Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide

RECENZIJA: "Skyforger” - "Senprūsija”

© publicitātes foto

Šīs nedēļas aktuālākais jaunums latviešu mūzikas CD frontē – 6. aprīlī klajā nākušais „folk/pagan metal” apvienības „Skyforger” pēc skaita septītais studijas albums, kas izdots pašu spēkiem. Kā jau to vēsta ripuļa nosaukums, tematika veltīta prūšiem, kas pirms tūkstoš gadiem bijusi lielākā baltu tauta, taču tagad karu un citu globāli nelabu lietu rezultātā ar visu savu valodu pilnībā izzudusi. Iepriekšējais grupas disks „Kurbads” tika izdots pirms pieciem gadiem, mūziķi jau tad solīja, ka tieši prūšu tematikai tiks veltīts nākamais. Solījums turēts!

Lai iepazīstinātu ar jaunajā diskā iekļauto skaņu materiālu un plašāk pavēstītu par dziesmu tekstu nozīmi, pirms Lieldienām „Skyforger” aicināja uz albuma noklausīšanos klubā „Melnā piektdiena”, kur pirms tam varēja tikties arī ar senās folkloras izzinātājiem. Ja kāds domā, ka šī tikšanās interesēja tikai kādu pārīti netīšām klubā iemaldījušos smagās mūzikas fanu, tad tas rūgti maldās: garmataini un ādās tērpti abu dzimumu fani pāris stundas pacietīgi sēdēja un klausījās vēsturnieku stāstos, kā arī uzdeva sev interesējošos jautājumus par Prūsijas un citu baltu tautu vēsturi. „”Senprūsija” ir veltījums senajai baltu tautai prūšiem, kuri gadsimtu laikā ir iznīcināti kopā ar savu unikālo kultūru. Es domāju, ka mums, atlikušajiem baltiem, latviešiem un lietuviešiem, ir ļoti svarīgi nepazaudēt un neaizmirst šo savu kopējās vēstures posmu, tāpēc mēs uzskatījām par svarīgu izveidot šādu albumu,” saka grupas līderis, vokālists un ģitārists Pēteris. „Runājot par albuma vāciņa bildi, doma bija parādīt, ka viss, kas palicis pāri no kādreiz varenās prūšu tautas, ir kauli [arheoloģiskajos izrakumos] un daži artefakti, bet viss pārējais ir zudis nebūtībā.”

Pirms albuma izdošanas „Skyforger” internetā palaida divas dziesmas no jaunā CD – „Tagad vai nekad” un „Rāmavu”. Pirmā vēsta par Lielo prūšu sacelšanos, kas notika no 1260. līdz 1274. gadam un kuras laikā prūšu ciltīm gandrīz izdevās pilnībā padzīt vācu Teitoņu ordeni no savas zemes. Savukārt otrā – par vēstures hronikās minēto visu seno baltu tautu centrālo pagānisko svētvietu, kas atradusies Rāmavā (vai Romuvē): tajā bijis milzīgs sens ozols, kura dobumā vai tam blakus bijuši trīs galvenie dievu elki: Pērkons, Pīkols un Potrimps. Līdzīgā stilā ieturēti arī pārējo dziesmu teksti, turklāt dažas rindas mūsējie iedziedājuši arī prūšu valodā! Jāpiebilst, ka CD bukletā tekstu vietā ir iekļauti īsi skaidrojumi par katru no dziesmām, jo „mēs uzskatījām, ka svarīgāk izprast dziesmas nozīmi un kontekstu”. Pašus tekstus var ar īpašas aplikācijas palīdzību no CD vāciņa iedabūt mobilajā telefonā vai arī izlasīt grupas mājaslapā. Lai pilnībā uztvertu „Skyforger” vēstījumu, tomēr nepieciešami gan teksti, gan arī skaidrojums.

Šonedēļ „Skyforger” devušies nelielā tūrītē (vai riksītī) pa Ungāriju, Čehiju un Vāciju, kur uzstāsies dažos koncertos un „Ragnarok Festival”. Maija sākumā ir divi koncerti Dublinā un Londonā, taču aiz kalniem nav arī lielkoncerts pašu mājās – tas paredzēts 15. maijā „debesu kalējiem” jau tik ierastajā „Sapņu fabrikā”.

PAR. „Kļuvuši niknāki, vai ne?” šādu vaicājumu apskatniekam CD noklausīšanās reizē uzdeva vairāki sastaptie. Jā, ir kļuvuši niknāki – jaunajā garadarbā „Skyforger” ir līdz minimumam samazinājuši tautisko instrumentu izmantošanu, tomēr savu rokrakstu tāpat ir saglabājuši. Labākās kompozīcijas šķiet jau minētās „Tagad vai nekad” un „Rāmava”, kā arī „Divi brāļi”, taču arī pārējām nav ne vainas, vienkārši tās „pielec” lēnāk. Prieks par tekstiem, kuros ir vērts ieklausīties – sanākusi ļoti laba vēstures mācībstunda!

PRET. Daudziem „Skyforger” patika tieši folkmūzikai raksturīgo motīvu ieviešanas smagajā mūzikā dēļ – vai bez dūdām un stabulēm viņiem „debesu kalēji” patiks tikpat lielā mērā?