Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele norādīja, ka šobrīd pati populārāka ēdamā sēne, kas ir visu sēņotāju grozos un par kuru bieži jautā, ir dzīslkāta beka.
Lai gan dzīslkāta bekas ir lietojamas uzturā un garšīgas, turklāt tās vēl nav iemīlējuši tārpi, mikoloģe uzsvēra, ka invazīvu sugu ienākšana mežā nav nekas iepriecinošs, jo tā var izzust pārējās mums pazīstamās un mīļās sēņu sugas. Sēņotāji ievērojuši, ka dzīslkāta bekas sākušas augt vietās, kur agrāk bija baravikas.
Dzīslkāta beka ilgus gadu desmitus bijusi zināma vienīgi Ziemeļamerikā un Taivānā. Par pirmo atradumu Eiropā ziņots 2007. gadā, kad šī sēne tika atrasta Lietuvā. 2013. gadā šī sēņu suga konstatēta arī jūras piekrastē Latvijā, kad daži sēņotāji no turienes atnesuši bekas uz Dabas muzeja sēņu izstādi, bet Edgars Mūkins noteica tām sugu.
Portāls NRA jau rakstīja, ka 2014. gadā Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni izraudzījās tieši šo beku.
Dzīslkāta beka ir ēdama, un to var izmantot arī dzijas krāsošanā, norādīja Latvijas Dabas muzejā.
Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2014 ir izraudzījusies dzīslkāta beku (Boletus projectellus (Murrill) Murrill).
Tādu godu šī beka izpelnījusies ar to, ka pērnruden ir ļoti spēji un uzkrītoši “pieteikusi” savu klātbūtni Latvijas sēņu valstībā.
Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2014 ir izraudzījusies dzīslkāta beku (Boletus projectellus (Murrill) Murrill).
Tādu godu šī beka izpelnījusies ar to, ka pērnruden ir ļoti spēji un uzkrītoši “pieteikusi” savu klātbūtni Latvijas sēņu valstībā.