Krīze apēd nodokļu ieņēmumus un baro parādus

 
©Publicitātes foto

Lai gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 14,3 miljoniem eiro apsteidza plānoto, taču jau marta beigās arī nodokļu ieņēmumos bija jūtama Covid-19 ēna. Nodokļu ieņēmumi vairs nepildījās, kā cerēts, bet nodokļu parādu apjoms palielinājās par 25 miljoniem eiro un aprīļa sākumā sasniedza jau 629 miljonus eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī kopumā nodokļos tika iekasēti 2,30 miljardu eiro. Tas ir vairāk, nekā bija plānots, arī par 0,13 miljardiem eiro jeb 5,9 procentiem vairāk, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu. Īpaši labi bija veicies ar izložu nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu. Savukārt sodos un sankcijās iekasēts par 53 procentiem vairāk, nekā bija paredzēts.

Tomēr jau marta otrajā pusē arī VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus sāka ietekmēt ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi. Martā darbaspēku nodokļa ieņēmumu plāns tika izpildīts tikai par 95,7 procentiem, ko ietekmēja gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazināšanās, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pieauguma tempa straujš kritums, gan salīdzinot ar 2019. gada martu, gan arī iepriekšējiem mēnešiem.

Pievienotās vērtības nodoklī šā gada 1. ceturksnī tika iekasēti 581,7 miljoni eiro, kas par aptuveni 35 miljoniem eiro atpaliek no plānotā. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, samazinājums ir bijis aptuveni 4,71 miljona eiro apmērā. Savukārt martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, šā nodokļa ieņēmumi samazinājās teju par 20 miljoniem eiro jeb 10,7 procentiem.

VID rīcībā esošā informācija liecina, ka viens no lielākajiem pievienotās vērtības nodokļa iemaksu un darbaspēka nodokļa ieņēmumu samazinājumiem ir bijis no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, lai gan iepriekšējos mēnešos bija vērojams pieaugums.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2020. gada 1. ceturksnī bija 241,65 miljoni eiro, kas ir par 7,58 miljoniem eiro jeb trim procentiem mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā vai par 32 miljoniem eiro atpaliekot no šā gada 1. ceturksnī plānotā. Pēc VID aplēsēm, lielākais samazinājums bijis martā. Tāpat akcīzes nodokļa ieņēmumus ietekmējis arī naftas produktu, alkoholisko dzērienu un dabasgāzes patēriņa samazināšanās.

Vienlaikus martā strauji pieaudzis nodokļu parādu apjoms. Šā gada 7. aprīlī nodokļu parādnieku sarakstā bija 45 545 privātpersonas un uzņēmumi, kuru kopējā parāda summa bija sasniegusi 629 miljonus eiro.

Lielākais nodokļu parāds (39 miljonu eiro apmērā) izveidojies SIA VEXOIL BUNKERING. Nodokļu parādnieku pirmajā desmitniekā arī AS Dzintars ar aptuveni deviņu miljonu eiro lielu parādu, pirmajā divdesmitniekā - Latvijas balzams ar 3,4 miljonu eiro lielu parādu, SIA EAST-WEST TRANSIT ar 3,2 miljonu eiro lielu parādu. Līdz 7. aprīlim kopumā Latvijā bija 65 uzņēmumi, kuru nodokļu parāds pārsniedza miljonu eiro.

Ekrānšāviņš