Eiropas autobūves nozare šobrīd izjūt sīvu cīņu ar lētām automašīnām no trešajām valstīm, īpaši Ķīnas, tomēr šī cenu priekšrocība bieži vien tiek panākta ne tikai ar zemākām darbaspēka izmaksām, bet arī ar piesārņojošu ražošanu, izmantojot ogļu krāsnīs kausētu tēraudu un alumīniju, raksta “tv3.lt”.
Lai aizsargātu savu tirgu un veicinātu tīrāku ražošanu visā pasaulē, Eiropas Savienība gatavo jaunu mehānismu 2026. gadam - oglekļa robežkorekcijas mehānismu jeb vienkārši "oglekļa nodokli".
Izrādās, ka katra jauna automašīna savu ceļojumu sāk ar lielu "oglekļa parādu" - piemēram, ražojot tikai vienu kilogramu alumīnija, izmantojot ogles, vidē var nonākt pat 16 kilogrami CO2.
Tieši uz šo primāro ražošanas ķēdi ir vērsts jaunais ES nodoklis - sākot ar 2026. gadu, importētājiem būs jādeklarē, cik daudz CO2 tika emitēts importētā metāla ražošanas laikā.
Ja šī summa pārsniegs ES standartus, par pārsniegumu būs jāmaksā. Tas tiek darīts, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar Eiropas ražotājiem, kuri jau iegulda miljardus "zaļā" tērauda ražošanā, izmantojot ūdeņradi vai atjaunojamo enerģiju.
Nav šaubu, ka šim lēmumam būs sekas patērētājiem - Eiropas Komisija atzīst, ka produktu, tostarp automašīnu, galīgās cenas pieaugs.
Tiek lēsts, ka automašīna 25 000 eiro vērtībā varētu kļūt dārgāka par vairākiem simtiem eiro. Tas vissmagāk skars lētākus ķīniešu elektroautomobiļus, kur lētais tērauds ir bijis liela priekšrocība cenu noteikšanā.