Reģionālā reforma: ministrs atklāj par ko pašvaldībām lielākās bažas

© Rūta Kalmuka/F64 Photo Agency

Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā pašvaldību pārstāvjiem lielākās bažas ir par pakalpojumu pieejamību, autoceļu infrastruktūru un pārstāvību, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pēc aizvadītajām sarunām ar pašvaldību pārstāvjiem ministrs atzina, ka lielākā daļa no tiem ir pauduši iebildumus pret iecerēto reformu. Tas nenozīmējot, ka reforma nenotiks, bet paustās bažas un priekšlikumi, protams, tikšot izvērtēti.

Vaicāts, par ko pašvaldību pārstāvjiem ir lielākās bažas reformas kontekstā, Pūce atbildēja, ka, pirmkārt, satraukums ir par to, vai un cik ērti iedzīvotājiem jaunajā administratīvi teritoriālajā iedalījumā būs pieejami visi nepieciešamie ikdienas pakalpojumi. "Uz to mēs varam skaidri atbildēt, ka valsts pilnīgi noteikti rūpēsies par to, lai teritoriālā pakalpojumu pieejamība saglabātos," norādīja Pūce.

Tāpat pašvaldību pārstāvji izteikuši bažas par slikto ceļu infrastruktūru, kā arī par to, vai jaunajā teritoriālajā iedalījumā tiks vienmērīgi nodrošināta visu pašvaldības iedzīvotāju pārstāvība. "Vienmērību jebkura vēlēšanu sistēma garantēs, bet skaidrs, ka mazāks ievēlējamo deputātu skaits nozīmē lielāku atbildību deputātiem," norādīja Pūce, atgādinot, ka līdz ar reformu kopējais ievēlējamo pašvaldību deputātu skaits valstī samazināsies par aptuveni 900 amata vietām.

Jau šonedēļ VARAM sāks reformas apspriešanu ar iedzīvotājiem, un pirmā šāda tikšanās notiks 7.augustā Apē, informēja ministrs.

Saskaņā ar VARAM ieceri, līdz 2021.gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz 35 pašvaldībām un tās iecerēts veidot ap reģionālās nozīmes attīstības centriem.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais