Krīzes produkts – griķi – šobrīd veikalu plauktos atrodas pietiekamā daudzumā. Pēc iepirkšanās trakuma pavasarī, kad, baidoties no krīzes, pircēji apgādājās ar pārtikas un tualetes papīra rezervēm, ažiotāža no jauna nav uzliesmojusi. Tiesa, šī pastiprinātā interese par atsevišķiem produktiem gluži bez sekām arī nav palikusi. Griķu cenas gada laikā ir kāpušas par 21,7 procentiem.
Griķi pagājušā gada septembrī maksāja vidēji 1,91 eiro kilogramā, šā gada septembrī - 2,37 eiro kilogramā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Sākoties ažiotāžai, aprīlī to cena veikalos uzlēca par aptuveni 20 centiem kilogramā un vairs nesamazinājās. Citiem krīzē pastiprināti pirktajiem produktiem, piemēram, sālim, cukuram, kafijai, tējai, makaroniem, augu eļļai, šprotēm - cenas ir kāpušas mērenāk vai laika gaitā pat samazinājušās. Piemēram, sāls cena gada laikā pieauga par 1 centu kilogramā, ber cukurs palika par pāris centiem kilogramā lētāks.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,2%, ko ietekmēja cenu līmeņa pieaugums svaigiem augļiem (+23,0%), galvenokārt āboliem un apelsīniem. Cenu kāpums bija arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+6,1%), kā arī gaļas izstrādājumiem (+3,7%). Dārgāka kļuva kafija (+3,7%), konditorejas izstrādājumi (+2,6%), maize (+1,9 %), griķi (+21,7%) un brokastu pārslas (+12,6%). Savukārt lētāka bija mājputnu gaļa (‒5,8%), kartupeļi (‒12,2%), svaigi dārzeņi (‒2,7%) un šokolāde (‒1,0%). Savukārt mēneša laikā kafijas cena kāpa par +3,%, maize sadārdzinājās par +0,9 %, siers un biezpiens - par 1,2%, piens ‒ par 2,1%, jogurts ‒ par 2,6%. Tai pašā laikā svaigi augļi un svaigi dārzeņi, mājputnu gaļa, svaigas vai atdzesētas zivis, šokolāde, kā arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa palika lētāka.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka pasaulē kopumā šobrīd pārtikas cenas atkal nedaudz aug, “tādēļ straujš tālāks pārtikas cenu kritums Latvijā ir maz ticams, lai arī lauksaimniecības raža šogad ir bijusi ļoti laba”.
Salīdzinot dažādu produktu un pakalpojumu cenas pērn septembrī un šogad septembrī, redzams, ka sadārdzinājušies ne tikai daļa pārtikas produktu, bet arī, piemēram, frizieru pakalpojumi, kino apmeklējums, kursi topošiem autovadītājiem.
Tāpat šogad septembrī kafijas tasīte kafejnīcā vai alus kauss bārā maksāja dārgāk nekā pērn septembrī.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka ierobežojumi noteiktās sfērās (izklaide, atpūta, ēdināšana) ir spieduši paaugstināt cenas. Pēc viņa teiktā, arī mazumtirdzniecībā aktivitāte joprojām turēsies uz viļņa, jo veikalos iedzīvotāji kompensēs citviet zaudētās izklaides, gan tēriņu iespējas. “Tomēr veikalnieki ar cenu celšanu, visticamāk, būs piesardzīgi un mēģinās noturēt pircēju plūsmas un aktīvi piemērot atlaides. Tas vairāk attiecas uz apģērbu un apavu segmentu. Savukārt pārtikas sadārdzināšanās mērenā tempā saglabāsies, kaut jaunā spēlētāja sevis pieteikšana tirgū varētu to sabremzēt. Visticamāk, tā ienākšana spēlē būs gana agresīva,” brīdina D. Gašpuitis.
