Neskatoties uz Krievijas speciālajām prasībām pārtikas uzņēmumiem, kas vēlas pārdot savu produkciju Krievijā, un joprojām spēkā esošo embargo vairāku lauksaimniecības produktu eksportam uz šo valsti, Krievija joprojām ir Latvijas nozīmīgākais pārtikas un lauksaimniecības eksporta tirgus. Pērn pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta kopvērtība uz šo valsti pārspēja pat to līmeni, kādu Latvija uz šo valsti eksportēja, pirms Krievija ieviesa embargo 2014. gadā.
Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Viens no šiem virzieniem ir Krievija, kurā tiks grozīta konstitūcija, ļaujot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vadīt valsti vēl divus termiņus.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027) no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) atšķiras ar to, ka no plāna aizvākti gandrīz visi skaitliskie rādītāji, pēc kuriem varētu spriest par plāna izpildīšanu vai neizpildīšanu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti izrādīja vēlēšanos uzzināt, bet palika neuzzinājuši pamatojumu, kāpēc valdība nolēmusi uzdāvināt valsts uzņēmumam “airBaltic” 287 miljonus eiro.
Kamēr Vācijas zemo cenu veikals “Lidl” kavējas ar ienākšanu Latvijas tirgū, daļa Lietuvas pierobežā mītošo Latvijas iedzīvotāju ar nepacietību gaidīja robežu atvēršanu, lai dotos ierastajā iepirkšanās tūrē uz Lietuvas veikaliem. Šauļu iedzīvotāji pat jokoja, ka viņiem nevajadzēja lasīt ziņas par robežas atvēršanu, jo par to liecinājusi veikalos atkal skanošā latviešu valoda.
Vietējais bizness ar nepacietību gaidīja, kad tiks atcelts ārkārtējais stāvoklis, mazināti ierobežojumi un dzīve pamazām atgriezīsies ierastās sliedēs – cilvēki ies uz koncertiem un izstādēm, dosies ceļojumos, tiksies ar draugiem kafejnīcās bez 2 metru distances ievērošanas. Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā viesmīlības uzņēmumiem klāsies jaunajos apstākļos.
Nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji uzņēmušies iniciatīvu pateikt, ka pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas Latvijā “visam jāaiziet atpakaļ pa vecajām sliedēm”.
Kamēr pasažieru apkalpošana Rīgas lidostā uz brīdi tika praktiski vispār izbeigta un tagad tikai pakāpeniski atjaunojas, aviopasta sūtījumu plūsma uz Latviju un no Latvijas neesot cietusi nemaz.
2019. gadā naftas produktu vairumtirgotājs “Orlen Latvija” nobīdījis naftas produktu mazumtirgotāju “Circle K Latvia” no pirmās vietas nodokļu maksātāju sarakstā.
Kaut gan valsts solījusi pieskatīt pārtikas cenas, lai tās krīzes ietekmē nekāptu, trīs mēnešu laikā pārtikas produktu cenas tomēr ir sadārdzinājušās. Kāpums nav dramatisks, turklāt ažiotāžā pārpārēm pirktie griķi palikuši pat lētāki. Vismaz tā secināja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra speciālisti. Oficiālā statistika gan griķu cenu kritumu kopš krīzes sākuma nav fiksējusi.
Paaugstinot dabas resursu nodokli plastmasas maisiņiem un aizliedzot tos
tirdzniecības vietās pircējiem dot par brīvu (izņemot plānos un vieglos maisiņus, ko izmanto higiēnas nolūkos), plastmasas iepirkumu maisiņu apjoms nav būtiski samazinājies, toties tie ir kļuvuši dārgāki.
Dzīvei pamazām atgriežoties ierastajās sliedēs, atsācies benzīna un dīzeļdegvielas cenas kāpums. Ņemot vērā degvielas cenu izmaiņas biržās, tirgotāji paredz degvielas tālāku sadārdzināšanos arī benzīntankos.
Kādreizējā kosmētikas ražotāja, tagad maksātnespējīgās AS “Dzintars” vairāk nekā 200 darbinieki palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez samaksas par padarīto. Dažam nav izmaksāta alga par pusmēnesi, dažam – par trim mēnešiem. Atbilstoši dokumentiem, kas ir iesniegti drīzumā plānotajai kreditoru sapulcei, “Dzintars” saviem darbiniekiem parādā palicis aptuveni 640 tūkstošus eiro, bet akcionāriem – vairāk nekā 200 tūkstošus eiro par neizmaksātām dividendēm. Tajā pašā laikā maksātnespējas procesa izdevumi jau pārsnieguši 1 miljonu eiro.
Valstī izsludināto ārkārtas situāciju kā garāku vai īsāku neiespējamību strādāt šogad izbaudījis katrs desmitais no tiem, kuri vispār manīti darba tirgū.
Zivju konservu kombināta “Kaija” pārsaukšana par “Karavelu” tik tiešām ir mainījusi uzņēmuma produkcijas eksporta ceļus. Gadu desmitiem ilgi uzņēmumā ražoto šprotu vešana uz Krieviju līdzinājās kaiju pārlidojumiem atbilstoši katras putnu sugas iedzimtajiem instinktiem, bet tagad produkcija nonāk tur, kur to nogādāt izlēmuši uzņēmuma vadītāji. Par šīm izmaiņām un izredzēm Covid-19 kontekstā Neatkarīgajai stāstīja SIA “Karavela” līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite.
Veikalos Latvijā šobrīd vairs nav nopērkami vietējie āboli, tikai no Polijas, Nīderlandes, Itālijas un Turcijas ievestie un par diezgan augstu cenu. Atsevišķu šķirņu āboli šobrīd maksā pat dārgāk nekā eksotiskie augļi, piemēram, ananāsi, banāni un nektarīni.
Vēsais pavasaris un krīze nav labākais stimuls saldējumu iegādei, tomēr ražotāji cer uz siltu vasaru, tāpēc šogad viņi sarūpējuši vairākas jaunas saldējumu šķirnes ‒ ar rabarberiem, ērkšķogām, smiltsērkšķiem un pat kaņepēm, savukārt klasiskās vērtības ietērpuši neparastās formās.