Latvijas mājsaimniecību kopējais radītais sadzīves atkritumu apjoms ik gadu pārsniedz 800 000 tonnu, no kurām tikai aptuveni ceturtā daļa tiek sašķirota un nonāk pārstrādē, pārējais – noglabāts atkritumu poligonā. Aptuveni trīs līdz pieci procenti no šī apjoma ir tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos, lai gan tos varētu izmantot atkārtoti. Lai mazinātu apģērbu un apavu nonākšanu atkritumu poligonos, Latvijā jau pusgadu darbojas pilotprojekts lietotu apģērbu un apavu savākšanā, bet nākotnē plānots būvēt lietoto tekstiliju pārstrādes līniju.
Pēdējās divās desmitgadēs
Eiropas iedzīvotāju vēlme pucēties ik gadu pieaug. Tiek pirktas jaunas drēbes, apavi, kas bieži tiek izmesti, nenokalpojot līdz galam vai pat pilnīgi nevalkāti. Latvijas tirgū ik gadu nonāk 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba (jeb 9,4 kg jauna un 4,9 kg lietota apģērba uz vienu iedzīvotāju), arvien palielinot tekstiliju daudzumu, kas atrodas Latvijas iedzīvotāju skapjos un potenciāli draud kļūt par atkritumiem.
«Iedzīvotāju aptaujas rāda, ka, iegādājoties jaunu apģērbu, iedzīvotāji nesteidz šķirties no vecā, veidojot nolietotu, apnikušu vai kā citādi nederīgu apģērbu un apavu uzkrājumus ar domu, ka gan jau tie kādreiz noderēs. Reizēs, kad notiek garderobes revīzija, daudzi jeb 35% iedzīvotāju pēc saviem ieskatiem nederīgo apģērbu joprojām izmet sadzīves atkritumos, tādēļ liels prieks, ka tekstila šķirošanas iespējas tiek atzinīgi novērtētas un izmantotas,» skaidro atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Liekās drēbes konteineros, nevis atkritumos
Lai samazinātu tekstila atkritumu apjomus un modes industrijas ietekmi uz vidi, kā arī veicinātu tekstila atkritumu savākšanu, šķirošanu un atkārtotu pārstrādi, Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. AS Latvijas zaļais punkts sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA Eco Baltia vide, negaidot pēdējo brīdi pirms direktīvas ieviešanas, jau kopš aizvadītā gada septembra īsteno tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savākts būtisks apjoms tekstila izstrādājumu - 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila. Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu - aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kilogrami tekstiliju mēnesī, bet pie veikaliem RIMI izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk - 1500 kg mēnesī.
Latvijas zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis ir optimisma pilns šo projektu turpināt, dubultojot konteineru skaitu. «Pieaugot konteineru skaitam, prognozējam, ka vidēji vienā savākšanas punktā gadā varētu sašķirot līdz 5,2 tonnām tekstilizstrādājumu. Attiecīgi, lai savāktu vismaz 25% no tirgū novietotā apjoma, pēc mūsu aplēsēm ir vajadzīgi 833 tekstila savākšanas punkti jeb viens punkts uz 1500 iedzīvotājiem. Tas ir 40 reižu vairāk, nekā šobrīd ar savām investīcijām esam izveidojuši, tāpēc, visticamāk, būs jāmeklē arī citas papildu metodes, kā efektīvi un ilgtspējīgi veidot tekstila šķirošanas sistēmu Latvijā. Viens no risinājumiem būtu principa piesārņotājs maksā ieviešana tekstila apsaimniekošanā, līdzīgi, kā tas šobrīd jau tiek īstenots citās nozarēs, piemēram, attiecībā uz iepakojumu,» sacīja K. Zakulis. Faktiski tas nozīmē, ka lietotā apģērba savākšanas un pārstrādes izmaksas tiks iekļautas jaunā apģērba cenā. Tiesa, pagaidām Latvijā tas ir tikai idejas līmenī. Šāda sistēma jau darbojas Francijā, kur, pērkot jaunu apģērbu, tā cenā ir iekļauti aptuveni 3,5 eiro centi, kas ir paredzēti lietoto apģērbu savākšanai un pārstrādei.
Kur paliek sašķirotais?
Konteineros ievietotie apģērbi, mājas tekstilijas un apavi šobrīd nonāk tekstila šķirošanas centrā Tukumā. Daļa no šīs tekstilijām ir tik laba, ka tās var pārdot vai nu vietējā tirgū, vai eksportēt, daļa ir pārstrādājamas. Un līdz ar to būtiski samazinās drēbju un apavu daudzums, kas ir jāved uz atkritumu poligonu.
No pilotprojekta laikā savāktajiem 108 495 kilogramiem tekstilizstrādājumu 37 399 kilogrami realizēti atkārtotai lietošanai uz jaunattīstības valstīm, 1167 kilogrami bez atlīdzības nodoti pārstrādei, 47 470 kilogrami to sliktās kvalitātes dēļ nodoti apglabāšanai poligonā, bet vēl 22 459 kilogrami izstrādājumu tiek uzglabāti, līdz veidosies tirgus pieprasījums.
Trešdaļa drēbju otrreizējā lietošanā
Latvijā salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir liels otrreiz tirgū nonākušo apģērbu un apavu īpatsvars. Speciālisti lēš, ka lietoto apģērbu un apavu īpatsvars varētu veidot pat trešo daļu no Latvijas iedzīvotāju garderobes. Salīdzinājumam - Dānijā tie ir 12 procenti, bet Norvēģijā - tikai viens procents.
K. Zakulis stāstīja, ka šogad februārī sāktās sadarbības ietvaros augstvērtīgākie un kvalitatīvākie bērnu un jauniešu apģērbi, kas iegūti pilotprojekta laikā, tiek ziedoti labdarības organizācijai Taureņa efekts atbilstoši tās pieprasījumam un aktuālajām vajadzībām. Šādā veidā šai labdarības organizācijai ziedoti 130 kg apģērbu.
«Jauna apģērba iegāde, kas lielai daļai sabiedrības ir pašsaprotama un laikā līdz Covid-19 bieži aizstāja arī brīvdienu izklaides, joprojām daudziem cilvēkiem ir izaicinājums, jo tam vienkārši nepietiek līdzekļu. Taču lietas, ko cilvēki nereti ziedo tālāk citiem, bieži vien ir jau atkritumu veidolā un nav valkājamas. Tāpēc sadarbība ar Latvijas zaļo punktu un Eco Baltia vide mums ir vērtīgs starpposms, jo varam būt droši, ka no tekstila šķirošanas konteineriem pie bērniem nonāks labas kvalitātes drēbes un apavi,» norāda labdarības organizācijas Taureņa efekts valdes locekle Olga Kazaka.
***
Latvijas iedzīvotāju apģērbu pirkšanas un lietošanas paradumi
69% iedzīvotāju apģērbu iegādājas 1-4 reizes gadā
63% skapja revīziju veic 1-2 reizes gadā
51% savu lietoto apģērbu ziedo
35% savu lietoto apģērbu izmet atkritumos
89% gribētu nodot nevajadzīgo apģērbu pārstrādei
