Rotaļlietas, atkritumu maisi, baterijas, skūšanās putas, arī alkohols – šīs un citas brīvdienās tirdzniecībai aizliegtās preces bija vienas no pirktākajām aizvadītajā piektdienā. Veikalos bija lielāka drūzma nekā parasti un veidojās rindas pie kases. “Google mobility” dati liecina, ka šajā dienā gan pārtikas, gan nepārtikas veikalos pircēju bija pat vairāk nekā pirms krīzes, kad vispār nebija nekādu pulcēšanās un tirdzniecības ierobežojumu.
Izmantojot viedierīcēs lietoto “Google maps”, tehnoloģiju milzis “Google” kopš februāra apkopo datus par iedzīvotāju mobilitāti 132 pasaules valstīs, nosakot, cik lielā mērā katrā no šīm valstīm ir mainījušies sabiedrības uzvedības paradumi.
Šajos datos redzams, ka 4. decembrī Latvijā esošie pārtikas preču tirgi, pārtikas bāzes, zemnieku tirdziņi, specializēti pārtikas veikali un aptiekas bija par aptuveni 4% vairāk apmeklētas nekā janvārī un februāra sākumā, tas ir, brīdi, kad Latviju vēl nebija sasniegusi krīze.
Restorānos, kafejnīcās, tirdzniecības centros, atrakciju parkos, muzejos, bibliotēkās un kinoteātros apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni pagājušajā piektdienā bija samazinājies par 19%, ar sabiedrisko transportu pārvietojās par 36% mazāk cilvēku, darbavietās atradās par 28% mazāk darbinieku nekā pirms krīzes.
“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule Neatkarīgajai atzina, ka līdz ko stājās spēka valdības lēmums par jaunajiem noteikumiem ierobežot atsevišķu preču pieejamību brīvdienās, “Maxima’ veikalos bija novērojams lielāks klientu skaits nekā ierasts darba dienās. Vairāk nekā ierasts tika pirktas rūpniecības un saimniecības preces, rotaļlietas, arī alkoholiskie dzērieni un tabaka.
“Pieprasījuma kritums “Maxima” veikalos brīvdienās ir bijis vairāk par trešdaļu, radot ievērojamu efektu uz finanšu rādītājiem, taču, neskatoties uz to, esam gatavi pielāgoties, jo pašreiz mūsu visu prioritāte ir darbinieku un klientu drošību, lai pēc iespējas ātrāk apturētu vīrusa izplatību. Priecē, ka pirmās brīvdienas šādā kārtībā aizvadītas salīdzinoši mierīgi, nelielas bažas gan rada svētku brīvdienu grafiks, kad astoņām brīvdienām pa vidu būs tikai trīs darba dienas, lai sagādātu nepieciešamās preces, kas ir ierobežoto produktu sarakstā. Aicinām cilvēkus jau laikus iepirkt nepieciešamās preces, kā arī izmantot attālināto iepirkuma platformu www.barbora.lv, kur visas “Maxima” preču grupas ir iespējams pasūtīt un saņemt arī brīvdienās,” sacīja L. Dupate-Ugule.
Arī “Rimi” veikalos nedēļas nogales ierobežojumi veicināja situāciju, ka piektdien būtiski palielinājās plūsma veikalos - piektdien klienti steidzās iegādāties lielos nedēļas iepirkumus (visdažādākos pārtikas un nepārtikas produktus) un īpaši tās preču kategorijas, kas brīvdienās tiks aizliegtas (nepārtikas preces, alkoholiskie dzērieni).
“Daudzviet tas radīja rindas. Apsardzei un veikalu darbiniekiem bija papildu slodze, lai nodrošinātu visu drošības prasību ievērošanu. Savukārt brīvdienās pircēju plūsma veikalos bija neliela visu “Rimi” formātu veikalos, visā Latvijā. Lielu neizpratni pircējiem radīja tas, kas ir un kas nav pirmās nepieciešamības preces, un tādu preču aizliegums kā skūšanās produkti, atkritumu maisi, bērnu pudelītes, zvanu kartes, baterijas, spuldzītes un citas saimniecībā it kā nepieciešamas lietas, kas atļauto produktu tirdzniecības sarakstā nav iekļautas,” pārdomās ar Neatkarīgo dalījās “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.
Nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla “Elvi” apgrozījums pagājušajā piektdienā, salīdzinot ar piektdienām dažas nedēļas iepriekš, pieaudzis aptuveni par 28 procentiem. “Pircēju interesi par veikalu apmeklēšanu, protams, ir veicinājuši gan iepirkšanās ierobežojumi brīvdienās, gan svētku tuvums, jo vairāk nekā parasti piektdienās pirkti ne vien produkti, ko nedēļas nogalē nopirkt nevarēja,” Neatkarīgajai atklāj SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine. Aizvadītajā piektdienā, piemēram, preces brīvajam laikam un sportam tika pirktas par +57% vairāk, mājsaimniecības preces ‒ par 23% vairāk, rotaļlietas - par 67% vairāk, rūpniecības preces ‒ par 38% vairāk, galantērija - par 54%, lkoholiskie dzērieni ‒ par 49% vairāk, bet cigaretes ‒ pat par 93% vairāk nekā iepriekš. Tāpat izskatās, ka pircēji jau sāk laikus gatavoties Ziemassvētkiem, jo piektdienā būtiski pieauga pieprasījums pēc tādām pārtikas precēm, ko savam svētku galdam var sagādāt laikus un uzglabāt mājās - piemēram, zirņus pirka par +105% vairāk, miltus un miltu maisījumus - par +67% vairāk, konservētas sēnes, gurķus un citus konservētus produktus salātu gatavošanai - par +39% vairāk, saldumus ‒ par 28% vairāk.
“Lai arī veikalu darbinieki strādāja pastiprinātā režīmā un nodrošināja visas epidemioloģiskās drošības normas, tomēr veikalu pārdošanas dati liecina, ka konkrētu preču tirdzniecības aizliegums brīvdienās ir beidzies ar to, ka cilvēki turpina nākt uz veikaliem, tikai dara to koncentrētāk darba dienu ietvaros,” secina L. Vārtukapteine.
Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs:
‒ Laiks pēc valdības ierobežojumu ieviešanas, ir parādījis, ka piektdienās notiek masveida drūzmēšanās lielveikalos, tirgos un arī pie Ziemassvētku eglīšu tirgotājiem. Latvijas Tirgotāju asociācija ir norādījusi, ka piektdienā tirgotāji ir apkalpojuši 20‒50% vairāk pircēju, kas ir radījis drūzmēšanos veikalos un tirdzniecības vietās. Līdzšinējā prakse norāda, ka pirmssvētku laikā ir nepieciešams steidzami pārdomāt un mainīt ierobežojumus, kas novērstu cilvēku drūzmēšanos iepērkoties.
Ziemassvētku laiks ir brīdis, kad cilvēki cenšas iepriecināt sevi, savus tuviniekus, ģimeni, radot viņos prieku. Īpaši šajā saspringtajā laikā jāļauj ikvienam izjust svētku sajūtu, tādā veidā mazinot spriedzi sabiedrībā. Neredzu nekādu problēmu, ja ļautu cilvēkiem iegādāties Ziemassvētku eglīti un mājražotāju produkciju svaigā gaisā tirdziņos. Tagad, neļaujot nopirkt brīvdienās Ziemassvētku eglīti, kas ir viens no latviešu svētku simboliem, un dāvanas, valdība un Saeima laupa Ziemassvētkus un rada vēl lielāku spriedzi sabiedrībā. Tas ir nepieņemami! Būtiski ir arī tas, ka tiek atņemta iespēja tirgotājiem un mājražotājiem iegūt lielāko daļu gada ienākumu, kurus tie parasti iegūst Ziemassvētku tirdziņos.
