Uzturs

Lielākais mīts, kam tic vairums cilvēku ir tāds, ka pastāv tāds “ideālais uztura plāns”, taču tā nav. Nav divu vienādu cilvēku ķermeņu un, kas der vienam, neder otram. Taču ir produkti, no kuriem jāizvairās noteiktā vecuma posmā, lai parūpētos par savu veselību.

Veselīga uztura tēma ir kļūst arvien populārāka un cilvēkiem neapnīk meklēt informāciju, kādi tad produkti ir veselīgi un kādi nav. Kliedējam mītus par vairākiem produktiem, kas patiesībā nav tik neveselīgi, kā domājam, raksta "adme.ru".

Kas ir veselīgs uzturs vai kādi ir tā noslēpumi? Nē, noslēpumu nav. Un arī universālas diētas nav. Samērā daudz pētīta ir Vidusjūras diēta, bet to varētu izcelt citu vidū tikai tad, ja vienlīdz apjomīgi būtu pētītas arī citas. Pat vienam un tam pašam cilvēkam savulaik izstrādātais diētas plāns pēc dažiem gadiem vai mēnešiem nebūs derīgs.

Kā uzskata uztura speciālisti, ir vismaz trīs superprodukti, kuriem vienmēr jābūt cilvēka ēdienkartē.

Pēdējo četru gadu laikā ir palielinājies pirmklasnieku ar lieko svaru īpatsvars pilsētās, savukārt laukos tas ir samazinājies, tomēr kopumā var teikt, ka aptaukošanās izplatība ir apturēta, teikts šodien prezentētajā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījumā.

Izrādās, lai pagatavotu burgeru, nepieciešami nedaudz vairāk nekā 1741 litrs ūdens, atklāts ASV ģeoloģijas pētījumā par ūdens daudzumu dažādos produktos.

Speciāliste atklāj pārsteidzošu faktu par to, kas kopīgs glazētajām konfektēm ar nagu laku, vēsta "The Healthy".

Vairāk nekā piektā daļa respondentu - 25,2 % Igaunijā, 28,8 % Lietuvā un 23 % Latvijā - atzinuši, ka pēdējā laikā aizvien biežāk sākuši iegādāties veselīgākus produktus un pievērst uzmanību to sastāvam. Tomēr, kā norāda mazumtirdzniecības apskata "Maxima mazumtirdzniecības kompass" dati, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji savā uzturā lieto pārāk maz dārzeņu, augļu un graudaugu, savukārt olbaltumvielām bagāto produktu, eļļu, garšvielu un neveselīgu produktu īpatsvars pārsniedz uztura speciālistu ieteikto normu.

Katra šodienas investīcija sevī ir tas, ar ko mēs varēsim pelnīt nākotnē. Tikai saprotot un apzinoties, ko varam sniegt savam organismam, spēsim izdarīt racionālākas un loģiskākas izvēles, saka uztura speciāliste, ReCure centra dibinātāja Guna Bīlande. Viņa skaidro, kā mūsu ikdienas sasniegumus un produktivitāti darbā vai citās jomās var ietekmēt tik šķietami pašsaprotamas lietas, kā miegs vai tas, ko ēdam pusdienās.

Ja aizraujaties ar dažādām diētām, tad par garlaicību nav jāsūdzas: jaunus ēšanas stilus ievieš ne tikai uztura speciālisti vai ārsti, bet arī slaveni aktieri, mūziķi un citas zvaigznes, dažādu savdabīgu pasaules uzskatu piekritēji un pavisam parasti cilvēki, kuri apgalvo, ka radikāla ēdienkartes maiņa palīdzējusi viņiem atrisināt veselības problēmas.

Veselīgs un sabalansēts uzturs ir būtiska pilnvērtīgas dzīves sastāvdaļa jebkurā vecumā, tomēr dzīves pilnbriedā, sasniedzot 50 gadu vecumu, cilvēka organismā notiek nozīmīgas izmaiņas - pastiprinās hormonālie procesi, mainās ķermeņa tauku daudzums, kā arī cilvēki kļūst uzņēmīgāki pret dažādām saslimšanām. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš uzturā lietotajiem produktiem. Par to, kādus produktus iekļaut ēdienkartē pēc 50 un no kā labāk atturēties, stāsta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Vispirms jāaprēķina Dzīves ceļa skaitlis, ko iegūst, saskaitot dzimšanas dienas, mēneša un gada skaitļus. (Piemērs: dzimšanas laiks ir 1963. gada 19. oktobris: 1+9+6+3+1+9+1+0=30=3+0=3)

Likumsakarīga ir vēlēšanās, gadiem ejot, nezaudēt atmiņu un prāta gaišumu. Šā mērķa vārdā cilvēki risina krustvārdu mīklas, apgūst jaunas iemaņas, mācās no galvas dzejoļus, vingro, iesaistās sabiedriskās aktivitātēs un interešu grupās, lieto uztura bagātinātājus.

Diētās ir kaut kas neatvairāmi pievilcīgs, pat tāds, kas liek ignorēt saprāta balsi, un bieži vien vislielāko interesi rada ne jau dažādu klīniku un ārstu veidotās sabalansētās uztura sistēmas, kuras godīgi runā arī par dzīvesveida maiņu un vingrošanu. Tā vietā daudzi pievēršas dīvainiem, ekstrēmiem ieteikumiem, kādu laiku aizrautīgi tiem seko un vēsta sociālajos tīklos, cik labi jūtoties, patiešām zaudē vairāk vai mazāk kilogramu, bet tad neiztur un visu atgūst.

Kamēr līdz plašākai auditorijai nonāca vēstījums, ka nevajag aizrauties ar pārtikas sāli – nātrija hlorīdu, tas ieguva krietni pārspīlētas formas: kulinārijas forumos internetā recepšu autori lepojas, ka sāli nelietojot pilnīgi nemaz, dzirdami aicinājumi aizvākt sālstrauciņus no galdiem mājās un restorānos vai aizstāt sāli ar pipariem, ķiplokiem, sīpoliem un citiem garšaugiem. Izveidojusies gandrīz vai sāls fobija, daļa cilvēku uzlūko to kā ienaidnieku, un dažs pat domā, vai neatteikties no piena produktiem, kuru sastāvā ir kādi dabas doti sāls miligrami.

Interesants virtuves eksperiments: pagatavot kaut ko no tām dārzeņu daļām, kuras parasti izmetam atkritumos. Šī pieeja kļūst arvien populārāka laikā, kad daudzviet pasaulē dažādas organizācijas cīnās pret pārtikas bezjēdzīgu izšķērdēšanu un aizvien skaļāk izskan aicinājumi pirkt produktus apdomīgi un izmantot tos pēc iespējas pilnīgāk.

Bariatrijas jeb kuņģa samazināšanas operācijas, kuru rezultātā pacienti atbrīvojas no liekā svara, pasaulē sekmīgi izmanto jau 30 gadus. Jūrmalas slimnīcā šādas operācijas veic jau 10 gadus.

Kādēļ raksts par deguna elpošanu iekļauts izdevumā, kas veltīts uzturam un svara normalizēšanai – vai tur ir kāda saistība? Ir gan. Ja deguna elpošana gadiem ilgi ir apgrūtināta, tas var ietekmēt vispārējo veselību un veicināt ne tikai deguna blakusdobumu iekaisumu, vidusauss problēmas un tām sekojošus dzirdes traucējumus, bet arī citas hroniskas slimības, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un aptaukošanos.

Kad dzīvē viss neiet tik gludi, kā gribētos, sevi nepārtraukti liek manīt stress vai pastāvīgi nomāc kāda problēma, gribas iet vieglāko ceļu, lai atgūtu labu noskaņojumu – apēst kaut ko garšīgu. Tas noteikti ir labāk nekā iedzert vai uzsmēķēt.

Klāt pavasara dārzeņu sezona – veikalu plauktos jau gozējas smaržīgi redīsi, sulīgi salāti, loki un citi pavasara gardumi, kas ir tieši tādi paši, kā šis gadalaiks – zaļi, viegli un svaigi! Visi pavasara zaļumi ir ļoti vērtīgi, satur daudz vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu, tāpēc, tos ēdot, varam būt droši – lutinām sevi ne vien ar svaigu un garšīgu ēdienu, bet arī veselīgu uzturu. Tomēr, lai saprastu, kuri jaunās ražas labumi pavasarī ir paši, paši vērtīgākie, uztura speciāliste Jevgēnija Jansone piedāvā piecu vērtīgāko pavasara dārzeņu izlasi tavam galdam.