Tautsaimniecība

Vēsais pavasaris un krīze nav labākais stimuls saldējumu iegādei, tomēr ražotāji cer uz siltu vasaru, tāpēc šogad viņi sarūpējuši vairākas jaunas saldējumu šķirnes ‒ ar rabarberiem, ērkšķogām, smiltsērkšķiem un pat kaņepēm, savukārt klasiskās vērtības ietērpuši neparastās formās.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākie dati par dīkstāves pabalsta apmēru atspēko VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un viņas izplatīto datu iedvesmoto politiķu apvainojumus dīkstāves pabalstu saņēmējiem un viņu darba devējiem par izvairīšanos no godīgas nodokļu nomaksas.

Gandrīz pusei jeb 48 procentiem pircēju ir samazinājušies ienākumi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ, 63 procenti rūpīgāk plāno pirkumus, lai samazinātu izmaksas. Mazumtirdzniecības uzņēmuma „Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins uzskata, ka Latvijas atveseļošanai pēc krīzes palīdzētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana arī maizei, pienam un gaļai, līdzīgi kā tas šobrīd ir augļiem un dārzeņiem. Tas sildītu ekonomiku un Latvijas ģimeņu rīcībā atstātu mazliet vairāk naudas, ko iedzīvotāji varētu izmantot citu preču un pakalpojumu iegādei.

Lai gan marta sākumā uzņēmumi vēl strādāja ierastajā režīmā un veikalos nebija nekādu pulcēšanās ierobežojumu, tirgotāji jau juta krīzes tuvošanos – pircēji pastiprināti pirka pārtikas preces ar ilgu derīguma termiņu, bet apģērbu, apavu, rotaslietu, sadzīves tehnikas un atpūtas preču iegādi atlika uz vēlāku laiku. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija spilgti parāda, kuras preču nozares krīze ir sekmējusi, bet kuras – gremdējusi.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini liecina, ka degvielas un elektrības cenas piena ražošanas pašizmaksā aizņem tikai 7 līdz 15 procentus atkarībā no saimniecības lieluma, tādējādi pretēji atsevišķu ekonomistu apgalvojumiem šo resursu cenu samazināšanās nekompensē piena iepirkuma cenu kritumu. Tas, pēc Starptautiskā Piena pētniecības tīkla IFCN aprēķiniem, tuvākajos mēnešos pasaulē gaidāms vismaz 20 procentu apmērā.

Lauksaimniecība ir svarīga tautsaimniecības nozare Latvijā. Un ne tikai tāpēc, ka tā ir pārtikas ražošanas pamats, bet tā dod darbu arī vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju, rada pievienoto vērtību, sniedz resursus citām nozarēm, veido daļu no eksporta, kāpinot iekšzemes kopproduktu. Lai gan pārtika vienmēr būs vajadzīga, arī krīzes laikā, grūti laiki pienākuši arī lauksaimniecībai.

Līdz ar koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumiem lielai daļai sabiedrības šis ir mazāk aktīvs laiks, bet lauksaimniekiem ir pavasara darbu karstākais brīdis, jo pavasari neviens vīruss nav atcēlis.

Valsts vides dienests (VVD) saņēmis rekordlielu skaitu ziņojumu par vides piesārņojumu, kura izraisīto sirdsapziņas pārmetumu mazināšanai izdomāto Lielo talku ir izredzes sarīkot ne aprīlī, bet 16. maijā.

Latvijas mājsaimniecību kopējais radītais sadzīves atkritumu apjoms ik gadu pārsniedz 800 000 tonnu, no kurām tikai aptuveni ceturtā daļa tiek sašķirota un nonāk pārstrādē, pārējais – noglabāts atkritumu poligonā. Aptuveni trīs līdz pieci procenti no šī apjoma ir tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos, lai gan tos varētu izmantot atkārtoti. Lai mazinātu apģērbu un apavu nonākšanu atkritumu poligonos, Latvijā jau pusgadu darbojas pilotprojekts lietotu apģērbu un apavu savākšanā, bet nākotnē plānots būvēt lietoto tekstiliju pārstrādes līniju.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī bez darba palikušo skaits strauji pieaug: ja februāra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti kopumā 58 247 bezdarbnieki, tad šobrīd jau gandrīz 70 000. Taču daļa darba devēju, ja vien tas ir iespējams, rīkojas tālredzīgāk: nevis atlaiž padotos, bet tos pārkvalificē, kā arī koriģē darbu organizēšanu, lai uzņēmuma darbība neapstātos un darbiniekiem tiktu saglabāts darbs un atalgojums.

Lai gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 14,3 miljoniem eiro apsteidza plānoto, taču jau marta beigās arī nodokļu ieņēmumos bija jūtama Covid-19 ēna. Nodokļu ieņēmumi vairs nepildījās, kā cerēts, bet nodokļu parādu apjoms palielinājās par 25 miljoniem eiro un aprīļa sākumā sasniedza jau 629 miljonus eiro.

Covid-19 krīze tautsaimniecību apgriezusi ar kājām gaisā – nozares, kas vēl pirms gada bija pelnošas un prestižas, piemēram, izklaides industrija, tūrisma bizness, šobrīd ir spiestas pilnībā pārtraukt darbību un vai nu lūgt valstij dīkstāves pabalstu, vai atlaist darbiniekus. Savukārt mazumtirgotāji, kuri gadiem cīnījās ar darbinieku trūkumu, šobrīd jūt rekordlielu interesi no darba ņēmējiem par iespēju strādāt tirdzniecībā.

Vai steigties pirkt nekustamo īpašumu par visu naudu, pirms tā pilnīgi zaudējusi savu vērtību vai varbūt pasludināta par atceltu?

Latvija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un valdības personā paklausīgi ieraksta vietējos likumos Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasības, bet visās valsts malās regulāri un tālu saskatāmie melno dūmu mutuļi virs nelegālām un arī legālām atkritumu izgāztuvēm signalizē, ka šo likumu izpilde nodrošināta netiek.

Latvijai ir paveicies – laikā, kad pasauli plosa koronavīruss un visefektīvākais tā apkarošanas veids ir sociālā distancēšanās un svaigs gaiss, mēs varam doties dabā un netraucēti izmantot dabas sniegto palīdzību, jo Latvijā kopumā ir 3,4 miljoni hektāru mežu audžu, tostarp 1,6 miljonus hektāru apsaimnieko AS Latvijas valsts meži.

Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi, tostarp sociālā distancēšanās, ievieš korekcijas mūsu ikdienas ritmā – pārsvarā strādājam un atpūšamies mājās, kā rezultātā rodas jauni izaicinājumi, jauna problemātika, jauni attiecību un mājsaimniecību ikdienas risinājumi.

Darbinieku apmācības, viņu izaugsme un attīstīšana – šie aspekti caurvij Zandas Šmates līdzšinējo darba pieredzi. Arī laikā, kad dzīvojam Covid-19 ēnā, Zanda ir pārliecināta, ka šie jautājumi nevar palikt otršķirīgi. Turklāt attālināta komunikācija ar darbiniekiem Zandai nav nekas unikāls – šāda pieeja tiek praktizēta jau vairākus gadus. Un sekmīgi.

Arī Lieldienās bija un joprojām ir spēkā sociālā distancēšanās. Tirgotāji no savas puses ir ieviesuši dažādus piesardzības pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, un cer, ka arī pircēji būs atbildīgi.

Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenu pārskats, kurā februāra cenas ir vissvaigākās, laikam gan ieies vietējā vēsturē kā pēdējais vairāk par desmit gadiem ilgušam periodam, kad cenas ir kāpušas vai svārstījušās kopumā tomēr augšupejošā virzienā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pavisam nesen kala plānus, kā uzlikt vispārējo nodokļu slogu kopā 250 tūkstošiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, autoratlīdzību saņēmēju, pašnodarbināto u. tml. veidos no šā sloga izlocījušos cilvēku, bet Covid-19 krīzē cietušo uzņēmēju un nodarbināto atbalsta grupas vadītājs Jānis Reirs konstatējis, ka dīkstāves pabalstu pietiek izmaksāt 12 000 pašnodarbināto un 13 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.