Sēnes

Katru gadu vasarā mediķi ziņo par gadījumiem, kad sēņotāji saindējušies ar salasītajām meža veltēm. Lai šādi gadījumi gadītos iespējami retāk, portāls nra.lv apkopojis informāciju par tām sēnēm, kuras sastopamas Latvijas mežos, tomēr nekādā gadījumā nevajadzētu lietot uzturā.

Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses centrā nonākuši četri vienas ģimenes locekļi, kuri saindējušies ar zaļo mušmiri – indīgāko sēni pasaulē.

Toksikoloģijas un sepses klīnikā ārstējas 4 vienas ģimenes locekļi, kas saindējušies ar zaļo mušmiri, Twitter kontā vēsta Austrumu slimnīca.

Sēņu pazinējiem atšķirt saulsardzenes no baltajām mušmirēm šķiet vienkārši, taču tie, kuri šīs sēnes mežā atrod pirmo reizi, bieži šaubās, kura ir kura. Šis ir gadījums, kad kļūdīties nedrīkst, jo saulsardzenes ir pat svaigā veidā ēdamas sēnes, bet baltās mušmires – ārkārtīgi indīgas sēnes. Tāpēc joprojām spēkā ir sens sēņotāju ieteikums, neaiztikt sēnes, ko nepazīsti.

Beidzot esam sagaidījuši to laiku, kad, dodoties uz mežu sēņot, atgriežamies ar pilniem groziem. Sēņu zupa, sēnes saldā krējuma mērcē vai ceptas kopā ar kartupeļiem. Tas viss augusta mēnesī ir aktuāli un gardi, taču tik pat aktuāls jautājums ir par to, kā uzglabāt sēnes ziemai.

Sociālās vietnes "Facebook" grupā ļaudis steidz dalīties ar saviem guvumiem mežā. Vienlaikus, kamēr citiem ir pilni grozi ar sēnēm, citi norāda, ka diena pavadīta velti.

Gan jau būs, kur tad paliks. Šādu sēņu prognozi izsaka mikoloģe Diāna Meiere. Skaidrs ir viens – ja lietus uzlīs, tad arī sēnes parādīsies, vēsta TV3 raidījums "900 sekundes".

Šovu zvaigzne Magone Šutoviene "Facebook" grupā sēņu medniekiem publicējusi foto, kurā redzama iepozējot pie prāva sēņu guvuma - vairākiem spaiņiem.

Līdz pat vēlam rudenim mežs ir pilns ar gardām veltēm, un skaistajos vakaros var nodoties eksperimentiem – meklējot jaunas garšas un veidus savvaļā augušo ogu un sēņu baudīšanai. Lieliski tās garšos pagatavotas uz dzīvas uguns, turklāt šāds vakariņu gatavošanas veids, ārā un iesaistot visu ģimeni, maltītei un vasarai kopumā piešķirs īpašu noskaņu. Šefpavārs Normunds Baranovskis un Rimi Bērniem eksperti Lība un Klāvs Smildziņi dalās idejās, kā meža veltes gardi pagatavot uz atklātas uguns.

Lai gan ir tikai jūnija vidus, iedzīvotāji steidz dalīties ar sēņu atradumiem mežos.

Latvijas dabā ēdamas sēnes var atrast visu gadu. Pat ziemas mēnešos mežā labvēlīgos apstākļos uz koku stumbriem augot samtainās ziemenes, kuras var izmantot pārtikā. Tikmēr pavasara mēnešos daļa sēņotāju savos groziņos steidz likt lāčpurnus, ķēvpupus un arī bisītes. Diāna Meiere, mikoloģe, stāsta: “Jā, arī tām sezona labu laiku kā sākusies. Bīsītes iet uz beigām, lāčpurni plaukumā. Bisītes gan nav ieteicams ēst, jo katru gadu kāds saindējas.” Latvijā pēdējo 30 gadu laikā nav reģistrēts neviens nāves gadījums cilvēkam, kurš būtu saindējies ar bisītēm, taču saindēšanās ar šīm sēnēm var izraisīt ļoti nopietnus aknu un nieru bojājumus. Tikmēr mikoloģe stāsta, ka maijā sēņu mērci var pagatavot no maija auzenēm, bet uz lapu koku stumbriem drīzumā varētu izaugt pirmās sēra piepes. Vai šogad tās būs tik pat daudz cik pērn, kas to lai zina. Diāna Meiere bilst: “Maijs tas mēnesis, kad parādās pirmās bekas, sviesta bekas, bērza bekas, baravikas.” Prognozēt, kāds šogad būs sēņu gads, esot praktiski neiespējami. Sēņu pasaule esot salīdzinoši maz pētīta. Izprast, kāpēc vienu gadu vairāk aug baravikas, bet citu - gailenes, tā pagaidām ir neatminēta mīkla. “Sēnēm vispār mēdz būt cikliskums, vienu gadu kādas sēnes vairāk, kādas mazāk, pierādīt to ir grūti,” saka Diāna Meiere. Latvijā šobrīd ir atklātas aptuveni 4000 sēņu sugu. Pētījumi aizvien turpinās, arī šopavasar atrastas divas jaunas sēņu sugas. Viena no tām - Rēzeknes pusē.

Latvijas Mikologu biedrība par 2021.gada sēni izraudzījusies smailo stikleni (Hygrocybe conica), informēja mikoloģe Inita Dāniele.

“No mikologa viedokļa skatoties, baravikām ir vismaz trīs dažādas sugas. Ir vasaras baravikas, kas aug vasaras sākumā, ap Jāņiem, tās aug zem lapu kokiem – liepām, parkos, tādos mežos, kuros ir ozoli un liepas. Tradicionālās egļu baravikas aug zem eglēm, bērziem. Priežu baravikas, kuras ir sarkanbrūnas ar sarkanīgiem kātiņiem, jāmeklē priežu mežos” RīgaTV 24 jaunās sezonas raidījumā “Saimnieks.Zeme.Valsts” sēņošanas noslēpumus atklāja Latvijas Nacionālā dabas muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja, mikoloģe Diāna Meiere.

Latvijā turpinās sēņošanas laiks, ko bieži smejot sauc par latviešu nacionālo sporta veidu. Sociālajos tīklos cilvēki dalās ar saviem sēņu guvumiem. Kāda sēņotāja atradusi visai neparastu sēni - Velna pirkstus.

“Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots, cik populāra iedzīvotāju vidū ir ogošana un sēņošana.

Visi, ko pazīstu, ir diezgan aizrautīgi sēņotāji! Sociālo tīklu lentas pildās ar pasakainiem attēliem, kuros uz mani raugās bagātīgi sēņu guvumi. Bet ko šajā laikā iesākt tādam netalantīgam sēņotājam kā man?

Sēņošanas sezona Latvijā, šķiet, ir nepārtraukts process – gaileņu “medības” vasarā plūstoši pāriet beku un baraviku maratonā agrā rudenī. Pareizi pagatavojot sēnes, savas garšas kārpiņas varēsim lutināt visas ziemas garumā. Gadsimtu gaitā cilvēki ir atraduši daudz veidu, kā pagatavot sēnes un uzglabāt tās ziemai.

Latviešu žurnālists Aidis Tomsons sociālajos tīklos dalījies ar iespaidīgu sēņu ražu.

No šodienas līdz svētdienai Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisinās tradicionālā rudens izstāde "Sēņu dienas 2020", un tajā konsultācijas sniegs vadošie sēņu pētnieki. Sēņu izstādē Dabas muzeja speciālisti piedāvās iepazīt Latvijas sēņu daudzveidību. Katru dienu tiks ievākts jauns materiāls un atrastās sēnes būs sakārtotas apmeklētājiem ērti uztveramās grupās - ēdamās, neēdamās, indīgās un aizsargājamās -, turklāt norādīts ne tikai sugas nosaukums, bet ēdamajām sēnēm arī ieteicamais apstrādes veids. Izstādes tapšanas procesā jau daudzu gadu garumā izveidojusies jauka sadarbība ar apmeklētājiem - pateicoties aicinājumam nest uz izstādi savus atradumus, mikologu rokās nonākuši patiešām vērtīgi un interesanti sēņu eksemplāri, atzina muzejā. "Uz izstādi drīkst nākt ar savām sēnēm, gaidīsim arī sēnes no Rīgas mazdārziņiem, jo ne vienmēr vērtīgi atradumi ir tikai tālos un biezos mežos, un pētniekiem sēņu situācija apdzīvotās vietās ir mazāk zināma," aicināja muzeja sēņu pētniece Inita Dāniele.

Ne velti tautā smej, ka labākās sēņu vietas latvieši gatavi paņemt līdzi kapā, tās nevienam neatklājot. Izskatās, ka lasīt vien gailenes apnicis arī mūziķim Artūram Reinikam, kurš alkstot pārmaiņas.