reģioni

Daudzu cilvēku kalendāros jau sen ar sarkanu atzīmēta augusta pirmās nedēļas nogale – tā rezervēta Ventspils svētku apmeklējumam. Arī šogad sarūpēta aizraujoša programma – darbošanās, skatīšanās, brīnīšanās un klausīšanās prieku varēs gūt gluži vai visā pilsētā.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca nodrošina neatliekamo palīdzību septiņas dienas nedēļā, divdesmit četras stundas diennaktī septiņos dažādos profilos. Līdztekus tam mērķtiecīgi tiek attīstīti vairāki profili, lai tajos sasniegtu ekselences jeb augstāko līmeni, piedāvājot kvalitatīvu ārstniecību ne tikai reģiona, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, rūpīgi izvērtējot pieprasījumu un iespējas, pakāpeniski attīsta specializāciju oftalmoloģijā, traumatoloģijā, uroloģijā un muguras ķirurģijā.

Ventspils pirmsskolas izglītības iestāde Varavīksne bija viena no pilotprojekta Kompetenču pieejā balstīts mācību saturs izstrādes dalībniecēm. Divu gadu garumā ir izstrādāti un aprobēti mācību materiāli un pieņemti normatīvie dokumenti.

Par stabilitāti ostā, jauniem projektiem brīvostas teritorijas rūpniecības zonā un dzīvi pilsētā saruna ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

2019. gadā Ventspils skolēni kopā ar ārzemju vienaudžiem turpina strādāt pie digitālās nozares biznesa idejām. 2018. gada rudenī jaunieši satika domubiedrus no Somijas un Igaunijas, vienojās par biznesa idejām, kā arī uzsāka tirgus izpēti. 2019. gadā jaunie uzņēmēji ir ķērušies pie ideju materializēšanas.

Viena no Ventspils pašvaldības Sporta pārvaldes prioritātēm ir iedzīvotāju iesaistīšana sportiskajās aktivitātēs, veicinot veselīga dzīvesveida īstenošanu nevis kampaņās, bet gan iesakņojot to pārliecībā visa mūža garumā. «Mēs cenšamies motivēt cilvēkus un radīt apstākļus, lai veselīgs dzīvesveids kļūtu par ventspilnieku dzīves filozofiju,» teic Sporta pārvaldes vadītāja Daina Paipala.

Lai mudinātu arī ventspilniekus iznākt no mājām un baudīt pilsētas burvību skaņās, darbībā un ainavās, ik pavasari maijā un vasaras noslēgumā augusta otrajā pusē Ventspils Kultūras centrs organizē Piektdienu pastaigas pa pilsētas skvēriem, parkiem un laukumiem tieši vietējiem iedzīvotājiem.

Olimpiskā centra Ventspils pārziņā ir ne tikai vispusīga un moderna sporta infrastruktūra, bet arī aktīvās atpūtas un izklaides objekti, kas Ventspili padara par pievilcīgu, veselīgu un aizraujošu piedzīvojumu gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

Jau deviņpadsmito gadu Ventspils pilsētas svētki nav iedomājami bez Ziedu paklāju festivāla. Ik gadu žūrijas un skatītāju vērtējumam floristi rada neatkārtojamus darbus, kuru mūžs ilgst vien dažas dienas, bet emociju un krāsu gamma saviļņo skatītājus vēl ilgi pēc tam. Arī šogad dalību Ziedu festivālā apstiprinājušas kopumā 24 komandas, no tām četras būs jauniešu komandas.

No vienas puses, var teikt, ka cilvēki jau pieraduši pie Ventspils bagātīgā ziedu un dekoratīvo augu klāsta apstādījumos, ziedu skulptūrās, piramīdās, dobēs, kastēs un podos, taču ik gadu tomēr Ventspils liek par sevi mazliet brīnīties – atkal ir jauni augi un ziedi, citas krāsu gammas un zīmējumi, cita noskaņa, tāpēc cilvēki brauc atkal un atkal – ieraudzīt, priecāties, novērtēt, aizņemties idejas, sasmaržot un izbaudīt.

Uzdodot jautājumu: kāpēc jūs braucat uz Ventspili? – bieži vien atbilde ir: mēs gribam redzēt sakārtotu, sakoptu, ziedošu pilsētu. Tā tiešām ir taisnība, jo pirmais, ko pamana iebraucējs, ir pilsētas tīrība un kārtība, ziedu tūkstoši, strūklakas, mājīgi parki un spilgti skvēri, labiekārtotas pludmales un aizraujoši piedzīvojumi jebkuros laika apstākļos. Taču tā nebūt nav visa Ventspils burvība – lielākie brīnumi, atklāsmes, zināšanas un baudas gūstamas pilsētas saturā – kultūras un mākslas, vēstures un amatniecības, zinību un prasmju, sporta un aktīvās atpūtas objektos, kas nepārtraukti iet savu attīstības ceļu.

SIA VK Tranzīts ir holdinga sabiedrība, kurā apvienota daļa Ventspils brīvostas lielāko uzņēmumu – SIA Bio-Venta, SIA VK Ekspedīcija un SIA VK Terminal Services. SIA Bio-Venta ir lielākais biodīzeļdegvielas ražotājs Baltijas valstīs. Savu tagadējo apjomu uzņēmums sasniedzis 13 izaugsmes gados. Uzņēmuma maksimālā ražošanas jauda gadā šobrīd ir 100 000 tonnu biodīzeļdegvielas, 65 tūkstoši tonnu rapšu raušu, 9 tūkstoši tonnu farmaceitiskās kvalitātes glicerīna un 1,6 tūkstoši tonnu kālija sulfāta (minerālmēsli).

Jau 2021. gadā zinātkārajiem apmeklētājiem plānots nodot zinātnes un inovāciju centru Ventspilī, Rūpniecības ielā 2. Lietuvas arhitektu projektētā ēka ar kopējo platību 6000 kvadrātmetru vairākos līmeņos būs vēl viens arhitektūras paraugs mūsdienīgā un augošā pilsētā, kas kalpos gan kā eksakto zinātņu popularizēšanas platforma vietējiem un visas Latvijas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, gan pilsētai piesaistīs tūrisma plūsmu ne tikai vasarā, bet visa gada garumā.

Ar krāšņu un augstvērtīgu koncertu 25. jūlijā svinīgi tika atklāta Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija ēka. Koncertā varēja baudīt Raimonda Paula, Raimonda Tigula un Noras Ikstenas daiļradi, kā arī Intara Busuļa dziedājumu un Ivetas Apkalnas priekšnesumu uz jaunajām ērģelēm. Vairāk par jauno ēku un tās iespējām stāsta Ventspils komunālās pārvaldes vadītājs Andris Kausenieks.

Pērn Ventspils muzejs ne tikai sekmīgi nokārtoja akreditāciju, kas ikvienam muzejam jāveic reizi piecos gados, bet arī ieguva ļoti cienījamu statusu – vienīgais reģionālais muzejs Kurzemē, kas ir apliecinājums muzeju darbinieku profesionalitātei un ieguldītajam darbam kultūrvēsturisku vērtību apzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā.

Kopumā Ventspilī ir 2467 ekonomiski aktīvas vienības, un šā gada jūlija vidū bezdarba līmenis Ventspilī ir noslīdējis līdz 4% no iedzīvotājiem darbspējas vecumā, kas vērtējams kā ļoti zems – faktiski vērojams darba roku trūkums. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga arī 2018. gadā pārsniedza pagājušā gada vidējo algu valstī un bija 905 eiro.

Intervija ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu: par jaunās koncertzāles Latvija nozīmību un valsts atbalstu tai, par orkāniem un zemestrīcēm Kariņa valdībā, par nodokļu reformas un teritoriālās reformas aplamībām.

Sestdien Jaunjelgavas pusē gājis bojā vīrietis, kurš krita no zemnieku saimniecības angāra jumta, informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Arlita Dolgā.

“Process, lai pierādītu, ka Braku mežs ir bioloģiski vērtīgs, bija garš un sarežģīts, nonākot pat līdz tiesu darbiem ar Valsts meža dienestu (VMD). Beidzot mums tomēr izdevies panākt, ka Braku mežam vairāk kā 5ha platībā ir uzlikts mikrolieguma statuss un tas ir pasargāts no iznīcības”, informē Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) šodien ir uzaicinājusi Engures ostas pārvaldes pārstāvi sniegt paskaidrojumus par nedēļas nogalē veiktajiem ostas padziļināšanas darbiem, kas izraisīja satraukumu Engures pludmalē brīvdienas pavadīt sabraukušajos atpūtniekos.