recenzija

Jau tradicionālajā un ikgadējā Latvijas Metālmūzikas gada balvu pasniegšanas ceremonijā (starp citu, šai balvai kopumā tika pieteikti 14 albumi, EP un izlases) rīdzinieku apvienība „Legacy ID” ieguva izcilākās debijas prīzi un – pilnīgi pelnīti.

Pirms kādiem trīs gadiem jaunais dziedātājs Mārtiņš Ruskis kļuva pazīstams ļoti plašai latvju klausītāju daļai, triumfējot šovā „OKartes skatuve 2”. Nu par šo triumfu vairs atceras tikai retais, jo Ruskis sevi jau pierādījis, ka patstāvīgu mūziķi ar savu repertuāru, tikai debijas albums nekādi nebija pierunājams nākt ārā.

Progresīvā „postmetāla” un/vai eksperimentālās ģitārmūzikas trio „Tesa” piektais studijas albums, kas seko divām mazajām platēm „Tagad” (2006) un „Nekad” (2007), kā arī pilnajiem albumiem „Heartbeatsfromthesky” (2008) un „IV” (2012).

Mūzikas disku apskats.

Grupas un tās albuma nosaukumi ir tik dīvaini, ka nezinātājs (un zinātāju nemaz nav daudz) mierīgi varētu sajaukt, vai „Līdz pēdējam” izdevusi „Acīm apslēpts” vai „Acīm apslēpts” nākuši klajā ar „Līdz pēdējam”.

Pēc pagājušā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases, kurā uzvarēja nekam nederīgie „Aarzemnieki” ar savu kūkas cepšanu, pēc tam uzskatāmi pierādot to, ka viņi ir nekam nederīgi arī Eiropas mērogā un pat savai turpmākajai pastāvēšanai, šķita, ka šim Eirovīzijas projektam Latvijas izpildījumā derētu mest mieru – ja nav kazai piena, tad nav, vai tad mums maz „fabriku”, kur sevi pierādīt jaunajiem talantiem. Šādas pārdomas joprojām nav mirušas, taču Latvijas Televīzija (LTV) ar savu veikto „Eirodziesmas restartu” izpildītāju konkursa „Supernova” veidolā nelielu optimisma dzirksti visā šajā „eirobalagāna” padarīšanā tomēr ir ieviesusi.

Neatkarīgās mūzikas cienītāju aprindās grupas „Baložu pilni pagalmi” vārds komentārus neprasa. Arī speciālistu aprindās ne, un nav pārsteigums, ka Māra Šverna brigādes desmitais studijas ripulis "Stacija mums" nominēts un ir arī viens no drošākajiem pretendentiem uz Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu „Zelta mikrofons” labākās alternatīvās mūzikas albumu kategorijā.

Liepājnieku rokgrupa „Willow Farm” pastāv jau 20 gadus „ar astīti”, taču savu debijas albumu „Tev par to nekas nav jāzin” izdeva tikai 2011. gadā.

Šis nudien nav svaigs albums – tas izdots jau pagājušā gada sākumā -, taču saistībā ar to, ka tas niknā konkurencē iekļuvis Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” labākās debijas Top 5, un to, ka apskatniekam šis ripulis nosodāmā kārtā pērn pasprucis garām, par to tomēr ir vērts uzrakstīt.

Šovakar Dons sāk savu septiņu koncertu triecienciklu „Palladium” zālē, prezentējot savu jaunāko albumu „Sibīrija” – to izvērtēt bijis pamaz laika, taču diez vai viedoklis varētu mainīties.

Norvēģijas pilsētā Tronheimā pirms vairāk nekā desmit gadiem izveidotā grupa „Manes” savulaik, kā jau tas kārtīgiem norvēģiem piedienas, blieza „black metal”. Šādi bliežot viņi pat izdeva pāris albumus, bet tad laikam saprata, ka ar „metālmūziku” tālu netiksi un pārprofilējās, taču pavisam mistiskā virzienā – pašlaik šī grupa spēlē kaut ko, kas varētu būt liekams elektroniskās mūzikas vai kādā psihedēliskā triphopa lauciņā. Šīs grupas virzītājspēks ir ģitārists un taustiņnieks Tors-Helge Skejs, kurš vienīgais ir „Manes” rindās no pašiem tās darbības pirmsākumiem. Savukārt pašai darbībai ir pat trīs posmi, jo grupa ik pa laikam paziņojusi par pašķīšanu un pēc tam atkal par atjaunošanos: no 1993. gada līdz 1999., tad atkal no 2002. līdz 2011. gadam, bet tad vēl no 2013. gada līdz grūti pārskatāmai nākotnei. Jokains džeks tas Tors-Helge Skejs, ko te vēl piebilst...

Slavenais šokrokeris Merilins Mensons šo gadu iesācis ar jaunu studijas albumu – savā karjerā pēc skaita jau devīto. Tas pieejams visdažādākajās versijās, bet standarta variantā faniem tiek liktas priekšā desmit jaunas kompozīcijas. Pats mūziķis vēl pirms diska izdošanas šo savu garadarbu raksturoja kā „kinematogrāfisku” un solīja, ka notikšot atgriešanās pie saknēm, proti, šajā skaņu materiālā atkal būšot blūzroka stilā ieturēta vokāla mikslis ar smago mūziku. Ko ar to bija domājis Mensons, droši vien zināms tikai viņam pašam...

Šī nedēļa smagās mūzikas cienītājiem solās būt nudien smaga. Piektdien, 13. datumā, kā jau tas ierasts, pie sevis aicina klubs „Melnā piektdiena” – tur uzstāsies pašmāju brigādes „Diseim” un „Urskumug”, arī Sovvaļnīks, igauņu „Aghor” un citi. Dienu pirms tam šajā pat klubā uz skatuves kāps progresīvie islandieši „Solstafir”, kurus iesildīs latvju grupa „Omerta” un norvēģu „Dominanz”. Savukārt vēl dienu iepriekš, 11. februārī, ir vērts aizkājot uz „Nabaklab”, kur spēlēs pat trīs vērā ņemamas ārzemju „black metal” blices: kolumbiešu „Inquisition”, itāļu „Voltumna” un norvēģu „Dominanz”.

Iespējams, ka līdz „Muzikālās bankas ‘2014” noslēguma ceremonijas Ventspilī vērošanai TV ekrānos liela daļa auditorijas nemaz nezināja par tādas grupas kā „Dabasu Durovys” eksistenci, lai gan šī latgaliešu blice pastāv jau no 2006. gada sākuma, uzstājusies dažādos festivālos un ar koncertiem izbraukājusi teju visu Latviju, turklāt paciemojusies tuvākās un tālākās ārzemēs (pat Austrālijā).

Arī Daugavpilī spēlē rokmūziku, tikai žēl, ka par viņiem reti var uzzināt kaut ko vairāk – labi, ka šādu iespēju dod Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva „Zelta mikrofons”. Jau no 1993. gada pastāvošo rokveterānu disks tika iesniegts labākā roka un „metāla” albumu nominācijā, taču piecniekā diemžēl netika.

Džonija Salamandera vārds komentārus neprasa – latvju smagā roka veterāns ir uz lielās skatuves jau vairāk nekā trīs gadu desmitus. „Tā kā vējš” ir viņa piektais soloalbums, kas seko pirms gada izdotajai mazajai platītei „Oranžs”.

Ieraugot dziedātāju Jenny May tandēmā ar Roberto mistiskajā konkursā „Supernova” (viņai gan tur diez ko labi neklājās), pēkšņi ienāca prātā, ka no Maijas frontes jau kādu laiku nav dzirdēti nekādi muzikālie jaunumi. Izrādās, ka šobrīd viņai ierakstu studijā top jauna dziesma, taču lielākie plāni saistās ar vasaru.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons” nominantus vērtējot, patrāpījās arī šī mazā platīte ar sešām dziesmām – izrādījās, ka „Moontalk” ir kādreizējā „100. debijas” dalībnieka Modra Skaistkalna jaunais projekts.

Šajās dienās savu otro singlu no jaunā albuma laidusi klajā pašmāju mūziķu apvienība "Flame & The Rolltones'' - dziesmai "Crying For You'' ir izveidota arī video versija.

Pagājušajā nedēļā nosaukto Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta mikrofons 2014” nomināciju Top 5 sarakstos ir vairāki pārsteigumi, bet viens no lielākajiem laikam gan ir „The Big Bluff” tikšana labākā metāla un roka albumu labāko pieciniekā, apsteidzot tādus izpildītājus kā Johnny Salamander, „Kiss Of The Dolls”, „Art Of Keeping Secrets”, „Deodium”, „Preternatural” un citus. Jāpiebilst, ka pirmajā pieciniekā šajā nominācijā bez „The Big Bluff” vēl tikuši arī „Colt”, Fēlikss Ķiģelis, Ainars Virga un „Green Novice”.