Neraugoties uz referenduma rezultātiem, vairākums 10. Saeimas politiķu gatavi cīnīties par vietām arī nākamajā parlamentā.
No šobrīd parlamentā pārstāvētajiem spēkiem 11. Saeimas vēlēšanās nestartēs vienīgi Tautas partija (TP), bet Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC), kas līdz šim kopā ar TP veidoja apvienību Par labu Latviju (PLL), tomēr mēģinās atkal iegūt vietas Saeimā.
Ārkārtas vēlēšanās startēs visi trīs 10. Saeimā strādājošie LPP/LC deputāti – Andris Bērziņš, Ainārs Šlesers un Rita Strode. Pārējo kandidātu uzvārdi tapšot zināmi nākamās nedēļas nogalē, kad LPP/LC pulcēsies kongresā, norāda partijas pārstāvis Ģirts Dripe. Par nekandidēšanu ir paziņojis kādreizējais Valsts prezidents, apvienības PLL Saeimas deputāts Guntis Ulmanis, – pēc viņa domām, atlaistajiem deputātiem ir jārespektē tautas viedoklis.
Opozīcija savu vainu nejūt
Saskaņas centrs (SC) pagaidām neatklāj, vai visi šīs partijas parlamentārieši kandidēs atkārtoti, taču, visticamāk, lielākā daļa politiķu mēģinās deputāta krēslā sēsties atkārtoti. Līdzšinējiem deputātiem būšot jāiztur sava veida eksāmens, atskaitoties par paveikto savu reģionu vēlētājiem. SC Saeimas frakcijas vadītājs Valērijs Agešins norāda: kad katrs 10 Saeimas politiķis būs izklāstījis visas savas likumdošanas iniciatīvas, reģioni sniegšot SC valdei atzinumu, vai persona ir cienīga atkal startēt vēlēšanās. Tapis zināms, ka SC jau pieteicis potenciālos kandidātus premjera amatam, – Ministru prezidenta krēslam virzīs gan Rīgas mēru Nilu Ušakovu, gan partijas parlamenta frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.
Arī otrs opozīcijas spēks – nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – nejūtas atbildīgs par 10. Saeimas atlaišanu. Tās līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo atzina: «Lai gan 10. Saeimas atlaišana ir kolektīvs «nopelns», tomēr politiķiem, kuri strādājuši godīgi, nav jājūtas vainīgiem. Mūsu sirdsapziņa vēlētāju priekšā ir tīra, tādēļ 11. Saeimā gribam uzņemties vēl lielāku atbildību.» Vēlēšanās startēšot visi līdzšinējie nacionālo spēku frakcijas parlamentārieši: Raivis Dzintars – Vidzemē, Imants Parādnieks – Zemgalē, Gaidis Bērziņš – Kurzemē, Einārs Cilinskis un Dzintars Rasnačs – Rīgā, bet Inese Laizāne – Latgalē.
Noliedz politisko greizsirdību
Nesen apvienošanās procesu uzsākušajā divu organizāciju sarakstā tēvzemiešu būs krietni mazāk nekā vislatvijiešu. Viens no TB/LNNK vecbiedriem Dzintars Rasnačs Neatkarīgajai atzina, ka politiskās greizsirdības starp abiem spēkiem vairs neesot. «Nevienam spēkam nav nekādu kvotu uz vietu skaitu sarakstā. Mēs paši sev vairs nedalām, un tas nebūtu jādara arī vēlētājiem. Esam vienota organizācija, kurā notiek loģiska un pakāpeniska paaudžu nomaiņa,» akcentēja politiķis.
Komentējot to, vai 10 Saeimas politiķiem katram individuāli būtu jāuzņemas morālā atbildība par parlamenta atlaišanu, R. Dzintars akcentēja: «Visticamāk, visas partijas rādīs cita uz citu ar pirkstiem un mētāsies ar apvainojumiem. Taču spekulēt ar pārmetumiem nav jēgas, jo vēlētāju balsojums apliecinās, kuram ir jāatbild par notikušo.»
Vecās jaunās sejas
Tas, ja kāda partija izlēmusi vēlēšanās nestartēt, vai arī tas, ja vēlēšanās startēs kāds jauns politiskais spēks, nenozīmē, ka vēlētājus sagaida kardināli jaunu seju parādīšanās. Jau tagad ir zināms, ka daļa politiķu nolēmuši rotēt no vienas partijas uz citu. Tā, piemēram, Romualds Ražuks, kas līdz šim pārstāvēja Pilsonisko savienību, un tēvzemietis Andrejs Požarnovs pievienosies V. Zatlera politiskajam spēkam. Savukart kaislīga cīņa ir izvērtusies par Māri Kučinski, kurš līdz šim bijis TP biedrs. Viņu uzrunājušas uzreiz divas partijas – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī Vienotība. M. Kučinskis Neatkarīgajai atzina: «Ilgi nevar paturēt divas līgavas, tādēļ jau šovakar, pēc tikšanās ar zaļzemnieku reģionālo organizāciju, grasos pieņemt lēmumu par savu turpmāko darbību. Jā, vēlēšanās es startēšu, apzinoties, ka varu vēl daudz izdarīt valsts labā. Protams, katram 10. Saeimas deputātam jājūt pašam, vai atkal kandidēt, taču, manuprāt, šis nebija balsojums «pret» konkrētajiem deputātiem, bet gan ilgus gadus akumulēta tautas nepatika pret visu, ko darījuši politiķi. Pret zemo dzimstību, pret tautiešiem Īrijā, pret privatizāciju. 10. Saeimas politiķiem tas nav jāuztver personīgi,» rezumēja parlamentārietis.
Kandidēs arī pozīcijas deputāti
Arī Vienotība, kurai 10. Saeimas laikā tika uzticēta gan valdības veidošana, gan parlamenta vadība, neuztver referenduma rezultātus personīgi. Vienotības deputāte Ilze Viņķele Neatkarīgajai apliecināja, ka praktiski visi šīs frakcijas parlamentārieši varētu startēt arī ārkārtas vēlēšanās. «Atkārtota kandidēšana nav vispārināms jautājums. Katram pašam kritiski jāizvērtē paveiktais un jāpieņem lēmums. Labs piemērs ir ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš, izvērtējot savu darbību, nolēmis vēlēšanās nepiedalīties. Savukārt pārējiem 10. Saeimas deputātiem gribu atgādināt parlamenta atlaišanas iemeslus, t.i., cīņu ar oligarhu ietekmi, kas uz sevi jāattiecina tām partijām, kurās ir jūtama ietekme no malas,» sacīja I. Viņķele. Netiek slēpts, ka vairākums Vienotības lokomotīves būs tie paši politiķi, kuri vadošus posteņus ieņēma arī 10. Saeimas laikā. Ar pirmo numuru Vienotības Zemgales sarakstā varētu startēt kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Tāpat šajā vēlēšanu apgabalā varētu balotēties tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Taktisku apsvērumu dēļ vēl nav zināmi vadošo partijas personāliju, t.i., premjera Valda Dombrovska un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas reģioni, jo tas varētu būt saistīts ar to, kurā apgabalā izlems startēt bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Vēlēšanās tāpat piedalīsies arī finanšu ministrs Andris Vilks. Mediji ziņo, ka Latgales sarakstā ar augstu kārtas numuru no Vienotības varētu startēt Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Kārlis Šadurskis.
Masveidā atteikties no līdzšinējiem Saeimas deputātiem negrasās arī Zaļo un zemnieku savienība. Lai gan tās sarakstā būšot daudz jaunu seju, vēlēšanās kandidēšot arī liela daļa 10. Saeimas deputātu, atzīst ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.