Uzturs

Veselīgs un sabalansēts uzturs ir būtiska pilnvērtīgas dzīves sastāvdaļa jebkurā vecumā, tomēr dzīves pilnbriedā, sasniedzot 50 gadu vecumu, cilvēka organismā notiek nozīmīgas izmaiņas - pastiprinās hormonālie procesi, mainās ķermeņa tauku daudzums, kā arī cilvēki kļūst uzņēmīgāki pret dažādām saslimšanām. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš uzturā lietotajiem produktiem. Par to, kādus produktus iekļaut ēdienkartē pēc 50 un no kā labāk atturēties, stāsta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Vispirms jāaprēķina Dzīves ceļa skaitlis, ko iegūst, saskaitot dzimšanas dienas, mēneša un gada skaitļus. (Piemērs: dzimšanas laiks ir 1963. gada 19. oktobris: 1+9+6+3+1+9+1+0=30=3+0=3)

Likumsakarīga ir vēlēšanās, gadiem ejot, nezaudēt atmiņu un prāta gaišumu. Šā mērķa vārdā cilvēki risina krustvārdu mīklas, apgūst jaunas iemaņas, mācās no galvas dzejoļus, vingro, iesaistās sabiedriskās aktivitātēs un interešu grupās, lieto uztura bagātinātājus.

Diētās ir kaut kas neatvairāmi pievilcīgs, pat tāds, kas liek ignorēt saprāta balsi, un bieži vien vislielāko interesi rada ne jau dažādu klīniku un ārstu veidotās sabalansētās uztura sistēmas, kuras godīgi runā arī par dzīvesveida maiņu un vingrošanu. Tā vietā daudzi pievēršas dīvainiem, ekstrēmiem ieteikumiem, kādu laiku aizrautīgi tiem seko un vēsta sociālajos tīklos, cik labi jūtoties, patiešām zaudē vairāk vai mazāk kilogramu, bet tad neiztur un visu atgūst.

Kamēr līdz plašākai auditorijai nonāca vēstījums, ka nevajag aizrauties ar pārtikas sāli – nātrija hlorīdu, tas ieguva krietni pārspīlētas formas: kulinārijas forumos internetā recepšu autori lepojas, ka sāli nelietojot pilnīgi nemaz, dzirdami aicinājumi aizvākt sālstrauciņus no galdiem mājās un restorānos vai aizstāt sāli ar pipariem, ķiplokiem, sīpoliem un citiem garšaugiem. Izveidojusies gandrīz vai sāls fobija, daļa cilvēku uzlūko to kā ienaidnieku, un dažs pat domā, vai neatteikties no piena produktiem, kuru sastāvā ir kādi dabas doti sāls miligrami.

Interesants virtuves eksperiments: pagatavot kaut ko no tām dārzeņu daļām, kuras parasti izmetam atkritumos. Šī pieeja kļūst arvien populārāka laikā, kad daudzviet pasaulē dažādas organizācijas cīnās pret pārtikas bezjēdzīgu izšķērdēšanu un aizvien skaļāk izskan aicinājumi pirkt produktus apdomīgi un izmantot tos pēc iespējas pilnīgāk.

Bariatrijas jeb kuņģa samazināšanas operācijas, kuru rezultātā pacienti atbrīvojas no liekā svara, pasaulē sekmīgi izmanto jau 30 gadus. Jūrmalas slimnīcā šādas operācijas veic jau 10 gadus.

Kādēļ raksts par deguna elpošanu iekļauts izdevumā, kas veltīts uzturam un svara normalizēšanai – vai tur ir kāda saistība? Ir gan. Ja deguna elpošana gadiem ilgi ir apgrūtināta, tas var ietekmēt vispārējo veselību un veicināt ne tikai deguna blakusdobumu iekaisumu, vidusauss problēmas un tām sekojošus dzirdes traucējumus, bet arī citas hroniskas slimības, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un aptaukošanos.

Kad dzīvē viss neiet tik gludi, kā gribētos, sevi nepārtraukti liek manīt stress vai pastāvīgi nomāc kāda problēma, gribas iet vieglāko ceļu, lai atgūtu labu noskaņojumu – apēst kaut ko garšīgu. Tas noteikti ir labāk nekā iedzert vai uzsmēķēt.

Klāt pavasara dārzeņu sezona – veikalu plauktos jau gozējas smaržīgi redīsi, sulīgi salāti, loki un citi pavasara gardumi, kas ir tieši tādi paši, kā šis gadalaiks – zaļi, viegli un svaigi! Visi pavasara zaļumi ir ļoti vērtīgi, satur daudz vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu, tāpēc, tos ēdot, varam būt droši – lutinām sevi ne vien ar svaigu un garšīgu ēdienu, bet arī veselīgu uzturu. Tomēr, lai saprastu, kuri jaunās ražas labumi pavasarī ir paši, paši vērtīgākie, uztura speciāliste Jevgēnija Jansone piedāvā piecu vērtīgāko pavasara dārzeņu izlasi tavam galdam.

Amerikā arvien lielāku popularitāti iemanto ledus diēta, ko izgudrojis gastroenterologs Braeins Vainers (Dr. Brian Weiner), 2014. gadā to aprakstot savā grāmatā Ledus diēta (The Ice Diet) un internetā bez maksas piedāvājot ikvienam interesentam. Diētas princips ir pavisam vienkāršs – ēdot ledu, organismam, lai to izkausētu, jāpatērē daudz enerģijas. Un tādējādi tiek dedzinātas kalorijas.

«Raugoties gada griezumā, parasti par diētām daudzi sāk runāt pavasarī, kad gatavojas peldkostīmu sezonai, tad arī sporta zāles piepildās ar cilvēkiem. Vasarā varbūt mazāk par to domā, bet jautājums atkal aktualizējas, kad tuvojas Ziemassvētki un jāvelk mazā melnā kokteiļkleita,» savos vērojumos dalās dietoloģe Lolita Neimane.

Apspriežot kādas diētas efektivitāti, pirmais jautājums parasti ir par to, cik kilogramus un cik ilgā laikā tā palīdz «nomest». Šķiet, katram diētu fanam jāiziet cauri brīnumu gaidīšanas, svara zaudēšanas un drīzas atgūšanas fāzei, lai saprastu, ka nedrīkst ignorēt diētas ietekmi uz veselību un tās spēju vai nespēju dot organismam visas vajadzīgās uzturvielas.

Cilvēks, kurš iecerējis padarīt savus uztura paradumus veselīgākus, vēlas noskaidrot ne vien to, ko un cik, bet arī – kad vislabāk ēst. Būtu jau lieliski, ja varētu saņemt vienu standarta priekšrakstu, kas derētu visiem – brokastis tikos, pusdienas tikos, vakariņas atkal tikos un tikos.

Graudaugu pārslas brokastīs jau kļuvušas par tradīciju daudziem cilvēkiem. Bet – cik labi mēs orientējamies sortimentā un vai protam izvēlēties veselīgākos variantus?

Uztura speciāliste, veselības zinātņu maģistre uzturzinātnē Liene Sondore uzsver: izvērtē rūpīgi, kas ir tās lietas, no kurām plāno atteikties. Vēlies mazāk ēst cukuru, miltu produktus, saldumus, nelietot alkoholu?  Kā to izdarīt? Sastādi sarakstu ar lietām, ko vēlies mainīt. Piemēram, neēst kviešu miltus un bulciņas. Uzraksti uz lapas, kā rīkosies, ja būs nepārvarama kāre pēc šiem produktiem. Ar ko Tu tos aizstāsi. Kā tu pateiksi sev nē?

Sertificētā uztura speciāliste Svetlana Aleksejeva skaidro: „Bērnam, jo īpaši līdz viena gada vecumam, ir nepieciešams ūdens, kas ne tikai atbilst higiēnas pamatstandartiem, bet arī ir noteiktiem parametriem atbilstošs: tajā jābūt zemam sulfātu, nātrija un fluorīdu saturam.”

Kristīgās pasaules pārstāvji jau sākuši ievērot lielo gavēni, kas ilgs līdz Lieldienām, bet ziemas aiziešana un pavasara atnākšana ir īpaši labs laiks, ko ikviens var izmantot, lai veiksmīgi veiktu vai nu ģenerāltīrīšanu ķermenī, vai tikai mazas pārmaiņas.

Mūsu organisms ziemā "uzvedas" citādāk nekā vasarā. To var ietekmēt arī gada aukstajos mēnešos uzņemtā pārtika. "Cosmopolitan" apkopojis informāciju par pārtikas produktiem, kurus vēlams uzņemt tieši ziemā, lai aizsargātos no baciļiem un nodrošinātu tavam organismam visu nepieciešamo.

Zinātnieki atklājuši, kāpēc vieni vienmēr ir labā formā, kamēr citi uzbaroties var vienā acumirklī, ziņo BBC.