Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini liecina, ka degvielas un elektrības cenas piena ražošanas pašizmaksā aizņem tikai 7 līdz 15 procentus atkarībā no saimniecības lieluma, tādējādi pretēji atsevišķu ekonomistu apgalvojumiem šo resursu cenu samazināšanās nekompensē piena iepirkuma cenu kritumu. Tas, pēc Starptautiskā Piena pētniecības tīkla IFCN aprēķiniem, tuvākajos mēnešos pasaulē gaidāms vismaz 20 procentu apmērā.
Starptautiskais Piena pētniecības tīkls IFCN, kurā darbojas arī LLKC eksperti, pētot Covid-19 ietekmi uz piena nozari, prognozē tajā straujas cenu svārstības ar iespējamu īslaicīgu globālās vidējās cenas samazinājumu līdz pat 50 procentiem salīdzinājumā ar piena cenu februārī. Gada otrajā pusē IFCN prognozē pakāpenisku cenas pieaugumu, tai nostabilizējoties vidēji par 20 procentiem zemākā līmenī, nekā bija gada sākumā. Lai arī tirgus attīstības scenārijus šajos apstākļos ir ļoti sarežģīti prognozēt, IFCN tomēr paredz piena cenas pieaugumu 2021. un 2022. gadā. Piena tirgus pētnieki krīzes pārvaldīšanai valstu valdībām iesaka izmantot dažādus atbalsta instrumentus, no ienākumu atbalsta zemniekiem līdz pat dažādām programmām patēriņa veicināšanai. «Valdības lēmums par zaudējumu kompensāciju lopkopības nozarēm, tajā skaitā piena ražotājiem, gadījumā, ja Covid-19 dēļ iepirkuma cenas samazinās vairāk nekā par 20%, ir bijis savlaicīgs un vietā. Atbalsts - 86 eiro par govi - tiek piešķirts kā vienreizējs maksājums, ja piena iepirkuma cena nokrīt no pašreizējiem vidēji 28 centiem līdz 22,8 centiem un zemāk par piena kilogramu. Ar šādu piena cenu un atbalstu zemnieki var iztikt neilgu laiku. Šobrīd mums atliek cerēt, ka tik strauja tirgus krituma nebūs, bet, ja tāds iestāsies, notiks tikpat strauja atlabšana,» teic LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
LLKC aprēķini par piena ražošanas pašizmaksu liecina, ka elektrības un degvielas izmaksas piena pašizmaksā lielās saimniecībās, kurās ir 200 un vairāk govju, ir vidēji septiņi procenti, bet mazās saimniecībās (līdz 50 govīm) 15 procenti. «Resursu cenu samazinājums par 20 procentiem atstāj ļoti nebūtisku ietekmi uz piena ražošanas pašizmaksas samazinājumu gada griezumā. Piena iepirkuma cenas samazinājums par 20 procentiem nozīmē par 6 centiem/kg zemāku piena cenu zemniekam, savukārt energoresursu (degviela, elektrība) samazinājums par 20 procentiem piena kilograma pašizmaksā ietaupa vien 0,5 līdz 1 centu. Vislielāko īpatsvaru pašizmaksā veido pirktā lopbarība, atalgojums un ēku/tehnikas uzturēšana. Šīs izmaksas lielās saimniecībās pašizmaksā veido 60%, bet mazās - 45% (jo lielāka saimniecība, jo lielāks īpatsvars),» uzsver LLKC apgāda vadītāja Iveta Tomsone.
Tādējādi pat ļoti straujš energoresursu cenu pazeminājums būtiski nekompensē piena iepirkuma cenas kritumu. Paredzams, ka naftas un līdz ar to degvielas cenu kritums būs īslaicīgs, jo OPEC valstu un Krievijas panāktā vienošanās par naftas ieguves apjoma pakāpenisku samazināšanu, lai tas atbilstu šā brīža pieprasījumam, var veicināt degvielas cenas atgriešanos pirmskrīzes līmenī.
Jāņem vērā, ka daudzi zemnieki degvielu iepērk gada sākumā ar rezervi priekšdienām, tādējādi šā brīža cenu kritums viņu saimniekošanu neietekmē. Arī elektroenerģijas tirgotāji saimniecībām nepiedāvā pārslēgt līgumus par izdevīgākām cenām, norāda I. Tomsone. LLKC aprēķini par piena ražošanas pašizmaksu liecina, ka kilograma piena saražošana mazās saimniecībās izmaksā vismaz 35 centus, vidējās un lielās vidēji 30 centus.
