Saeimas darba kārtībā ceturtdien iekļauti grozījumi Civilprocesa likumā, ko otrreizējai caurlūkošanai nodevis jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš, liecina izsludinātā sēdes darba kārtība.
Saeimas sēde sasaukta 4.augustā, un tajā pirmo reizi pēc referenduma par 10.Saeimas atlaišanu darba kārtību apstiprinājis Valsts prezidents.
Saeimai ceturtdien būs jālemj par Civilprocesa likuma grozījumu nodošanu komisijām.
Jau vēstīts, ka Bērziņš atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Civilprocesa likumā, kas bija pirmais likumprojekts, ko jaunais prezidents atdeva Saeimai pārstrādei.
Bērziņš norādīja, ka tas darīts, lai panāktu saprātīgu līdzsvaru starp kreditora un parādnieka interesēm, ievērotu valsts pienākumu gādāt par grūtībās nonākušajām ģimenēm un nodrošinātu bērnu intereses, kā arī lai izveidotu saprotamu, saskaņotu un pārskatāmu likuma un tā pielikuma tekstu.
Prezidenta kanceleja saņēma vairākus lūgumus grozījumus nodot otrreizējai caurlūkošanai.
Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, tajā ir veiktas izmaiņas, kas noteic, ka tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, saglabājot parādniekam līdzekļus minimālās mēneša darba algas apmērā.
Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība un Latvijas Kredītņēmēju apvienība pauda viedokli, ka tas izdarīts nepamatoti, jo piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nevajadzētu būt pakļautai minimālās mēneša darba algas apmēram ne tikai attiecībā uz parādnieku, bet arī uz viņa ģimenes locekļiem un apgādībā esošajām personām.
Savukārt Bērziņš vēstulē parlamentam uzsvēra, ka parasti attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka tiek piedzīts vairāk naudas līdzekļu nekā no citiem parādniekiem. Savukārt grozījumi paredz pretējo, no kā izriet, ka pieņemtie grozījumi faktiski vairāk aizsargā to personu intereses, kuras nemaksā uzturlīdzekļus, jo aizliedz veikt piedziņu, atstājot parādniekam naudas līdzekļus zem minimālās mēneša darba algas.
"Nav arī loģiski, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās tiktu paredzēta atšķirīga pieeja un kā ierobežojums piedziņai no darba samaksas tiek ievērots noteikums par 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas un noguldījumiem kredītiestādēs noteikums par 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas netiek ievērots," teikts prezidenta vēstulē parlamentam.
Valsts prezidents arī norādīja, ka strīdīgie priekšlikumi visvairāk skar tieši nenodrošinātos kreditorus, nevis nodrošinātos. Tādēļ nebūtu pareizi arī pieņemt normatīvo regulējumu, kas ļauj parādniekam tikai lielā apgādājamo skaita dēļ vai apzināti sadalot naudu pa vairāku kredītiestāžu kontiem vispār izvairīties no piedziņas, it īpaši par termiņā nesamaksātiem administratīvajiem sodiem. Tas nepamatoti varētu samazināt piedzenamo summu apmēru.