Dati neiepriecina: Latvijas iedzīvotāji ēd pārāk maz dārzeņu un graudaugu
Vairāk nekā piektā daļa respondentu - 25,2 % Igaunijā, 28,8 % Lietuvā un 23 % Latvijā - atzinuši, ka pēdējā laikā aizvien biežāk sākuši iegādāties veselīgākus produktus un pievērst uzmanību to sastāvam. Tomēr, kā norāda mazumtirdzniecības apskata "Maxima mazumtirdzniecības kompass" dati, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji savā uzturā lieto pārāk maz dārzeņu, augļu un graudaugu, savukārt olbaltumvielām bagāto produktu, eļļu, garšvielu un neveselīgu produktu īpatsvars pārsniedz uztura speciālistu ieteikto normu.
"Balstoties uz pētījuma datiem, varam redzēt, ka gan latvieši, gan arī igauņi un lietuvieši lieto pārāk maz dārzeņu un graudaugu. Tāpat novērots, ka iedzīvotāju pārtikas grozos arvien vairāk atrodami gaļas produkti un saldumi, un šo produktu patēriņa daudzums pārsniedz kā Eiropas, tā arī pasaules vidējo līmeni, tomēr novērota arī pozitīva tendence - visās valstīs nedaudz palielinājies dārzeņu, ogu un augļu īpatsvars, kā arī samazinājies eļļu, mērču un garšvielu patēriņš. Kopumā tas norāda uz to, ka cilvēki aizdomājas par to, ko viņi pērk, un uztura paradumi Baltijas valstīs kļūst veselīgāki," skaidro "Maxima Latvija" komercdirektors Viktors Troicins.
Pēc 2018. gada datiem redzams, ka Igaunijas iedzīvotāji biežāk par kaimiņiem izvēlas tieši olbaltumvielas saturošos produktus kā, piemēram, putnu gaļu, zivis, pienu, olas, sieru, desu, biezpienu, riekstus u.c. Savukārt latvieši biežāk par citiem priekšroku dod augļiem, ogām un dārzeņiem un savā uzturā vairāk par igauņiem un lietuviešiem lieto tādus produktus kā burkāni, tomāti, gurķi, brokoļi, sēnes, zemenes, āboli un citroni, toties graudaugi un kartupeļi Igaunijā, Lietuvā un Latvijā tiek lietoti ļoti līdzīgā apmērā.
Kā norāda "OnPlate" uztura speciālisti, vēlamā uztura šķīvja proporcija ir sekojoša - dārzeņi, augļi un ogas 50 %, olbaltumvielas 25 %, graudaugu produkti, kartupeļi 25 % un eļļas, mērces, garšvielas - 1 ēdamkarote dienā, līdz ar to, analizējot "Maxima Latvija" datus, var secināt, ka pēdējo četru gadu laikā iedzīvotāju šķīvju saturs nav būtiski mainījies un, lai gan augļu un dārzeņu īpatsvars pārtikas grozos ir palielinājies, Baltijas iedzīvotāju uzturu joprojām nevar raksturot kā pilnībā sabalansētu.