Tautsaimniecība

Latvija šobrīd ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā vismaz daļai pārtikas produktu tiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, proti, Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem tā ir 5%. Diskutējot par valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm nākamajiem pieciem gadiem, tiek spriests par samazinātā PVN piemērošanu arī gaļai, svaigām zivīm, maizei, graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām, kā to paredz valdības deklarācija.

Par atalgojuma kāpumu nākotnē eksperti ir visai bažīgi – algu pieauguma tempu Latvijā var samazināt pasauli plosošais koronavīruss. Par algu kāpuma apstāšanos visvairāk būtu jāuztraucas Latgalē strādājošajiem, jo šajā reģionā joprojām ir viszemākā vidējā alga valstī un pērn tā par 38 procentiem atpalika no vidējās algas Rīgā.

Somijas militārās rūpniecības uzņēmums Patria un Latvijas auto un industriālās tehnikas apkopes uzņēmums SIA Unitruck ir nodibinājuši kopuzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia.

Valsts nekustamie īpašumi mēģina sadūšoties uz Stūra mājas piedāvāšanu pārdošanai, bet baidās izgāzties tāpat, kā jau izgāzušies ar Stūra mājas piedāvāšanu nomai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieskatā čeku loterija ir attaisnojusies, jo iedzīvotāju iesniegtie maksājuma dokumenti palīdzējuši atklāt negodprātīgos nodokļu nemaksātājus. Veicot preventīvas darbības, kā arī kontroles pasākumus, pirmajā pusgadā izdevies valsts budžetu dažādu nodokļu veidā papildināt ar 372,2 tūkstošiem eiro. Savukārt čeku loterija, ieskaitot izmaksātās naudas balvas, pēc Neatkarīgās aplēsēm pērn izmaksāja 328,8 tūkstošus eiro.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nauda izbirst pa vismaz trijiem caurumiem – uzņēmuma saistībām pret savu meitasuzņēmumu Rīgas karte, sadarbības partneri Rīgas mikroautobusu satiksme un transporta līdzekļu piegādātājiem.

Pateicoties mērķtiecīgam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesībsargājošo iestāžu darbam, nelegālo cigarešu īpatsvars sešu gadu laikā Latvijā ir samazinājies teju divas reizes – no 33 procentiem 2013. gadā līdz 16,8 procentiem pērn gada beigās. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā nelegālo cigarešu aprite joprojām ir ievērojama. Turklāt Finanšu ministrija ir uzsākusi diskusijas ar sociālajiem partneriem par iespēju paaugstināt akcīzes nodokli tabakai, lai iegūtu valsts budžetā papildu līdzekļus. Taču akcīzes nodokļa kāpums sadārdzinās tabakas izstrādājumus un, visticamāk, veicinās kontrabandu.

Līdz ar 2020. gada sākumu parādījās ilustratīvs skaidrojums, kas tieši un kas pirmām kārtām būs jāmaina Latvijas iedzīvotāju uzvedībā.

Par konkursa radurakstiemjāzina, ka to rīko pasaules mēroga «patērēšanas un tirdzniecības» (consumer and trade) interesentiem vajadzīga satura producēšanas kompānija (enthusiast media companies) Active Interest Media no Amerikas Savienotajām Valstīm. Konkursa tiešais organizators bijis numismātikas žurnāls World Coin News. Konkursa rezultāti paziņoti Berlīnē notiekošās Pasaules naudas izstādes ietvaros 1. februārī. Konkurss notika 37. reizi, un Latvijas Bankas produkts par Gada monētu (2020 Coin of the Year) šajā konkursā atzīts otro reizi.

Līdzīgi kā citiem telekomunikācijas uzņēmumiem, arī Tele2 aizvadītais gads bijis veiksmīgs – uzņēmums ir audzējis apgrozījumu, rentabilitāti, peļņu un investīcijas.

Ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā 2019. gada decembrī bija zemāki nekā pirms gada, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi tie saruka par 3,2 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi, rūpniecībai uzrādot lielāko izlaides kritumu mēneša ietvaros kopš 2014. gada sākuma un sarūkot visu rūpniecības nozaru izlaidei, Finanšu ministrija secina, ka decembris nozarē nav bijis veiksmīgs.

Pozitīvs grūdiens jauniešiem

Pēdējo 20 gadu laikā visiem pārtikas produktiem Latvijā cenas ir gandrīz dubultojušās, atsevišķos gados pārtika sadārdzinājusies par vairāk nekā 10 procentiem. Savukārt pasaulē kopš 2000. gada pārtikas cenas vidēji aug par 2,6 procentiem gadā, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas aprēķini.

Saruna ar SIA Daugavpils satiksme valdes locekli Sergeju Blagoveščenski.

2019. gads Pasažieru vilcienam bija intensīvs, taču vienlaikus ieguldītās pūles ir nesušas labus rezultātus, jo šobrīd ir iezīmējies skaidrs virziens tālākajai vilcienu satiksmes attīstībai. Uzņēmuma darbībai ir izvirzīti jauni stratēģiskie mērķi, ir izstrādāts jauns biznesa modelis, kas ļauj ķerties pie pietiekami ambiciozu plānu iedzīvināšanas.

Pasažieru skaita pieaugums gan prāmju, gan arī avio satiksmē liecina, ka Latvijas iedzīvotāji un viesi arvien vairāk izvēlas tādus transporta veidus, kas nodrošina ātru, ērtu un patīkamu ceļošanu.

Pagājušais gads turpina jau 2018. gadā pamanīto pasažieru skaita pieaugumu. 29,5 miljoni ārpilsētu autobusu pasažieru ir kaut par 0,1% vairāk nekā 2018. gadā, un 18,46 miljoni vilcienu pasažieru – par 2,1% vairāk nekā 2018. gadā. Pirms tam pasažieru skaits bija dilis gadu no gada septiņu gadu garumā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gadā esot pamanījies augt pretēji samazinājumam elektroenerģijas ražošanā (–5%) un patēriņā (–1,5%).

Nedaudz vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir bijušas grūtības veikt regulāros maksājumus finanšu trūkuma dēļ, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktais pētījums. Ļoti bieži ar šo problēmu saskaras pieci procenti aptaujāto, paretam – 33 procenti.

Šā gada otrajā pusē Rīgas pievārtē, Ādažos, durvis vērs Laimas jaunā ražotne. Orkla Latvija šī projekta īstenošanā un Laimas zīmola turpmākā attīstībā investējusi 20 miljonus eiro.