Iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada samazinājuma procenti pārvēršas valsts budžeta deficīta miljonos un varbūt jau miljardos eiro.
Finanšu ministrija informē, ka šā gada pirmā puse beigusies ar 131,4 miljonu eiro deficītu valsts kopbudžetā. Pati valsts pamanījusies pārtērēt 232,8 miljonus eiro, bet pašvaldības sataupījušas 101,4 miljonus.
Valdība 2020. gada pirmajā pusē pārtērējusi ne tikai savus ieņēmumus, bet arī visam gadam ieplānoto budžeta deficītu. Ļoti noapaļoti rēķinot, valdība bija paredzējusi šogad savākt 9,9 miljardus eiro un iztērēt mazliet vairāk nekā 10 miljardus eiro. Faktiskie -232,8 miljoni divkārt pārsniedz visam gadam atļautos miljonus. Formāli līdz pat gada beigām nebūs pamata teikt, ka valdība nepilda gada budžeta likumu, jo varētu taču apsolīties, ka valsts ieņēmumi gada otrajā pusē būs lielāki nekā pirmajā pusē, taču neko tādu neviens nesola un negaida. Drīzāk varētu teikt tā, ka valsts budžeta likums vairs nav uzskatāms par likumu, bet par vienu no orientieriem, ar kura palīdzību izsekot Covid-19 nepārvaramās varas izraisītajām izmaiņām naudas plūsmās.
Tradicionāls paņēmiens kārtējā gada finanšu rādītāju novērtēšanai ir to salīdzināšana ar iepriekšējā gada rādītājiem tajā pašā laika periodā. Izmantojot šo paņēmienu, Finanšu ministrija atgādina, ka pagājušā gada pirmo pusi valsts noslēgusi ar 679,2 miljonu eiro pārpalikumu valsts kopbudžetā. Tādā salīdzinājumā budžeta bedre vairs nav 131,4 miljonu, bet 679,2- (-131,4)=810,6 miljonu eiro dziļumā. Vismaz tik daudz naudas valdībai būtu jāatrod virs plānotajiem ieņēmumiem, lai budžeta bedri izlīdzinātu gada otrajā pusē, kad valsts izdevumi vienmēr ir bijuši daudz lielāki nekā pirmajā pusē.
Arī no pērnā gada pirmajā pusē sakrātā naudas kalna valsts ievēlās iztrūkuma bedrē, kas tagad izskatās pēc pavisam mazas bedrītes 63,2 miljonu eiro dziļumā. Tādu skaitli kā vispārējā valdības sektora faktisko finanšu deficītu 2019. gadā uzrāda Centrālā statistikas pārvalde. Vispārējā valdības sektora deficīts nav tieši tas pats, kas kopbudžeta deficīts, taču šie rādītāji ir pietiekami tuvi un ļauj paredzēt, ka šogad valdība iztērēs apmēram par miljardu eiro vairāk, nekā spēs savākt no iekšējiem un ārējiem avotiem.
Valsts ieņēmumi sastāv no trijām lielām sadaļām. Galvenā no tām ir nodokļu ieņēmumi. Šogad nodokļos savākti 4,17 miljoni eiro, kas izrādās par 98,8 miljoniem eiro mazāk, nekā pagājušajā gadā tajā pašā laikā. Nākamā sadaļa ir ārvalstu palīdzība 735,5 miljonu eiro apmērā, kas no pagājuša gada pirmajā pusē saņemtās summas atpaliek par 264,1 miljonu. Samazinājums rāda, kā tuvojas beigas Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas periodam, t.i., uz šo periodu ieplānotajai finanšu palīdzībai Latvijai. Tomēr nav izslēgts, ka tieši pirms perioda beigām Latvijai pienākošos maksājumu savāksies vairāk un valsts finanšu 2020. gada bilance tiks padarīta mazāk bēdīga. Trešā ieņēmumu sadaļa saucas par nenodokļu ieņēmumiem un izceļas ar to, ka šeit ieņēmumi bijis kaut par 9,7 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Par vismaz vienu pieauguma avotu Finanšu ministrija nosauc noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju.
Valdība šogad nejaudāja sakrāt tādu naudas kalnu kā pērn, jo iztērēja 430,4 miljoniem eiro vairāk, nekā pagājuša gada pirmajā pusē. Izdevumu pieaugums tiek attaisnots ar Covid-19. Tas licis palielināt subsīdijas un dotācijas par 209,2 miljoniem eiro un sociālos pabalstus vēl vairāk par 237,7 miljoniem eiro. Sociālo izdevumu pieauguma mazākā daļa tikusi pensijām (+112,5 miljoni eiro atbilstoši pensiju indeksēšanai pagājušā gada oktobrī, kas par Covid-19 vēl neviens nebija neko dzirdējis), bet lielākā - sociālajiem pabalstiem (+125,2 miljoni eiro).
Tieši Covid-19 dēļ noteikto dīkstāves pabalstu summa līdz jūnija beigām sasnigusi 46 miljonus eiro.
Saprotams arī bezdarbniekiem izmaksāto pabalstu summas pieaugums par 25 miljoniem eiro, bet mazāk saprotams slimības pabalstu izmaksu pieaugums par 22,1 miljonu eiro valstī ar 1 246 Covid-19 slimniekiem, no kuriem vairumam slimība noritēja vieglā formā.
Labākajā gadījumā valsts tādējādi atpirkās no cilvēkiem, kuri bija reāli slimi, bet medicīnisko palīdzību nesaņēma, jo gan valsts, gan privāto medicīnas iestāžu darbs bija gandrīz apturēts, gaidot Covid-19 epidēmiju, kas Latvijā tā arī nesākās. Sliktākajā gadījumā atrasti jauni paņēmieni naudas izķeksēšanai no sociālā budžeta ar fiktīvas slimošanas ieganstiem.
Budžeta deficīta pieaugums bremzēts, samazinot kapitālieguldījumus galvenokārt pašvaldībās. Finanšu ministrija pieļauj, ka tās ir sekas iestāžu pārejai uz attālinātu darba režīmu. Pašvaldību ierēdņu sēdēšana mājās nav likusi šķēršļus tam, lai viņi palielinātu savas algas kopā par 14,7 miljoniem eiro (+2,4%) attiecībā pret pagājušo gadu, kad viņi gāja uz darbu.
Starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem visos valsts pārvaldes līmeņos ir segta ar valsts aizņēmumiem, kam pašreiz nav nekādu ierobežojumu. Aizlienētās naudas laišana apritē vienādi noder gan IKP, gan valsts ieņēmumu uzturēšanai.
