Valsts kontrole uzskata, ka Saeima grasās ierobežot nepareizās prēmijas
Valsts kontrole ir nosūtījusi Saeimai vēstuli ar aicinājumu pārskatīt 2026. gada valsts budžeta likumprojektā paredzētos ierobežojumus publiskās pārvaldes atlīdzībai, kas paredz prēmiju atcelšanu par darba snieguma novērtējumu, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kontroles pārstāvji.
Iestāde uzskata, ka šāds risinājums ierobežo tieši to atlīdzības elementu, kas visciešāk saistīts ar darbinieku individuālo sniegumu un iestādes mērķu sasniegšanu, atšķirībā no piemaksām un naudas balvām, kuru piešķiršanas kritēriji ir mazāk caurspīdīgi un vienoti.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins uzsver, ka Valsts kontrole izprot publiskās pārvaldes izdevumu mazināšanas nepieciešamību valsts prioritāro izdevumu segšanai, tomēr vienlaikus aicina vērtēt, vai plānotās izmaiņas attiecībā uz atlīdzības izmaiņām publiskajā pārvaldē atbilst Atlīdzības likuma mērķim un ir atbilstošākās.
"Atceļot prēmijas, tiek ierobežots vienīgais objektīvais finansiālais instruments, kas tieši sasaista darbinieka ieguldījumu ar darba rezultātiem. Prioritāri būtu jāpārskata tie darba samaksas elementi - naudas balvas un piemaksas -, kas šobrīd rada vislielāko nevienlīdzību starp iestādēm un ir ar lielāku finanšu ietekmi," pauž Korčagins.
Valsts kontrole norāda, ka likumprojektā paredzētais izdevumu samazinājums 2027. gadā, atceļot prēmijas par darba novērtējumu, radītu ļoti atšķirīgu samazinājuma apmēru dažādām institūcijām. Tas būtu robežās no 0% līdz pat 105% no 2024. gadā faktiski izlietotajiem līdzekļiem prēmijām un naudas balvām. Šāda pieeja rada netaisnīgu situāciju starp iestādēm, uzsver Valsts kontrolē. Pašai iestādei tādējādi līdzekļu samazinājums pārsniegtu 105%.
Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka informatīvajā ziņojumā nav vērtēti izdevumi par naudas balvām un piemaksām, kas veido būtisku daļu no kopējiem atlīdzības izdevumiem. Šie maksājumi saglabājas nemainīgi, lai gan tie visvairāk veicina nevienlīdzību starp iestādēm.
Valsts kontrole izpētījusi, ka 2024. gadā naudas balvām izlietoti 25,3 miljoni eiro un piemaksām par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā 13 miljoni eiro, kas kopā veido 38,3 miljonus eiro. Prēmijām par darba sniegumu tika izlietoti 28 miljoni eiro.
Tādējādi naudas balvas un piemaksas kopā veido lielāku slogu budžetam nekā prēmijas, turklāt vislielāko nevienlīdzību starp iestādēm rada tieši naudas balvu un piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā piešķiršana, secinājusi Valsts kontrole.
"Iestādes, kurām ir pieejami finanšu līdzekļi, turpina piešķirt naudas balvas un piemaksas nozīmīgam skaitam nodarbināto, kamēr citās iestādēs šādu iespēju nav," norāda iestādē.
Savukārt prēmijas nodarbinātajiem tiek piešķirtas saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu. Vairumā iestāžu tas ir vienīgais finansiālais motivācijas elements, kas ir saistīts ar darbinieka darba izpildes snieguma vērtējumu.
Turklāt daļai institūciju, tajā skaitā arī Valsts kontrolei, paredzētais samazinājums prēmijām ir proporcionāli būtiski lielāks nekā citām institūcijām, atzīmē Korčagins.
Viņš skaidro, ka Valsts kontrolē prēmijas tiek piešķirtas tikai saskaņā ar ikgadējo novērtējumu, turklāt no atlīdzības līdzekļu ietaupījuma darbinieku mainības dēļ, nevis jau sākotnēji plānojot līdzekļus prēmijām iestādes budžetā. "Mēs aicinām saglabāt iespēju izmaksāt prēmijas par darba rezultātiem vismaz daļēji, īpaši tajās iestādēs, kur tās ir vienīgais darbinieku motivācijas instruments, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu samazinājuma pieeju visām institūcijām," uzsver Korčagins.
Valsts kontrole vairākkārt savos revīziju ziņojumos ir norādījusi, ka valsts pārvaldē joprojām nepastāv vienota un taisnīga atlīdzības sistēma. Tiek uzsvērts, ka resoru finansiālās iespējas atšķiras, kas ilgtermiņā rada konkurenci par darbaspēku un nevienlīdzību atalgojumā. Lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju un uzticēšanos valsts pārvaldei, nepieciešams pārskatīt bāzes izdevumus atlīdzībai visos resoros un ieviest vienotus, skaidrus principus atlīdzības politikas īstenošanā, uzsver Valsts kontrole.
Iestāde aicina Saeimu izvērtēt šos aspektus un veikt atbilstošas izmaiņas likumprojektā, lai veicinātu taisnīgu, caurspīdīgu un motivējošu atlīdzības sistēmu publiskajā pārvaldē.
Jau vēstīts, ka parlamentārieši 16. oktobrī skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.
2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.
Valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrijā norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvai izglītībai. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
