Eksperti un politiķi ar bažām prognozē to, kāda varētu būt vēlētāju aktivitāte 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Iespējams, Latvijas sabiedrība, kas tradicionāli bijusi kūtra vēlēšanu tiesību izmantotāja, šoruden varētu mobilizēties, un tad pie vēlēšanu urnām var sagaidīt līdz pat 90% no balsstiesīgajiem. Tomēr tikpat reāls ir arī zemas aktivitātes scenārijs, kad uz vēlēšanām aizies ne vairāk kā puse vēlētāju.
Sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums liecina: absolūtais vairākums jeb 87% ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem plāno piedalīties vēlēšanās – 60% piedalīsies noteikti un 27% drīzāk plāno doties pie vēlēšanu urnām. Salīdzinoši neliels skaits aptaujāto jeb 8% neplāno piedalīties balsošanā, bet 5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Tradicionāli Saeimas vēlēšanās piedalās no 60 līdz 70 % balsstiesīgo. 1998. gadā 7. Saeimas vēlēšanās pie urnām devās 69,16% balsstiesīgo, 2002. gadā 8. Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,51% vēlētāju, bet 2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās savas vēlētāja tiesības izmantoja tikai 60,98% balsstiesīgo pilsoņu. 2010. gadā vēlētāju līdzdalība 10. Saeimas vēlēšanās bija 63,12%. Vismazaktīvāk savu pilsonisko pozīciju sabiedrība pauda 23. jūlijā notikušajā referendumā par 10. Saeimas atlaišanu, kad pie vēlēšanu urnām devās tikai 44,62% no kopējā Latvijas pilsoņu skaita. Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka apmēram ar šādu vēlētāju aktivitāti būtu jārēķinās arī 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās. «Pirmkārt, tie, kuri piedalījās referendumā, ir tā sabiedrības daļa, kura tiešām vēlas pārmaiņas un cer ar aktīvu rīcību sakārtot politisko vidi. Pārējiem acīmredzot nav nedz intereses, nedz uzņēmības rīkoties. Otrkārt, vēlētāji varētu būt noguruši no vēlēšanām un referendumiem, kas pēdējā gada laikā ir notikuši cits pēc cita. Treškārt, daļu vēlētāju varētu demotivēt tas, ka ar viņu balsīm 10. Saeimā ievēlētie politiķi ir atlaisti, kas tādējādi nozīmē arī šo vēlētāju cerību un plānu noliegšanu. Ceturtkārt, līdz ar likumdošanas izmaiņām ir jūtami samazināti līdzekļi, ko partijas drīkst atvēlēt priekšvēlēšanu aģitācijai, bet tas savukārt nozīmē mazāku troksni un kairinātājus publiskajā telpā. Partijām nebūs iespēju skubināt un motivēt vēlētājus doties uz vēlēšanām. Līdz beidzot, piektkārt, aplēses par 87% piedalīšanos vēlēšanās, manuprāt, tomēr nav objektīvas, jo, veicot aptauju interneta vidē, notiek spēcīga auditorijas selektēšana. Tie, kuri piedalās interneta aptaujās, nevar pārstāvēt sabiedrību,» saka eksperts.
To, ka ir būtiski, lai Saeimas ārkārtas vēlēšanās piedalītos pēc iespējas lielāks balsstiesīgo skaits, vairākkārt akcentējis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš ir izteicis atkārtotu aicinājumu būt tikpat aktīviem un vēl aktīvākiem gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās, lai to rezultāti maksimāli precīzi atspoguļotu visas sabiedrības viedokli. Tāpat prezidents aicinājis 11. Saeimā startējošās partijas vērtēt pēc to iepriekš padarītajiem darbiem, nevis tukšiem nākotnes solījumiem. To, cik spējīgi ir konkrētās partijas politiķi, pēc prezidenta domām, apliecina viņu «iepriekš padarītie darbi,» norādījis A. Bērziņš.