Krīzes visvairāk skartajās nozarēs lielākoties strādā sievietes

Ilze Šteinfelde schedule21.apr 2020

Covid-19 krīze tautsaimniecību apgriezusi ar kājām gaisā – nozares, kas vēl pirms gada bija pelnošas un prestižas, piemēram, izklaides industrija, tūrisma bizness, šobrīd ir spiestas pilnībā pārtraukt darbību un vai nu lūgt valstij dīkstāves pabalstu, vai atlaist darbiniekus. Savukārt mazumtirgotāji, kuri gadiem cīnījās ar darbinieku trūkumu, šobrīd jūt rekordlielu interesi no darba ņēmējiem par iespēju strādāt tirdzniecībā.

Ikvienā krīzē ir zaudētāji, un tādi parasti ir lielākā daļa, un ieguvēji. Par krīzes doto izaugsmes iespēju realizāciju varēs spriest nedaudz vēlāk, bet zaudētāji sāka iezīmēties jau ar pirmajām krīzes nedēļām.

Bezizejā gan lielie, gan mazie

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka kopš šī gada 25. marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, līdz 13. aprīlim visvairāk iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu - 19 procenti katrā no nozarēm - saņemts no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares. Savukārt 11 procenti no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari. Valsts ieņēmumu dienests šādu statistiku apkopo reizi nedēļā, tāpēc iespējams, ka jaunāki dati ienesīs savas korekcijas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Latvijā bija nodarbināti 910 tūkstoši darbinieku, no kuriem 137,6 tūkstoši jeb 15,1 procents strādāja vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta jomā; 32 tūkstoši jeb 3,5 procenti bija nodarbināti izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē;

29 tūkstoši (3,2 procenti) - administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kas ietver ceļojumu biroju un tūrisma operatoru pakalpojumus, 33,4 tūkstoši (3,7 procenti) profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, bet mākslas, izklaides un atpūtas jomā strādāja 27,6 tūkstoši jeb 3 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Izmitināšanas, ēdināšanas, mākslas, atpūtas, izklaides un tirdzniecības jomā, kas ir no skartākajām nozarēm, lielākoties strādā sievietes. Neatkarīgās aprēķini, izmantojot CSP datus, liecina, ka dāmu īpatsvars izmitināšanas un ēdināšanas jomā 2019. gadā sasniedza 80 procentus, mākslas, izklaides un atpūtas jomā - 66 procentus. Bet vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta nozarēs, kas statistiski tiek uzskaitītas vienā kategorijā, sieviešu īpatsvars ir 59 procenti.

Tāpat krīze nešķiro uzņēmumus pēc lieluma. Darbu krīzē zaudē arī lielās un stabilās kompānijās strādājošie. Piemēram, AS Tallink Latvija jau ir informējusi Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūru, kuģu apkalpes locekļus un krasta personālu par to, ka uzsāk kolektīvās atlaišanas procesu 550 darbiniekiem Latvijā. Atlaišanas process skars apkalpes locekļus uz kuģiem Isabelle un Romantika, kuri kursē ar Latvijas karogu, kā arī uzņēmuma krasta darbiniekus Latvijā, taču vairākums darbinieku, uz kuriem attieksies atlaišana, ir kuģu apkalpojošais personāls.

Izsludinātā ārkārtas stāvokļa un noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ maršrutu Rīga‒Stokholma apkalpojošie Tallink kuģi Isabelle un Romantika ir bijuši spiesti pārtraukt reisus un kopš marta vidus atrodas Rīgas ostā. Šobrīd nav zināms, kad šajā maršrutā varētu atsākties satiksme. Saskaņā ar kuģošanas noteikumiem, šobrīd uz abiem kuģiem ir minimāli nepieciešamais tehniskais personāls, bet visi pārējie darbinieki, kuri strādāja uz kuģiem, atrodas mājās un saņem samazinātas algas, kuras maksā uzņēmums.

«Skarbā realitāte it tāda, ka mūsu kuģi, kas līdz šim kursēja ar Latvijas karogu, jau mēnesi atrodas dīkstāvē ostā, bet darbinieki atrodas mājās un strādā ierobežotu laiku, saņemot samazinātas algas. Šobrīd mēs joprojām nezinām, kad situācija varētu mainīties un kuģi kaut daļēji varētu atsākt darbu Baltijas jūrā. Ir skaidrs, ka satiksme maršrutā Rīga‒Stokholma netiks atjaunota rīt vai pat pēc dažiem mēnešiem. Pastāv iespēja, ka šogad maršruts vispār netiks atjaunots pirmskrīzes līmenī. Ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē uzņēmums nevarēs cilvēkiem Latvijā piedāvāt tādu pašu darba vietu skaitu,» sacīja Tallink Grupas galvenais izpilddirektors Pāvo Negene. Pēc Tallink pašreizējām aplēsēm, pastāv iespēja, ka pēc ierobežojumu atcelšanas atjaunotajā maršrutā Rīga‒Stokholma iesākumā varētu kursēt viens kuģis. Prognozējams, ka pasažieru plūsma sākumā nebūs pietiekoša, lai nodrošinātu abu kuģu vienlaicīgu atgriešanos maršrutā, un katrs kuģa reiss visdrīzāk uzņēmumam radīs papildu zaudējumus.

Pircēju mazāk, bet pārdevēju vairāk

Līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un sociālās distancēšanās pasākumu ieviešanu, pat pārtikas veikalos pircēju skaits ir sarucis. Iedzīvotāji pēc pirkumiem dodas retāk, veikalos uzkavējas īsāku laiku, bet pirkumi ir apjomīgāki. Veikalu tīklā Mego martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, apgrozījums samazinājies par 13 procentiem, bet par 16 procentiem pieaugusi pirkuma vidējā summa. «Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pircēju pieaugums tika novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita - cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk, kas liecina par pozitīvu tendenci un cilvēku vēlmi doties uz sabiedriskām vietām pēc iespējas mazāk. Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt Mego diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam. Kad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, pircēji steidza iegādāties preces lielā vairumā un ar ilgu derīguma termiņu, taču, sabiedrības uztraukumam samazinoties, krities šādu pirkumu skaits. Novērojams, ka šobrīd cilvēki rūpīgāk plāno pirkumus,» savos iespaidos dalās Mego valdes loceklis Igors Šihmans.

Savukārt Maxima Latvija kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas saņem rekordlielu interesi par darba iespējām uzņēmumā mēneša laikā darbu uzsākuši teju 500 jauni darbinieki, atsevišķās dienās pat sasniedzot rekordlielu jaunu darba līgumu skaitu - 40. Tik daudz darba līgumu viena dienā nekad iepriekš Maxima Latvija nebija noslēgusi. Pieprasītākās vakances Maxima veikalos ir kasieris pārdevējs, krāvējs, zāles darbinieks, kuri rūpējas, lai apmeklētājiem nodrošinātu drošu un nepārtrauktu pārtikas produktu un citu ikdienas nepieciešamo preču pieejamību veikalos un interneta veikalā www.barbora.lv.

Piegādes biznesa zvaigžņu stunda

Līdz ar nepieciešamību sociāli distancēties būtiski pieauga pieprasījums pēc piegādes pakalpojumiem. Pārtikas veikali, kas līdz tam nodrošināja iespēju veikt pirkumus attālināti, tik straujam uzrāvienam nebija gatavi. Taču tas lika tikpat strauji mobilizēt spēkus un pat paplašināt šo pakalpojumu, piemēram, Maxima Latvija vienas nedēļas laikā atvēra 33 produktu saņemšanas punktus Maxima veikalos visos Latvijas reģionos. Iespēju iegādāties preces attālināti, šobrīd piedāvā arī veikalu tīkls Mego sadarbībā ar Bolt Food. Nupat arī mazumtirdzniecības tīkls Narvesen sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu Bolt Food uzsācis piedāvāt iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām, tajā skaitā arī dažādām interesēm un hobijiem atbilstošus preses izdevumus.

***

Nodarbinātie pēc saimnieciskā darbības veida, %

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

automobiļu un motociklu remonts 15,1

Apstrādes rūpniecība 12,6

Izglītība 9,2

Būvniecība 8,9

Transports un uzglabāšana 8,2

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 7,3

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 7,0

Veselība un sociālā aprūpe 6,4

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 3,7