Recenzija

Pēc sava trešā studijas ieraksta „Circles” izdošanas igauņu grupa „Ewert And The Two Dragons” devās tūrē pa Ziemeļameriku (kaimiņiem šī tūre vispār ir iecerēta teju vai bezgalīga), taču nu jau ir atpakaļ Eiropā un tūlīt piestās arī pie mums – jau šīs nedēļas beigās, 21. martā, grupa uzstāsies koncertzālē „Palladium” (iesildītāju lomā būs pašmāju indīroka komanda „Momend”).

Pirms nedēļas Zirgu ielas koncertzālē notika visai interesants un patīkams koncerts, kurā grupa „Sigma” prezentēja savu debijas albumu – protams, nav jau ne „Palladium”, ne Kongresu nams, taču zāle bija pilna, biļetes izpārdotas un prasījās pēc papildu krēsliem.

Kad 2013. gada novembrī vācu smagā roka apvienība „Scorpions” ieradās Rīgā uz savu ilgās karjeras atvadu koncertu, daudzi smīkņāja un meklēja likmes totalizatorā, lai prognozētu, cik ilgi šie rokeri izturēs bez uzstāšanās – gadu, divus, trīs? „Mēs esam nonākuši pie vienbalsīga lēmuma, ka „Scorpions” ir sasnieguši savas muzikālās karjeras virsotni.

Lai nenāktos mocīties ar koncerta apskata nosaukuma domāšanu, tas šoreiz aizvietots ar jautājumu, ko šodien no līdzcilvēkiem nākas dzirdēt visbiežāk – gan tiem, kas svētdienas vakarā paši pabija „Arēnā Rīga” uz amerikānietes Keitijas Perijas koncertu, gan tiem, kas to kaut kādu iemeslu dēļ neizdarīja vai pat nevēlējās darīt. Jā, kā tad bija?

Šī amerikāņu „nu-metal” vienība primāri ieinteresē jau ar savu pieraksta vietu – lai gan šobrīd šis četrinieks bāzējas Portlendā, tā ir no Ankoridžas, Aļaskas štata lielākās pilsētas. Grupa izveidota 1994. gadā, tās nosaukums aizgūts no Džekija Čana filmas „Jackie Chan And The 36 Crazy Fists”.

Zviedru „blekmetāla” četrinieks „Marduk” (starp citu, no Norčēpingas) ar savu ultrazibenīgo mūziku šo pasauli plosa jau no 1990. gada, pagūstot ar koncertiem paciemoties arī Rīgā. Uz studijas albumu izdošanu viņi nekad nav bijuši skubināmi, tāpēc īpaši neizbrīna sausā statistiska, kas uzrāda, ka „Frontschwein” ir jau trīspadsmitais ripulis viņu karjerā, turklāt nākas pieskaitīt vēl trīs koncertniekus un vienu labāko dziesmu kompilāciju.

Pirms nedēļas ar skaistu koncertu tika atzīmēta ģitāras virtuoza Aivara Hermaņa 60 gadu jubileja, taču par viņa spēlētprasmi var pārliecināties arī nupat klajā nākušajā soloalbumā.

Amerikāņu indīroka pārstāvji „Imagine Dragons” popularitāti ieguva vienā rāvienā – jau ar hitu „Radioactive” un savu debijas plati „Night Visions” (2012)”, kas „Billboard” topā tika līdz trešajai vietai un kopumā visā pasaulē tika pārdota vairāk nekā četru miljonu kopiju apmērā.

Latīņamerikāņu popmūziķa Rikija Mārtina (43) kontā ir deviņi studijas albumi (seši spāņu valodā, trīs – angliski), astoņas labāko dziesmu izlases un divi koncertnieki, un visi no tiem guvuši komerciāli labus panākumus. Nav šaubu, ka līdzīgi klāsies arī spāniski iedziedātajam „A Quein Quiera Escuchar”, kurš pirmajā nedēļā štatos tika pārdots 25 000 kopiju apmērā. Tiesa, „Billboard” topā tas bija tikai 20. vietā, kas mūziķa producentus varētu darīt nedaudz bažīgus – tik zemu neviens Rikija Mārtina disks nav bijis kopš 1998. gadā izdotā CD „Vuelve” laikiem. Taču gan jau spāniski domājošie ļaudis sapratīs, ka jāpērk vien ir, kur liksies – citādi taču Rikijs atkal sāks „izdoties” angliski!

Britu „grindcore” pionieru „Napalm Death” vairāk nekā 30 gadus ilgajā karjerā šis ir jau piecpadsmitais studijas albums. 17 dziesmas 47 minūtēs – daudz? Ha, tad jūs neesat dzirdējuši šī žanra klasiķu debijas albumu „Scum” (1987), kurā 33 minūšu laikā izskanēja 28 kompozīcijas! Nu jau kādu laiku „napalmi” tik zibenīgos tempos nemauc, tomēr ir atgriezušies pie saknēm, proti, mežonīga „grindcore”, no kura bija jau atteikušies 90. gadu sākumā.

Jau tradicionālajā un ikgadējā Latvijas Metālmūzikas gada balvu pasniegšanas ceremonijā (starp citu, šai balvai kopumā tika pieteikti 14 albumi, EP un izlases) rīdzinieku apvienība „Legacy ID” ieguva izcilākās debijas prīzi un – pilnīgi pelnīti.

Pirms kādiem trīs gadiem jaunais dziedātājs Mārtiņš Ruskis kļuva pazīstams ļoti plašai latvju klausītāju daļai, triumfējot šovā „OKartes skatuve 2”. Nu par šo triumfu vairs atceras tikai retais, jo Ruskis sevi jau pierādījis, ka patstāvīgu mūziķi ar savu repertuāru, tikai debijas albums nekādi nebija pierunājams nākt ārā.

Progresīvā „postmetāla” un/vai eksperimentālās ģitārmūzikas trio „Tesa” piektais studijas albums, kas seko divām mazajām platēm „Tagad” (2006) un „Nekad” (2007), kā arī pilnajiem albumiem „Heartbeatsfromthesky” (2008) un „IV” (2012).

Mūzikas disku apskats.

Grupas un tās albuma nosaukumi ir tik dīvaini, ka nezinātājs (un zinātāju nemaz nav daudz) mierīgi varētu sajaukt, vai „Līdz pēdējam” izdevusi „Acīm apslēpts” vai „Acīm apslēpts” nākuši klajā ar „Līdz pēdējam”.

Pēc pagājušā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases, kurā uzvarēja nekam nederīgie „Aarzemnieki” ar savu kūkas cepšanu, pēc tam uzskatāmi pierādot to, ka viņi ir nekam nederīgi arī Eiropas mērogā un pat savai turpmākajai pastāvēšanai, šķita, ka šim Eirovīzijas projektam Latvijas izpildījumā derētu mest mieru – ja nav kazai piena, tad nav, vai tad mums maz „fabriku”, kur sevi pierādīt jaunajiem talantiem. Šādas pārdomas joprojām nav mirušas, taču Latvijas Televīzija (LTV) ar savu veikto „Eirodziesmas restartu” izpildītāju konkursa „Supernova” veidolā nelielu optimisma dzirksti visā šajā „eirobalagāna” padarīšanā tomēr ir ieviesusi.

Neatkarīgās mūzikas cienītāju aprindās grupas „Baložu pilni pagalmi” vārds komentārus neprasa. Arī speciālistu aprindās ne, un nav pārsteigums, ka Māra Šverna brigādes desmitais studijas ripulis "Stacija mums" nominēts un ir arī viens no drošākajiem pretendentiem uz Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu „Zelta mikrofons” labākās alternatīvās mūzikas albumu kategorijā.

Liepājnieku rokgrupa „Willow Farm” pastāv jau 20 gadus „ar astīti”, taču savu debijas albumu „Tev par to nekas nav jāzin” izdeva tikai 2011. gadā.

Šis nudien nav svaigs albums – tas izdots jau pagājušā gada sākumā -, taču saistībā ar to, ka tas niknā konkurencē iekļuvis Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” labākās debijas Top 5, un to, ka apskatniekam šis ripulis nosodāmā kārtā pērn pasprucis garām, par to tomēr ir vērts uzrakstīt.

Šovakar Dons sāk savu septiņu koncertu triecienciklu „Palladium” zālē, prezentējot savu jaunāko albumu „Sibīrija” – to izvērtēt bijis pamaz laika, taču diez vai viedoklis varētu mainīties.