Saeimas atlaišana

Saeimas darba kārtībā ceturtdien iekļauti grozījumi Civilprocesa likumā, ko otrreizējai caurlūkošanai nodevis jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš, liecina izsludinātā sēdes darba kārtība.

Politisko spēku sarakstos Saeimas ārkārtas vēlēšanās nav sagaidāmas daudz līdz šim politikā neredzētas spilgtas personības, bet priekšvēlēšanu kampaņu lielākā atšķirība no citām vēlēšanām - tās būs lētākas.

Piektdien sāksies deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana 11.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Rīt sāksies deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana 11. Saeimas vēlēšanām, kas ilgs līdz 18. augustam. Pirmajā kandidātu sarakstu iesniegšanas dienā, deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt no pulksten 10:00 līdz 18:00.

Vairums šā brīža parlamentāriešu, kuru darbam 10. Saeimā sabiedrība ar savu balsojumu referendumā ir ielikusi "neapmierinošu" atzīmi, neredz morālas problēmas piedalīties ārkārtas vēlēšanās.

Neraugoties uz referenduma rezultātiem, vairākums 10. Saeimas politiķu gatavi cīnīties par vietām arī nākamajā parlamentā.

No apvienības "Par labu Latviju" 10.Saeimā ievēlētais eksprezidents Guntis Ulmanis nestartēs Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

Eksperti un politiķi ar bažām prognozē to, kāda varētu būt vēlētāju aktivitāte 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Iespējams, Latvijas sabiedrība, kas tradicionāli bijusi kūtra vēlēšanu tiesību izmantotāja, šoruden varētu mobilizēties, un tad pie vēlēšanu urnām var sagaidīt līdz pat 90% no balsstiesīgajiem. Tomēr tikpat reāls ir arī zemas aktivitātes scenārijs, kad uz vēlēšanām aizies ne vairāk kā puse vēlētāju.

Man bija iespēja vērot referenduma dienu gan Rīgā, gan Vidzemē – Vecpiebalgā, Taurenē, Vestienā un Odzienā.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodienas sēdē apstiprinās 23. jūlija tautas nobalsošanas par 10.Saeimas atlaišanu rezultātus un izsludinās 11.Saeimas vēlēšanas.

Skaidrs, ka 94% balsojums par Saeimas atlaišanu neliecina ne par sabiedrības saliedētību, nedz arī par tās augsto politisko apziņu. Taču – skaidrs arī tas, ka cilvēki nebalsoja par Saeimas atlaišanu tāpēc vien, ka Zatlers tos pasvilpa. Referenduma iznākums liecina par samērā vienbalsīgām tautas dusmām uz varu. Šīs dusmas var izrādīties valstij gan svētīgas, gan pilnīgi neauglīgas.

Rīt, 26.jūlijā, notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā tiks apstiprināti 23.jūlija tautas nobalsošanas par 10.Saeimas atlaišanu rezultāti un izsludinātas 11.Saeimas vēlēšanas.

Viens no Tautas partijas (TP) līderiem Māris Kučinskis Saeimas ārkārtas vēlēšanās plāno startēt no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta, savukārt Aivara Lemberga ietekmi uz apvienību viņš uzskata par stipri pārspīlētu.

Pirms tautas nobalsošanas 23.jūlijā par 10.Saeimas atlaišanu, apmēram puse (52%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, domāja, ka 10. Saeimas atlaišana būtiski mainītu politisko situāciju valstī (15% pilnībā un 37% drīzāk piekrīt šim apgalvojumam). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums.

Tautas nobalsošanā ārvalstīs piedalījušies 7554 vēlētāji, informē Ārlietu ministrija.

Nedz politologus, nedz atlaistās Saeimas politiķus referenduma rezultāti nepārsteidz, tādēļ daudz aktīvāk par tautas nobalsošanas iznākumu šobrīd tiek apspriestas gaidāmās vēlēšanas un to viestās pārmaiņas politiskajā vidē.

Vienīgais iecirknis, kurā pret Saeimas atlaišanu nobalsots vairāk nekā par, ir Vitebskā, Baltkrievijā.

23. jūlijā tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu līdztekus Latvijā izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem norisinājās arī ārvalstīs.

Tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu, kas norisinājās sestdien, ir trešais visvairāk apmeklētais referendums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti par 10.Saeimas atlaišanu liecina, ka 94,30 procenti jeb 650 518 vēlētāji nobalsojuši par parlamenta atlaišanu. Tas nozīmē, ka parlaments ir atlaists.