Atbalsta plecs ventspilniekiem

 
VASARAS BRĪVLAIKU daudzi jaunieši nolemj pavadīt, ne tikai laiski baudot atpūtu no skolas, bet arī gūstot pirmo darba rūdījumu un iespēju piepelnīties. Ventspilī ar darbu tiek nodrošināti vairāki simti čaklu pusaudžu ©Mārtiņš Zilgalvis/ F64 Photo Agency

Ventspils pilsētas Sociālā dienesta pienākumu buķete ir ļoti daudzveidīga, taču tos visus vieno viens mērķis – padarīt Ventspils pašvaldības iedzīvotāju dzīvi pēc iespējas pilnvērtīgāku, sniedzot viņiem sociālo palīdzību, kā arī organizējot un piedāvājot sociālos pakalpojumus. Kopumā ventspilniekiem tiek nodrošināta iespēja saņemt 40 dažādus sociālo pabalstu un 12 dažādus sociālo pakalpojumu veidus.

Sociālā dienesta darbiniekiem darba pilnas rokas - uzdevumu spektrs plašs, katrai mērķgrupai savi atbalsta mehānismi. Taču šajā publikācijā gribas akcentēt tieši rūpes par jaunāko paaudzi. Būtiski, ka īpaša vērība tiek veltīta tiem gados jaunajiem cilvēkiem, kurus liktenis nav saudzējis. Sociālais dienests gādā, lai arī viņu dzīvē iespīdētu saules stariņš.

Atbalsts audžuģimenēm

Piemēram, Latvijas kontekstā daudz tiek runāts par nepieciešamību kuplināt audžuģimeņu skaitu, lai dotu bērniem iespēju uzaugt ģimenē, nevis aprūpes centrā (audžuģimenes šo funkciju pilda līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, vai viņam nodibināta aizbildnība). Par šo jautājumu aktīvi domā arī Ventspils pašvaldība. Lai Ventspils bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem būtu iespējas izaugt ģimeniskā vidē un lai motivētu iedzīvotājus iesaistīties audžuģimeņu veidošanā, sniedzot garantijas, ka viņu pienākumi tiks atalgoti, Ventspils pašvaldība audžuģimenēm sniedz palīdzīgu roku vairāku pabalstu izteiksmē. Kā skaidro Sociālā dienesta sociālā darbiniece Viktorija Heidemane, pašvaldība papildus Ministru kabineta noteikumos noteiktajai atlīdzībai (171 eiro) paredzējusi jaunu pabalsta veidu - atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu. Pabalsta apmērs par pirmo bērnu, kurš ievietots audžuģimenē, ir 215 eiro mēnesī, bet par katru nākamo audžuģimenē ievietoto bērnu - 107,50 eiro. Tāpat ir iespēja pieteikties ikmēneša pabalstam bērna uzturēšanai - 220 eiro bērniem līdz sešu gadu vecumam un 258 eiro - bērniem no 7 līdz 18 gadu vecumam, kā arī pabalstam audžuģimenē ievietotā bērna apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei. «Kādreiz tas bija vienreizējs pabalsts, bet no šā gada pabalstam 107 eiro apmērā var pieteikties vienu reizi 12 mēnešu periodā,» skaidro V. Heidemane. Viņa piebilst - lai palīdzētu audžuģimenēm iejusties jaunajā lomā, palīdzētu risināt citus aktuālus jautājumus, pilsētā ir izveidots atbalsta centrs tieši ģimenēm, kas nolemj savas mājas durvis un sirdis atvērt bērnam, kas palicis bez bioloģisko vecāku aprūpes. «Pieejamas psihologu, juristu, sociālā darbinieka u.c. speciālistu konsultācijas. Katrā ziņā atbalsta iespējas ir ļoti plašas - ir jānāk, jāinteresējas, un palīdzība netiks atteikta,» norāda V. Heidemane.

Svarīga emocionālā saikne

Sociālā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Una Lapskalna stāsta, ka laika gaitā ir izveidojusies laba sadarbība ar daudzām audžuģimenēm, kā piemēru minot ģimeni no Tārgales, kurā aug vairāki pieņemti bērniņi. «Pirms bērns nonāk audžuģimenē, ģimenēm notiek apmācības. Tās tiek izvērtētas, jo ir jāsaprot, ka bērnam, kurš kādu iemeslu dēļ nedzīvo kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem, jau tā ir smagi, tāpēc ir būtiski gādāt, lai viņš netiktu mētāts no vienas ģimenes uz otru, no vienas institūcijas uz otru, bet iepazītu dzīvi ģimenē un apgūtu ģimeniskās vērtības,» stāsta U. Lapskalna. Audžuģimenēm ir svarīgi saprast, ka bērns paliek bērns - ar saviem stiķiem un niķiem, it sevišķi trauksmains laiks ir pusaudža gadi, taču šis periods ir pārvarams, kā jau tas notiek jebkurā ģimenē. «Veiksmīgu attiecību pamatā, kas veidojas starp jauno ģimeni un bērnu, manuprāt, ir emocionālā saikne - ja tā izveidojas, viss ir kārtībā. Taču jāņem vērā, ka bērns var sākotnēji neuzticēties, viņam var būt neticība, ka kādam viņš patiešām rūp. Ar maziem bērniem emocionālā saikne veidojas ātrāk, bet arī pusaudžiem - ir jāiegulda ilgāks laiks. Arī audžuģimeņu motivācijai, kāpēc viņi pieņem bērnu pie sevis, ir būtiska nozīme ilgtermiņa attiecību veidošanā. Nav izslēgts, ka kāda daļa audžuģimeņu bērnu diemžēl redz kā resursu, caur kuru gūt ienākumus, jo nav jau noslēpums, ka ģimenēm, kas rūpējas par savu atvasi, par vienu bērnu valsts maksā vien 11,38 eiro, bet summas, ko saņem audžuģimenes, ir krietni lielākas. Tāpēc ir būtiski audžuģimeņu monitoringu veikt vēl dziļākā līmenī. Ir prieks redzēt audžuģimenes, kas to dara misijas vārdā - tā ir īstā motivācija,» uzsver Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja.

Sagatavo dzīvei

Savukārt, lai bērni un jaunieši, kuri pašlaik dzīvo bērnu namā, līdz ievietošanai audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē vai pilngadības sasniegšanai varētu dzīvot ģimeniskai videi tuvos apstākļos, Ventspilī, Vītolu ielā 21, plānots pārbūvēt ēku un tajā izveidot divus dzīvokļus, katrā no tiem nodrošinot ģimeniskai videi tuvu pakalpojumu, ne vairāk kā astoņiem bērniem vienā dzīvoklī.

To paredz pirms vairāk nekā gada Ventspils pilsētas domes saskaņotais Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020. gadam. «Vienā dzīvoklī kopā ar astoņiem bērniem dzīvos sociālais darbinieks, audzinātājas un auklītes, lai ar bērniem 24 stundas diennaktī kopā būtu kāds pieaugušais. Dzīvoklī būs vairākas istabas, katrā no tām dzīvos viens līdz divi bērni. Jāpiebilst, ka pieaugušie bērniem nebūs kā apkalpojošais personāls, bet viņi visi kopā īstenos ģimenes modeli - visi kopīgi tīrīs māju, plānos iepirkumus, gatavos ēst, tādējādi bērni apgūs un tiks nostiprinātas sociālās prasmes, lai, sasniedzot pilngadību, viņi būtu labāk sagatavoti dzīvei. Vēlamies, lai mūsu bērni nedzīvo institūcijā - šajā gadījumā bērnunamā, bet mēs viņiem spējam nodrošināt ģimeniskai videi tuvu pakalpojumu,» informē Sociālā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja. Tā ir pavisam cita pieeja un ieguvums bērniem, sabiedrībai kopumā, jo jaunais cilvēks pakāpeniski tiek sagatavots pieaugušo dzīvei. Viņš nejutīsies kā izsviests no laivas, kā tas mēdz būt, 18 gadu vecumā, pametot bērnunamu. Turklāt pirmā stāva dzīvoklis un ieeja tajā būs pilnībā aprīkota, lai tajā brīvi varētu pārvietoties bērns ar kustību traucējumiem. Plānots, ka jaunās ģimenes dzīvokļus par savām mājām varēs saukt no 2021. gada.

Ir arī iecere Ventspilī, Kuldīgas ielā 4, izveidot dienas aprūpes centru 40 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Klientiem dienas aprūpes centrā tiks nodrošinātas individuālas un grupu nodarbības saskaņā ar rehabilitācijas plānu. Uz jaunajām, divreiz plašākajām telpām pārcelsies atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš, kas jau šobrīd sniedz dienas centra pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Vērtīgi gan skolēniem, gan uzņēmumiem

Kā zināms, citreiz ir lietderīgāk iedot makšķeri, nevis zivi, un Ventspilī šo principu ievēro, domājot par jauniešu konkurētspējas veicināšanu un viņu pirmās darba pieredzes gūšanu. Sociālā dienesta referente Sintija Vizule, kuras pārraudzībā ir pašvaldības atbalsta programma bērnu un jauniešu īslaicīgai nodarbinātībai vasaras brīvlaikā, stāsta, ka Ventspilī ik vasaru 13 līdz 20 gadus veciem jauniešiem tiek nodrošināta iespēja vasaras brīvlaikā nopelnīt un uzlabot savu finansiālo stāvokli, kā arī iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi. Ventspils pilsētas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu skolēnu darbam vasaras brīvlaikā trīs dažādās programmās, piešķirot šim mērķim pašvaldības budžeta finansējumu 111 tūkst. apmērā, nodrošinot 341 darba vietu. Pirmā programma: Pašvaldības organizētā nodarbinātības programma skolēniem vecumā no 13 līdz 14 gadiem. Šī programma tiek piedāvāta 13 un 14 gadus veciem Ventspils pilsētā deklarētiem skolēniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm. Otra programma: Nodarbinātības valsts aģentūras organizētā programma skolēniem vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Šī programma tiek piedāvāta visiem Ventspilī deklarētajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pašvaldība piedalās šajā programmā ar 50% līdzfinansējumu no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, tas ir, 215 eiro apmērā. Trešā programma: Pašvaldības organizētā nodarbinātības programma skolēniem vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Šo programmu finansē no Ventspils pilsētas pašvaldības budžeta un darba devēja finanšu līdzekļiem. Ventspils pilsētas pašvaldība skolēnu darba algas izmaksai darba devējam piešķir līdzfinansējumu 100% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., 430 eiro mēnesī.

S. Vizule novērojusi, ka darba devēju interese uzņēmumā piesaistīt skolēnus ir gana liela. Visvairāk darba vietu piedāvā SIA Olimpiskais centrs «Ventspils», PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, AS Diāna, SIA Dālderi N un citi. Arī jaunieši labprāt izmanto šo iespēju - pastrādāt un nopelnīt naudu saviem tēriņiem (skolēni saņem valsts noteikto minimālo algu). Līdzšinējā pieredze apliecinot - abas puses paliek apmierinātas.



 

Abonē