AS "Latvenergo", lai attīstītu vēja elektrostacijas, turpina 2022.gadā sāktās vides izpētes, kā arī šogad plāno sākt izpētes vēl vairākās potenciālās izbūves vietās, Elektroenerģijas tirgus jaunākajā apskatā informē "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktore Ilvija Boreiko.
Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" plāni pārklāt Latviju ar saules un vēja parkiem atgādina par lietuviešu jau realizēto plānu pārklāt Latviju ar “Maxima” veikalu tīklu.
Precīza "Elwind" vēja parka atrašanās vieta tiks izlemta pēc ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) veikšanas, intervijā aģentūrai LETA stāstīja par "Elwind" Latvijas parka izveidi atbildīgās Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Laura Štrovalde.
Ministru prezidenta un divi ministru piedalīšanās jaundibinātā valsts uzņēmuma “Latvijas vēja parki” prezentācijā neietilpa Saeimas pārvēlēšanas cīņu trikos, bet atbilda šī uzņēmuma nozīmei Latvijas nākotnē.
Par vienu no Latvijas enerģētiskās neatkarības stūrakmeņiem jākļūst divu valsts uzņēmumu “Latvijas Valsts meži” (LVM) un “Latvenergo” kopīgi izveidotiem vēja parkiem, t.i., no vēja elektrību ražojošām turbīnām.
“Ir pacēlusies ažiotāža, ka Latvijā neesot infrastruktūras, nav pieslēgšanās vai ir kādas problēmas. Īstenībā tās ir ļoti virtuālas problēmas, un tūdaļ viņas atrisināsies, jo jāskatās, kāds ir Latvijas elektrības patēriņš. Latvijas patēriņš Baltijas kontekstā ir mikroskopisks - mēs ļoti maz patērējam elektrību - gan uz mājsaimniecību, gan uz vienu IKP vienību. Mums infrastruktūra ir n-kārt reizes vairāk nekā mēs patērējam!” TV24 raidījumā “Naudas cena” komentāru sniedz Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Vēja parku izveide ir iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā, atzīmē AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvji, komentējot Ministru kabineta doto atļauju AS "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.
Ministru kabinets otrdien nolēma sniegt atļauju AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem iecerēts veicināt saules paneļu un vēja parku attīstību, informēja parlamenta Preses dienests.
Ar vēja enerģētikas veicināšanu saistītā likumprojekta dzīšana cauri Saeimai steidzamības kārtā un sliktā nozīmē revolucionārais dokumenta saturs liek domāt, ka patiesībā aiz politiķu deklarētā mērķa aplaimot Latvijas tirgu ar zaļu, no Krievijas neatkarīgu elektrību slēpjas pasūtījums atdot 1000 megavatu kādiem partijām tuviem šeptmaņiem. Savukārt tos uzņēmumus, kuri līdzšinējā smagnējā kārtībā tuvojas IVN procedūras noslēgumam, atstāt ar garu degunu.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuros noteikts, ka pašvaldībām pienāksies finansējums par vēja parku ieviešanu to teritorijās, un šis maksājums būs jāveic komersantam, kurš attīstīs konkrēto vēja parku.
Vides konsultatīvā padome, kas apvieno Latvijas nozīmīgākās nevaldības sektora vides organizācijas, nākusi klajā ar trauksmes vēstījumu sabiedrībai. Saprātīgu kompromisu ar vides ministriju nav izdevies panākt. Valdošās koalīcijas iecere atcelt jebkādus ierobežojumus vēja enerģētikai Latvijas dabai nodarīs būtiskus zaudējumus.
Vides konsultatīvā padome (VKP) iebilst pret vēja elektrostaciju (VES) ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras atvieglojumiem, informē VKP priekšsēdētājs Juris Jātnieks.
Latvijā tiek plānotas izmaiņas regulējumā, kas dos iespēju jaunus vēja elektrības parkus izveidot vidēji pusgada laikā, salīdzinājumā ar 3,5 gadiem, kurus šis process prasīja līdz šim, šodien preses konferencē pēc koalīcijas partiju sanāksmes klāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Līdzšinējos gados vēja biznesmeņiem visai grūti nācās pierādīt sabiedrībai, ka valsts dāsni subsidētā biznesa ieguvumi atsver videi nodarīto kaitējumu un neatgriezeniski industrializēto Latvijas ainavu. Taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā vien retais atļaujas oponēt blīvai Latvijas apstabošanai ar vējdzirnavām. Nepieciešamība mazināt enerģētisko atkarību ir universāls arguments, lai anulētu vietējo kopienu iebildes, atteiktos no ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, kā arī izņemtu traucējošās normas Aizsargjoslu likumā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajā laikā nāks klajā ar plānu, kas darbosies divos virzienos, kā padarīt Latviju energoneatkarīgāku un zaļāku, TV24 raidījumā "Dienas personība" atklāja VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs.
Ārvalstu investoriem ir liela interese attīstīt atkrastes vēja parkus Latvijas teritoriālajos ūdeņos, norādīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par "Par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja kopprojekta "Elwind" īstenošanu", ko paredzēts izskatīt valdībā otrdien, 11.janvārī.
Vēja un OIK enerģētikas vētrainā attīstība Latvijā nonākusi pretrunā ne vien vides un vietējo kopienu interesēm, bet arī rada potenciālu traucējumu NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas NATINAMDS darbībai. Šī sistēma nodrošina patrulēšanu un pretraķešu vairoga darbību Latvijas un NATO gaisa telpā. Vēja parku izbūve var radīt fiziskus aizēnojumus gaisa telpas novērošanas un navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.
Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "Aerones" ir saņēmis Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) 2,5 miljonu eiro dotāciju, lai testētu un pielāgotu jau izstrādātos sauszemes vēja turbīnu lāpstiņu pārbaudes, apkopes un remonta risinājumus vēja turbīnu apkalpošanai atklātā jūrā.