Mikoloģe nosauc populārāko ēdamo sēni Latvijā; tā nav baravika

© Pixabay.com

Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele norādīja, ka šobrīd pati populārāka ēdamā sēne, kas ir visu sēņotāju grozos un par kuru bieži jautā, ir dzīslkāta beka.

Lai gan dzīslkāta bekas ir lietojamas uzturā un garšīgas, turklāt tās vēl nav iemīlējuši tārpi, mikoloģe uzsvēra, ka invazīvu sugu ienākšana mežā nav nekas iepriecinošs, jo tā var izzust pārējās mums pazīstamās un mīļās sēņu sugas. Sēņotāji ievērojuši, ka dzīslkāta bekas sākušas augt vietās, kur agrāk bija baravikas.

Dzīslkāta beka ilgus gadu desmitus bijusi zināma vienīgi Ziemeļamerikā un Taivānā. Par pirmo atradumu Eiropā ziņots 2007. gadā, kad šī sēne tika atrasta Lietuvā. 2013. gadā šī sēņu suga konstatēta arī jūras piekrastē Latvijā, kad daži sēņotāji no turienes atnesuši bekas uz Dabas muzeja sēņu izstādi, bet Edgars Mūkins noteica tām sugu.

Portāls NRA jau rakstīja, ka 2014. gadā Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni izraudzījās tieši šo beku.

Dzīslkāta beka aug zem priedēm, tā ir prāvu izmēru stobriņsēne, kuras diametrs ir 4-20 centimentri. Sēnes cepurītes virsmiziņa ir sarkanīgi brūnā krāsā un lēveraini stiepjas pāri malai. Bekai ir samērā garš tievs kāts, ko klāj izteikts, reljefs dzīslojums. Mīkstums ievainojumu vietās iekrāsojas dzeltenīgs vai gaiši brūngans.

Dzīslkāta beka ir ēdama, un to var izmantot arī dzijas krāsošanā, norādīja Latvijas Dabas muzejā.

Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2014 ir izraudzījusies dzīslkāta beku (Boletus projectellus (Murrill) Murrill).

Tādu godu šī beka izpelnījusies ar to, ka pērnruden ir ļoti spēji un uzkrītoši “pieteikusi” savu klātbūtni Latvijas sēņu valstībā.

Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2014 ir izraudzījusies dzīslkāta beku (Boletus projectellus (Murrill) Murrill).

Tādu godu šī beka izpelnījusies ar to, ka pērnruden ir ļoti spēji un uzkrītoši “pieteikusi” savu klātbūtni Latvijas sēņu valstībā.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais