“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) publiskoja kopumā sliktu, bet ne katastrofālu atsauksmi par savu īpašumu Rīgā, Elizabetes ielā2, kam atbilstoši valdības uzdevumam jāpamato ēkas nojaukšana tādā apjomā, kādā tā konstrukcijas nederēs akustiskajai koncertzālei.
Krīzes produkts – griķi – šobrīd veikalu plauktos atrodas pietiekamā daudzumā. Pēc iepirkšanās trakuma pavasarī, kad, baidoties no krīzes, pircēji apgādājās ar pārtikas un tualetes papīra rezervēm, ažiotāža no jauna nav uzliesmojusi. Tiesa, šī pastiprinātā interese par atsevišķiem produktiem gluži bez sekām arī nav palikusi. Griķu cenas gada laikā ir kāpušas par 21,7 procentiem.
Saeima pirms Andra Vilka iecelšanas par Latvijas Bankas (LB) padomes locekli apsprieda viņa grēku sarakstu, kurā atrodas gan patiesībai atbilstoši, gan arī viltoti ieraksti.
Divas uzņēmumu grupas cīnās par tikai vienu atļauju no 2022. gada 1. februāra līdz 2029. gada 31. janvārim saņemt naudas depozītus par dzērienu traukiem un noorganizēt depozītu atmaksu tiem, kuri šos traukus atnesīs atpakaļ.
Mēnesi pēc valdības lēmuma par valstij piederošās a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ņemšanu valsts apgādībā Finanšu ministrija pamanījusi, ka “valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ LDz var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu”.
Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņs Rīgas brīvosta uzņēmumā “Baltic Container Terminal” (BCT) pieskatīja to, kā ar Ķīnas kuģošanas kompānijas “COSCO Schipping Lineds” kuģa izkraušanu savu darbu sāka Ķīnas uzņēmumā “SANY Marine Industry” ražots un Rīgā uzstādīts celtnis.
Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.
Par Latvijas valsts izdarīto 250 eiro iemaksu valstij piederošā uzņēmuma “airBaltic” pamatkapitālā Finanšu ministrija paskaidro, ka “pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā”.
Latvijā jau vairākus gadus ir jūtams lauksaimniecības zemju deficīts. Pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, ar katru gadu lauku zeme kļūst arvien dārgāka. Pēdējo astoņu gadu laikā lauksaimniecības zemju cenas kāpušas vidēji 2,5 reizes. Par labu zemes gabalu zemnieki ir gatavi maksāt vairākus tūkstošus eiro hektārā, dažs pat vairāk nekā 10 tūkstošus.
Lai gan kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā būs par 40% lielāks nekā šobrīd, pēc Zemnieku saeimas aplēsēm, lauksaimnieki tiešmaksājumos, visticamāk, saņems pat mazāk nekā šobrīd.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.
Tranzītkravu plūsmu apkalpojošos uzņēmumus satrauc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apņemšanās izstrādāt jaunu biznesa modeli, kurā ietilpšot lielākā daļa no kravu pārvadāšanai nepieciešamajiem kravu transportēšanas, glabāšanas un pārvadājumu organizēšanas pakalpojumiem.
Savas ekstrēmās manieres informēšanā par mājokļu tirgu turpina Latio ar ziņu, ka Rīgas blokmāju dzīvokļu tirgū jūnijā apkalpojis pārāk maz darījumu, lai varētu izrēķināt vidējo cenu kā orientieri tiem, kas nodomājuši pirkt vai pārdot dzīvokli.
Pilsonisko iniciatīvu platformā “ManaBalss” uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Samazinām PVN pārtikas produktiem”, kas paredz noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā pārtikas produktiem ‒ svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Pirmajās četrās stundās pēc iniciatīvas publicēšanas par šo ieceri bija parakstījušies 126 cilvēki. Savācot 10 tūkstošus parakstu, šī iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.
Kaut gan sabiedriskās ēdināšanas nozare ir viena no visvairāk krīzē skartajām nozarēm, kuras darbība tika teju paralizēta Covid-19 izplatības mazināšanas nolūkos, pēc īsas atelpas tieši šai nozarei valdība atkal piemērojusi ierobežojumus. Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis valdības piektdien pieņemto lēmumu nosauca par populismu. Viņš, tāpat kā ikviens viesmīlības nozarē strādājošais, cer uz valdības veselo saprātu, šodien lemjot par Covid-19 ierobežošanas pasākumiem un iespējamo atbalstu nozarei.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksājušas kopā 60,5 miljonus eiro cilvēkiem, kuri zaudēja iespējas strādāt valdības noteiktās ārkārtas situācijas apstākļos.
Lai gan Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde ziņo par deflāciju gada griezumā, tas nebūt nenozīmē, ka viss Latvijā ir kļuvis lētāks. Salīdzinot ar maiju, jūnijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas kāpušas ievērojami. Tai pašā laikā sejas maskas, par kuru iespējamo sadārdzināšanos bija lielas bažas, ir kļuvušas lētākas.