Salāts salātam brālis, tomēr katra šķirne citādāka: atšķiras krāsa, lielums, lapu stingrums, garša un spēja paciest karsēšanu. Ja, katlam tuvojoties, lapu salāts no šausmām ģībst, tad Āzijas kāposts Pak choi vokpannā pārvēršas kraukšķīgā gardumā. Šoreiz Māja vērtē lielveikalos iegādātus no tuvām un tālām zemēm nākušus salātus.
Eiropieši joprojām šausminās par to, ka liellopa gaļas vietā ēduši zirga gaļu, taču kādam britu pārim nav paveicies vēl vairāk – salātu iepakojumā, ko viņi nopirkuši «Tesco» lielveikalā, bijis arī diezgan prāvs beigts putns.
Ar vienu svaigu salātlapu pietiek, lai "atdzīvinātu" pat bezcerīgi apnikušu ēdienu. Šobrīd salāti ir patiešām garšīgi, lekni un vitamīniem bagāti, pa kabatai gandrīz ikvienam, un tāpēc nelaidīsim garām iespēju tos baudīt.
Zaļi un sarkani, gludi un skruļļaini, te rūgti, te saldi, te mutē sinepju garša... Protams, tie ir salāti! Maldās tie, kas uzskata, - zāle vien ir. Kāpēc katru pavasari savos mazdārziņos cenšamies kaut dobīti atvēlēt gadsimtiem senajam vispopulārākajam dārzenim pasaulē?