Šobrīd mežos īstens sēņu laiks. Un šis arī ražīgākais laiks tiem, kuri ar sēņu lasīšanu pelna naudiņu – tirgū, piemēram. Ar “Bez Tabu” sazinājās kāda sēņu tirgotāja, kuras sirds nu ir pilna.
Sena paruna vēsta, ka vienīgais noslēpums, ko latvietis paņem līdzi kapā, ir labākās sēņu vietas. Tāpat latvietis nevar iztikt bez aukstās zupas un dillēm.
Līdzīgu kā ar Lieldienu olām, šogad sociālo tīklu lietotāji dižojas ar salasītām sēnēm. Bildes patiesi ir iespaidīgas – grozi un spaiņi pilni līdz acīm. Fonā sēņotāju laimīgās sejas. Manuprāt, kārtīgam latvietim pūrā nāk slepenās sēņu vietas un no paaudžu paaudzēs nodotā īpašā sēņu mērce.
Pat Lato Lapsas kaķis ir šausmās, kad ierauga, ko no meža saimnieks atnesis. Žurnālistam trāpījies varens sēņu guvums - kārtīgas baravikas, apšu bekas un citas garšīgas sēnes.
Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele norādīja, ka šobrīd pati populārāka ēdamā sēne, kas ir visu sēņotāju grozos un par kuru bieži jautā, ir dzīslkāta beka.
Viena no apspriestākajām politiskajām tēmām Polijā pašlaik ir... sēnes. Turklāt ne jau to šāgada ražas apmēri, bet gan sēņošanas iespējas nākotnē. Par to parūpējies konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (“PiS”) līderis Jaroslavs Kačiņskis. Viņš paziņojis – ja pēc rudenī ieplānotajām parlamenta vēlēšanām Polijā pie varas nāks kreisi centriskā opozīcija, tā Briseles uzdevumā pieņems tādus lēmumus, ka poļu tradicionālais vaļasprieks var tikt apdraudēts.
Sinoptiķi sola, ka augustā Latvijā gaisa temperatūra varētu būt ap normu, liela varbūtība, ka arī zem normas, bet bez ilgstošiem un pamatīgiem karstuma viļņiem. Ar sēņu ražu mežos šogad slikti, jo ilgstošais sausums kaitējis micēlijam. Sēņu sezona varētu sākties, bet tā, visticamāk, nebūs bagātīga.
Dienvidlatgalē, Dagdas apkārtnes mežos, atrastā Latvijā ļoti reti sastopama sēne - ēnainā jumtene, liecina AS "Latvijas valsts meži" (LVM) publicētā informācija.
Lai gan šonedēļ Latvijā kļuvis nedaudz vēsāks, šis rudens mūs lutinājis ar visai siltiem laikapstākļiem. Iespējams, šī iemesla dēļ mežos Latvijā atrodamas pat gailenes.
"90 % saindēšanās gadījumu beidzas ar nāvi ! Saindēšanās pazīmes parādās tikai pēc 10-30 stundām, kad orgāni jau ir neatgriezeniski bojāti," publicējot Latvijā sastapto sēņu foto Facebook grupā "Latvijas Mikologu biedrība un draugi", raksta foto autore, Latvijas Mikologu biedrības biedre Ineta Šumskiha.
Ir teiciens, ka Latvijas iedzīvotāju nacionālais sporta veids ir sēņu lasīšana. Kādā septembra sestdienas rītā Tugarinovu ģimene no Rīgas nolēma, kā katru gadu, “pasportot” un doties lasīt sēnes uz Garkalnes mežiem, taču, pēc laiskās pastaigas atgriežoties, viņus gaidīja nepatīkams pārsteigums – soda kvīts, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Kādas 80 gadus vecas sievietes spītība Siguldas pusē maksāja visai dārgi gan operatīvo dienestu brigādēm, gan viņas ģimenes locekļiem. Pensionāre aptuveni 24 stundas viena pati pavadīja mežā, taču nenāca ārā, par spīti apjomīgajai glābšanas operācijai, vēsta "Degpunktā".
Militārā policija atgādina, ka bruņoto spēku poligoni nav paredzēti sēņošanai, jo tās ir paaugstinātas bīstamības teritorijas, vēsta TV3 raidījums “900 sekundes”.
Latvijas Mikologu biedrība ir sabiedriska organizācija, kas cieši sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, jo tās darbības virzieni pārklājas ar dabas muzeja mērķiem un uzdevumiem. Mikologu biedrības uzdevumi ir pētīt Latvijas sēnes un ķērpjus, atbalstīt to saglabāšanu; apvienot Latvijas interesentus neatkarīgi no viņu profesionālā statusa sēņu un ķērpju izpētei un aizsardzībai; izglītot savus biedrus attiecīgajā jomā; propagandēt attiecīgās tēmas sabiedrībā un sadarboties ar atbilstošām ārzemju organizācijām.