VESELĪBA: Kas var ietekmēt dzirdes zudumu

© depositphotos.com

2.lapa

Ģenētiskie un vides faktori

Vai cilvēku piemeklēs vecuma vājdzirdība un cik izteikta tā būs - tas atkarīgs gan no gēniem, gan no vides, kurā viņš uzturas. Nereti lielākas dzirdes problēmas ir cilvēkiem, kuri visu mūžu nodzīvojuši pilsētas troksnī vai strādājuši trokšņainā ražotnē, ne vienmēr pievēršot vajadzīgo uzmanību darba aizsardzībai. Senāk prasības šajā jomā nebija tik stingras, bet šodien cilvēki mēdz grēkot paši, nelietojot normatīvos paredzētos individuālos aizsarglīdzekļus. Attīstītajās rietumvalstīs to lietošanu uzrauga arodveselības speciālisti, kas strādā tieši ražotnēs; ir uzņēmumi, kur par aizsardzības līdzekļu ignorēšanu darbiniekam pat jāmaksā sods. Pie mums tā lielākoties ir pašu darbinieku atbildība. Patiesībā plusus un mīnusus krājam visu dzīvi, bet mūža otrajā pusē kļūst redzams rezultāts. Neviens nevar sevi pilnīgi pasargāt no dažādiem nelaimes gadījumiem un slimībām, taču jācenšas nenodarīt dzirdei pāri paša nevērības vai neapdomības dēļ.

Reizēm šķiet, ka pasaule ap mums kļūst arvien skaļāka, jo sevišķi tas sakāms par pilsētvidi. Ja cilvēks, kurš pieradis dzīvot lauku klusumā, nonāk pilsētā, viņš nereti jūtas vai apdullis no apkārt valdoša skaļuma. Savukārt pilsētnieks pie trokšņu fona pieradis tik ļoti, ka, dodoties pie dabas, kur tāda nav, jūtas teju vai neomulīgi. Taču pasaules statistika rāda, ka lauku ļaudīm dzirde ir labāka nekā pilsētniekiem, bet mazattīstīto valstu iedzīvotājiem - labāka nekā industriālo lielvalstu iedzīvotājiem.

Civilizācijas labumi diemžēl saņemami komplektā ar trokšņaināku vidi, tāpēc ir ļoti būtiski saudzēt dzirdi jau kopš jaunības.

***

Der zināt:

• Par klusāko skaņu, ko sadzird cilvēks, pieņemts uzskatīt 0 decibelus (dB), lai gan cilvēki ar īpaši asu dzidri saklausa arī -5 - -10 dB, bet atsevišķi dzīvnieki - pat līdz -30 dB. Cilvēkam ir normāla dzirde, ja viņš spēj saklausīt skaņas 0-20 dB robežās.

• Normālā sarunvalodā lietoto skaņu diapazons ir 60-70 dB, čuksts rada 30 dB.

• Sadzīves tehnikas ierīces (veļasmašīnas, elektriskie putotāji, sulu spiedes, putekļu sūcēji u.c.)

rada 50-90 dB lielu troksni.

• Braucoša vilciena radītās skaņas intensitāte ir 80-100 dB, automašīnas - 65-95 dB, bet reaktīvās lidmašīnas (pacelšanās brīdī) - 140 dB.

• Vētrainu līdzjutēju saceltais troksnis stadionā sporta spēļu laikā var sasniegt ap 130 dB, līdzīgi ir rokmūzikas koncertā.

• Ja pie auss aizcērt grāmatu vai spēcīgi sasit plaukstas, tas rada troksni, kura intensitāte sasniedz 120 dB.

• Bises šāviens rada 140 dB lielu troksni.

• Skaļas skaņas, kuru intensitāte pārsniedz 110-120 dB, var radīt sāpju sajūtu.

***

Lai saudzētu savu dzirdi:

  • Laikus jāārstē jebkādi iekaisumi un infekcijas. Dzirde var pasliktināties gan pēc vidusauss iekaisuma vai spēcīgām iesnām, gan pēc gripas, masaliņām, masalām, cūciņām, meningīta, encefalīta, u.c. Tas var izraisīt nopietnu neatgriezenisku dzirdes bojājumu.
  • Ja atgadījušies pēkšņi dzirdes traucējumi, steidzami jāmeklē ausu, kakla un deguna ārsta palīdzība, jo stāvoklis ir patiešām nopietns un terapija jāuzsāk nekavējoties.
  • Nevajadzētu censties ārstēt ausu kaites ar apšaubāmām tautas metodēm, likt ausu ejās dažādu augu lapas, pilināt pienu vai eļļu, arī tīrīt ausis ar vates kociņiem u.c.
  • Jācenšas sevi un bērnus pasargāt no akustiskām traumām - nepakļaut dzirdes orgānus ilgākai pārmērīgi skaļu skaņu iedarbībai, piemēram, rokkoncertā vai hokeja mačā.
  • Jāievēro nepieciešamā piesardzība, lietojot mūzikas ierīces, ko ievieto auss ejā. Aprēķināts, ka pietiek divas stundas klausīties austiņās mūziku, kas skaļāka par 90 dB, lai atstātu negatīvu ietekmi uz dzirdi.
  • Paradums klausīties austiņās skaļu mūziku ne vien novērš uzmanību no apkārtējās situācijas un palielina negadījumu risku, bet var arī bojāt dzirdi, turklāt pastāv arī risks pēkšņi nejauši pagriezt mūziku dārdošā skaļumā, un tas var beigties ar akustisko traumu.
  • Strādājot ražotnē, kur ir augsts trokšņu līmenis, vai arī mājās veicot dažādus remontdarbus, jālieto piemēroti līdzekļi trokšņu slāpēšanai.
  • Pēc uzturēšanās troksnī vēlams atpūtināt ausis klusā vidē.

Veselība

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti - netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem.

Svarīgākais