Latvijai ir paveicies – laikā, kad pasauli plosa koronavīruss un visefektīvākais tā apkarošanas veids ir sociālā distancēšanās un svaigs gaiss, mēs varam doties dabā un netraucēti izmantot dabas sniegto palīdzību, jo Latvijā kopumā ir 3,4 miljoni hektāru mežu audžu, tostarp 1,6 miljonus hektāru apsaimnieko AS Latvijas valsts meži.
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi, tostarp sociālā distancēšanās, ievieš korekcijas mūsu ikdienas ritmā – pārsvarā strādājam un atpūšamies mājās, kā rezultātā rodas jauni izaicinājumi, jauna problemātika, jauni attiecību un mājsaimniecību ikdienas risinājumi.
Darbinieku apmācības, viņu izaugsme un attīstīšana – šie aspekti caurvij Zandas Šmates līdzšinējo darba pieredzi. Arī laikā, kad dzīvojam Covid-19 ēnā, Zanda ir pārliecināta, ka šie jautājumi nevar palikt otršķirīgi. Turklāt attālināta komunikācija ar darbiniekiem Zandai nav nekas unikāls – šāda pieeja tiek praktizēta jau vairākus gadus. Un sekmīgi.
Arī Lieldienās bija un joprojām ir spēkā sociālā distancēšanās. Tirgotāji no savas puses ir ieviesuši dažādus piesardzības pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, un cer, ka arī pircēji būs atbildīgi.
Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenu pārskats, kurā februāra cenas ir vissvaigākās, laikam gan ieies vietējā vēsturē kā pēdējais vairāk par desmit gadiem ilgušam periodam, kad cenas ir kāpušas vai svārstījušās kopumā tomēr augšupejošā virzienā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs pavisam nesen kala plānus, kā uzlikt vispārējo nodokļu slogu kopā 250 tūkstošiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, autoratlīdzību saņēmēju, pašnodarbināto u. tml. veidos no šā sloga izlocījušos cilvēku, bet Covid-19 krīzē cietušo uzņēmēju un nodarbināto atbalsta grupas vadītājs Jānis Reirs konstatējis, ka dīkstāves pabalstu pietiek izmaksāt 12 000 pašnodarbināto un 13 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.
Pretēji bažām par iespējamo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu Covid-19 pandēmijas dēļ, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka pārtikas cenas varētu pat samazināties. Iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ lielāks pieprasījums nākotnē varētu būt pēc lētākajiem piena produktu izstrādājumiem, tas ir, tādiem, kas ir ražoti no augu taukiem.
Pirms Covid-19 sērga sāka plosīties pasaulē, attālinātās darba iespējas bija kā, teiksim tā, bonuss, ko strādājošie varēja izmantot vajadzības gadījumā. Tagad daudziem darbs no mājām ir kļuvis par ikdienu. Neatkarīgā uzrunāja vairākus uzņēmumus, lai noskaidrotu, kā viņi pielāgojušies šā brīža situācijai un kādi piesardzības pasākumi ir ieviesti, ja profesijas specifika neļauj strādāt ārpus biroja.
Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 izmainīs mazumtirdzniecību ne tikai uz pāris mēnešiem, bet, visticamāk, arī ilgtermiņā. Kādam šīs pārmaiņas būs sāpīgas, kāds cits atklās jaunas biznesa iespējas. Skaidrs ir viens – mazumtirdzniecība, tāpat kā visa ekonomika, ir uz pārmaiņu sliekšņa, uzsver Neatkarīgās aptaujātie eksperti.
Šā gada pirmos divus mēnešus Krišjāņa Kariņa valdība turpināja tērēt Māra Kučinska valdības mantojumu – nodokļu reformas dotās iespējas izspiest aizvien lielākas naudas summas no darbaspēka, kas marta otrajā pusē ņēma un pazuda.
Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) nākusi klājā ar galīgo lēmumu pārtraukt pagaidām vēl plānošanas stadijā esošo dzelzceļa līniju Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga elektrifikāciju.
Šogad gaidāma pirmo Lidl veiklu atvēršana, un maijā durvis jāver Rimi lielveikalam Aleja, kas ir uzbūvēts bijušās Rīgas robotu rūpnīcas vietā. Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji koronavīrusa dēļ pagaidām nav mainījuši atvēršanas plānus.
Darba tirgus mainās, un šo pārmaiņu procesā izzūd vai mazinās pieprasījums pēc dažām tā sauktajām vecajām profesijām, taču to vietā uzņēmumos ienāk daudz jaunu profesiju pārstāvji. Lielo datu zinātnieki, IT risku vadītāji – tikai dažas no profesijām, par kurām pirms 10–15 gadiem vēl nerunājām. Arī robotikas inženieri ir jaunpienācēji plašajā profesiju saimē. Kā kļūt par šādu speciālistu un kāda ir viņu darba ikdiena un izaicinājumi, plašāk stāsta Dmitrijs Ivančenko no uzņēmuma ABB.
13. martā Liepāju apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Vizītē Liepājas Universitātē sarunā par augstākās izglītības vietu un lomu reģionā piedalījās universitātes rektore Dace Markus un Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.
Covid-19 radītās krīzes dēļ problēmas var rasties visās tautsaimniecības nozarēs, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Krīzē nonākušo uzņēmēju galveno prasību – nodrošināt darba nespējas lapu 100 procentu apmaksu no valsts budžeta – valdība ir apņēmusies īstenot, tāpat kā virkni citu atbalsta pasākumu, par kuriem valdība lems nākamajā valdības sēdē ceturtdien. Pirmie palīdzību saņems krīzē visvairāk cietušo nozaru uzņēmumi.
Krīzē nonākušo uzņēmēju galveno prasību – nodrošināt darba nespējas lapu 100 procentu apmaksu no valsts budžeta – valdība ir apņēmusies īstenot, tāpat kā virkni citu atbalsta pasākumu, par kuriem valdība lems nākamajā valdības sēdē ceturtdien. Pirmie palīdzību saņems krīzē visvairāk cietušo nozaru uzņēmumi.
Rīgas TV tornis ir 368 metrus augsts – augstākais tornis Eiropas Savienībā. Ekspluatācijā tas nodots 1989. gadā. Jau tā būvniecības iecerē ir ielikta ne tikai funkcionalitāte, bet arī estētika un tehnoloģiskie risinājumi, kas torni padara par ievērojamu objektu pilsētvidē, izziņas un informācijas vietu, kā arī vērtīgu tūristu pieturvietu. Zaķusalas TV torņa būvju komplekss un tajā esošā infrastruktūra ir ļoti nozīmīga valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pamatdarbības funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai. Tai pašā laikā tornis ir jaunākā būve Latvijā, kas iekļauta kultūrvēstures pieminekļu sarakstā. Intervija ar LVRTC valdes locekli MARISU MEŽGALU.
Pirmo reizi AS Sadales tīkls darbības laikā uzņēmumam ir izdevies samazināt sadales sistēmas pakalpojumu tarifus visiem klientiem. Tie stājās spēkā 1. janvārī un attiecas gan uz mājsaimniecībām, gan arī uz lielajiem, energoietilpīgajiem uzņēmumiem Latvijā. Tas sekmēs Latvijas ekonomisko attīstību un, iespējams, mudinās jaunas ražotnes veidot tieši Latvijā.
Latvijā iegūtā saules enerģija energoefektivitātes ziņā neatpaliek no Vācijas, kur saules paneļi ir ļoti izplatīti. Turklāt līdz ar likuma izmaiņām tiek atvieglota saules paneļu uzstādīšanas kārtība Latvijā un saīsinās to atmaksāšanās laiks, intervijā Neatkarīgajai atklāj AS Latvenergo pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.