Šā gada maijs kļuvis par pirmo mēnesi daudzu gadu laikā, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) iekasējis mazāk, nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.
Iepriekš aprīlis izcēlās ar to, ka VID nebija spējis izpildīt ieņēmumu plānu pretēji tam, ka politiķi jau bija paguvuši uzskatīt par normu plāna pārpildīšanu. Šis gads, lūk sākās ar +5,2% pret plānu janvārī un nonācis līdz -6% pret plānu maijā. Pie tam -6% nav tikai maijā, bet pirmo piecu 2020. gada mēnešu rādītājs, kurā visplāna ieņēmumi pirmajos trijos mēnešos mazināja kopējo iztrūkumu, ko sagādāja nākamie divi mēneši.
Tagad mīnusos nonākuši arī valsts nodokļu ieņēmumi pret 2019. gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Pēc šāda rādītāja valsts iesāka gadu ar +13,4% pret 2019. gada janvāri. Salīdzinājumā ar ieņēmumu plāna izpildi, t.i., ar neizpildi, bija vajadzīgs par mēnesi ilgāks laiks, lai lielāki plusi tik un tā pārvērstos par mīnusiem. Valsts ieņēmumu pieaugumu pret iepriekšējo gadu Latvijā diktēja eiro drukāšana Frankfurtē, no kurienes eiro nonāca arī līdz eiro zonas nomalei. Jo vairāk naudas apritē, jo lielākus nominālos ieņēmumus valstīm sagādā nodokļu procenti no darījumiem, par kuriem valstis spēj iekasēt nodokļus. Rēķinoties ar šo efektu, arī Latvija plānoja aizvien lielākus ieņēmumus un izdevumus, taču šie plāni izrādījās pieticīgāki par naudas drukāšanas (bezskaidrās naudas emisijas) jaudu.
Tagadējais ieņēmumu samazinājums parāda, cik liela ir Covid-19 ietekme uz pierasto naudas plūsmu samazinājumu un cik maz vēl apritē Latvijā nonākuši tie eiro, ko Eiropas Centrālā banka emitējusi speciāli Covid-19 dēļ papildus tiem eiro, ko banka būtu emitējusi bez Covid-19. Tomēr nodrukāta un Latvijai apsolīta šī nauda ir, tāpēc valsts aparāts nodokļu ieņēmumu samazinājumu uztver pilnīgi mierīgi. “Mēs nepārskatīsim budžetu,” apgalvo finanšu ministrs Jānis Reirs.
Nodokļos nesavākto naudu valdība aizvietos ar aizlienētas naudas laišanu apgrozībā. Savukārt no apgrozībā palaistās naudas valsts centīsies atgūt nodokļu tiesu, kam jāuzlabo nodokļu ieņēmumu rādītāji. Šāda naudas plūsmu grozīšana aizņems laiku vismaz līdz šā gada beigām. Pēc optimistiskā un precizētām Finanšu ministrijas prognozēm nodokļu ieņēmumu iztrūkums varētus sasniegt pusotru miljardu eiro. No sākuma šķitis, ka ārkārtējās situācijas noteikšana kopš marta vidus izraisīs daudz lielāku iespaidu, nekā tas šobrīd fiksēts. Tiktāl viss būtu labi, ka saimnieciskās darbības samazināšanas sekas izrādījušas nelielas jeb proporcionālas tam, cik neliela ir Latvijas ekonomika. Taču tagad jautājums ir par Eiropas un pat visas pasaules ekonomikas spējām pieņemt Latvijas eksportpreces un pakalpojumus. No finanšu pakalpojumu tirgus tirgus Latvija jau iepriekš tika izdzīta, izmantojot citu ieganstu nekā Covid-19. Lielas grūtības ir arī savākt tādu tranzītpreču apjomu, ar kādu pietiktu dzelzceļa sliežu ceļu un lielo ostu uzturēšanai.
Covid-19 vārdā aizlienētie vairāk nekā četri miljardi eiro pagaidām nomaskē problēmas, par kurām citās situācijās sabiedrība izrādītu daudz lielāku satraukumu.
Šā gada valsts budžetā apsolītās algas valsts kalpotājiem un pakalpojumus iedzīvotājiem valdība cer nodrošināt, aizvietojot nodokļu iztrūkumu ar pusotru miljardu eiro. Tādā gadījumā pat trīs miljardi eiro paliek samērā brīvai izvēlei, kā tērēt naudu uzņēmējdarbības atbalstīšanai, ekonomiskas stimulēšanai u.tml. Vismaz pašai valdībai šķiet, ka naudas tērēšanu izdosies iegrāmatot kā iekšzemes kopprodukta pieaugumu un atskaitīties, ka pēc nominālās vērtība augošais valsts parāds dils procentos pret vēl straujāk augošo kopproduktu. Pēc pāris mēnešiem sāks iezīmēties tas, vai vēl straujāk nekā visi citi rādītāji neaug izmaksas, lai noturētu iestāžu un mājsaimniecību dzīvi ierastajā līmenī. Ja šāds izmaksu pieaugums būs, tad no tā visvairāk cietušas sabiedrības grupas rīkos protesta akcijas pie iestādēm, kurās tiks gatavots valsts 2021. gada budžeta projekts. Tad arī kļūs saprotama sakarība starp valsts ieņēmumu izmaiņu grafikiem un reālo dzīvi Latvijā.
