Vēja parka tuvumā dzīvojošie varēs pretendēt uz kompensācijas maksājumu par diskomfortu

 
©Kaspars Krafts/F64

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem iecerēts veicināt saules paneļu un vēja parku attīstību, informēja parlamenta Preses dienests.

Iecerēts noteikt, ka turpmāk ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai būs nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja tikai gadījumos, ja uzstādāmās iekārtas jauda būs 500 kilovati un vairāk. Pašlaik šāda atļauja nepieciešama, ja iekārtas jauda ir 11,1 un vairāk kilovatu.

Paredzot iespēju sistēmas operatoram noteikt maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ar grozījumiem plānots novērst gadījumus, kad potenciālie elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviesēji ilgstoši rezervē tīkla jaudas, taču faktiski pieslēgumu neizbūvē.

Tāpēc plānots, ka maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu būs jāmaksā, ja pieslēdzamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda būs lielāka par 50 kilovatiem. Sistēmas operatoram savā tīmekļvietnē būs jāpublicē informācija par brīvajām jaudām ražošanas un patēriņa pieslēgumu nodrošināšanai.

Likumprojekts paredz ieviest arī kompensācijas maksājumus vietējai sabiedrībai par vēja elektrostaciju radīto diskomfortu.

Kompensācijas maksājumi attieksies uz tām vēja elektrostacijām, kuras tiks uzstādītās pēc nākamā gada 1.janvāra un kuru jauda ir viens megavats un lielāka. Kompensācijas maksājumus plānots ieskaitīt pašvaldības, kuras teritorijā atrodas vai tiks uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta, budžetā.

Tautsaimniecības komisijas šodien galīgajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz izveidot izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas, aprites un kontroles sistēmu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtai gāzei.

Komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K) skaidro, ka pašlaik izcelsmes apliecinājumu sistēma pastāv no atjaunojamajiem energoresursiem ražotai elektroenerģijai, bet ne gāzei. "Lai enerģijas patērētājiem vai galalietotājiem pierādītu, ka attiecīgais gāzes daudzums ir saražots no atjaunojamajiem energoresursiem un izsekotu tās apritei, šāda sistēma nepieciešama arī gāzei," norāda politiķis.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka ražotājs, kas ražo biogāzi, biometānu vai sintētisko gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem, par saražotās gāzes enerģijas vienību varēs pieprasīt elektronisku gāzes izcelsmes apliecinājumu. Gāzes izcelsmes apliecinājums tiks izsniegts par noteiktu enerģijas apjomu - vienu megavatstundu.

Izcelsmes apliecinājumus varēs pieprasīt un saņemt gan par gāzes tīklā ievadīto no atjaunojamajiem energoresursiem iegūto gāzi, gan arī par gāzi, kas tiek saražota, tirgota un izmantota ārpus tīkla.

Gāzes izcelsmes apliecinājumus izsniegs un pārvaldīs vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, paredz likumprojekta autori. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators varēs veikt arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtu gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu. Tāpat operators nodrošinās arī elektroniskā reģistra, kurā tiks reģistrēti, uzglabāti un apstrādāti dati saistībā ar gāzes izcelsmes apliecinājumiem, izveidi, uzraudzību un uzturēšanu.