Lai nenāktos mocīties ar koncerta apskata nosaukuma domāšanu, tas šoreiz aizvietots ar jautājumu, ko šodien no līdzcilvēkiem nākas dzirdēt visbiežāk – gan tiem, kas svētdienas vakarā paši pabija „Arēnā Rīga” uz amerikānietes Keitijas Perijas koncertu, gan tiem, kas to kaut kādu iemeslu dēļ neizdarīja vai pat nevēlējās darīt. Jā, kā tad bija?
Pirmais pārsteigums bija jau pie arēnas. Lai gan laikrādis informēja, ka vēl nav pat septiņi vakarā, tātad Keitija Perija uz skatuves kāps tikai pēc kādām pāris stundām, „Arēnas Rīga” apkaimē jau valdīja sastrēgumi, bet stāvvieta pie halles bija pārpildīta. Iekļūstot arēnā, gan uzreiz tapa skaidrs, kas par iemeslu šādai negaidītai apmeklētāju steigai - liela daļa bija uz koncertu devusies kopā ar bērniem, kurus ar sabiedrisko transportu mocīt mammučiem un papučiem acīmredzami negribējās. Izrādījās, ka Keitijai Perijai ir milzīgs daudzums pielūdzēju vecuma kategorijā no astoņiem līdz 12 gadiem – šāda auditorija nebija redzēta pat „Tokio Hotel” koncertā arēnā pirms daudziem gadiem, tai līdzināties varētu vien festivāla „Bildes” bērnu koncerts... Turklāt maziem puisīšiem Keitijai laikam netīk, pūlī lielākoties dominēja mazas meitenītes. Nākamā kategorija – mammas, smagākais variants – ar bērniem pie rokas kā brīvlaišanas vēstuli no vīriem uz laiku vaļā pasprukušās un sidru „salaizījušās”. Šķiet, mammas bija vērienīgi kooperējušās, jo dažām bērni līdzi bija teju vai grēdām – droši vien kāda no klases (mājas, kāpņu telpas u.tml.) bija varonīgi uzņēmusies nastu pieskatīt arī draudzeņu atvases. Un trešā kategorija – pārīši, kuru sievišķā puse bija gribējusi redzēt un dzirdēt Keitiju, savukārt vīrišķā puse ar nolemtību sejā un zobus sakodusi bija apņēmusies to pieciest. Protams, bija arī daudzas un dažādas citas kategorijas, bet šīs bija lielākās un/vai interesantākās. Koncertaģentūra „FBI” bija uzskaitījusi, ka pasākumu apmeklēja aptuveni 11 000 cilvēku, tātad zālei vajadzēja būt pārpildītai, taču tā „uz aci” tā nelikās. Ņemot vērā to, ka līdz zāles viducim izvirzītā skatuves mēle stipri samazināja vietu skaitu uz stāvplača, ir tikai divi varianti: a/ klausītāju uzskaitē radusies kāda kļūda, b/ vietu mazāk aizņemošo bērnu bija tik daudz, ka šoreiz zālē varētu satūcīt kaut 15 000 cilvēku. Jādomā, ka pareizais tomēr ir otrais variants. Mjā, padārgs bērnu koncerts, biļešu cenas taču bija 49 – 85 eiro...
Pirms Keitijas uz skatuves kāpa 22 gadus jaunā angliete Charli XCX, kura pēdējā laikā strauji ielauzusies pasaules popmūzikas elitē. Šķiet, vēl nekad arēnā nebija uzstājusies tik spēcīga kāda koncerta iesildītāja: ja dažkārt lielo zvaigžņu šovu atklājējiem tiek pat liegts izmantot gaismas un arī skaņas aparatūra nestrādā uz pilnu jaudu (nedod die’s, aizēnos vēl koncerta galvenos māksliniekus!), tad Čārlijai (patiesībā viņu sauc Šarlote) tika ļauts izpausties uz pilnu klapi, ko viņa arī darīja, tiesa, piepalīdzot fonogrammai. Meiteņu instrumentālais sastāvs kā kādreiz „The Bangles” vai „The Donnas”, popmūzika ar nedaudz pancisku piesitienu, pārliecinoša uzstāšanās – publika nudien sajutās iesildīta. Charli XCX iemēģināja arī zālē ievirzīto skatuves mēli, turklāt gandrīz kā modele, proti, aizstaigāja līdz mikrofonam, nedaudz padziedāja un pēc tam sudrabotos šortiņos iespīlēto dupsi grozīdama devās atpakaļ. Publika bija sajūsmā par viņas hitu „Boom Clap”, bet apskatnieks – par citu hitu „Break The Rules”. Interesanti, kā Čārlija šovasar izskatīsies uz „Positivus Festival” skatuves, kad nenāksies izkliegt obligātos iesildītājas saukļus „c’mon” utt., bet varēs demonstrēt savu programmu visā tās krāšņumā? Droši vien, ka labi izskatīsies. Pirms diviem gadiem viņa gan Salacgrīvā jau uzstājās, taču tas bija pēc debijas albuma „True Romance” izdošanas, bet pērn klajā nāca krietni augstvērtīgākais „Sucker”. Pa šiem pāris gadiem šī dziedātāja ir ievērojami pielikusi meistarībā.
Keitija Perija savu koncertu bija sadalījusi sešās daļās, katrai speciāli pārveidojot skatuvi, izmantojot dažādus tērpus un atšķirīgu vēstījumu savai performancei. Klausītājs divu stundu ilgā šova laikā tika izvadāts no senās Ēģiptes līdz pat 80. gadu diskotēku ērai. Lielākoties viņas programma, protams, bija balstīta uz pēdējo albumu „Prism” (no tā izskanēja 11 no 13 tajā iekļautajām dziesmām, nežēlastībā bija kritušas tikai „Ghost” un „Double Rainbow”), taču bija arī sešas dziesmas no albuma „Teenage Dream” (2010) un dažas no „One Of The Boys” (2008). Katra no šīm sadaļām izcēlās ar kaut ko tādu, dēļ kā varēja stāvēt vaļā pavērtu muti un to apbrīnot, tāpēc dažkārt viena priekšnesuma detaļa aizēnoja otru un atstāja to būtībā nepamanītu. Piemēram, pa kuru laiku pie griestiem piekārtā caurule „izspļāva” tajā sabāztās puķainās lupatas un pārvērta tās milzīgā krāsainā saulessargā, un pa kuru laikā ierija to visu atpakaļ? Labi, štrunts par cauruli, arī pati Keitija Perija te mīklaini pazuda no skatuves, te tikpat mīklaini nez no kurienes uz tās atkal uzradās.
Keitijas Perijas koncerta pirmā daļa iesākās ar dziesmu „Roar”, iespaidīgu lāzeršovu un ar durkļiem bruņotiem dejotājiem-kaujiniekiem otrā plāna lomās. Dziedātāja bija parūpējusies arī par kādu līdz šim neredzētu niansi – luminiscējošiem elementiem apģērbā un pat matos, tas tiešām izskatījās iespaidīgi. Tiesa, vārdiņu „iespaidīgi” turpmākajā koncerta gaitā varēja (un vajadzēja) izmantot ik pēc dziesmas, jo šādas raudzes šovs pie mums bija redzēts tikai Lady Gaga un Kailijas Minogas koncertos. Koncerta otro sadaļu „Egyptian” dziedātāja sāka ar dziesmu „Dark Horse”, uzjājot uz skatuves milzu zirga mugurā. Vairāku dejotāju pie dzīvības uzturētais dzīvnieks kustējās tik dabiski, ka tiešām atgādināja dzīvu zirgu – vien tās milzīgās ķermeņa proporcijas neļāva noticēt šādam acu apmānam. Tāpat kā videoprojekcijās uz lielā ekrāna redzamās ēģiptiešu piramīdas, kas izskatījās tik dabiski, ka uzprasījās uz iebrukšanu zālē un laukuma aizbēršanu ar smiltīm. Videoprojekcijas tika veiksmīgi izmantotas arī paužu aizpildīšanai (kostīmu maiņas un skatuves transformācija prasīja attiecīgas minūtes), kad uz ekrāna redzamais lika pat pasmaidīt, piemēram, kā neskaitāmie kompjūtergrafikas veidotie kaķi pirms kabarē vai mūziklam līdzīgās sadaļas „Cat-Oure”. Starp citu, no kostīmu viedokļa šī bija iespaidīgākā koncerta sastāvdaļa, citās lielāki akcenti tika likti uz kustībām, atribūtiem vai gaismām.
Gaisa akrobāti un vingrotāji, piepūšamas milzu pudeles un lūpukrāsas, dzirksteļojošas ģitāras un lāzeri, spēcīgas fona vokālistes un individuāli meistarīgi ģitāristi, skatuves platformas un torņi – šādu uzskaiti varētu turpināt bezgalīgi. Taču arī pati Keitija Perija nebija statistes lomā – tieši viņai ar teicamas humora izjūtas demonstrēšanu izdevās izkustināt diezgan stingo pūli, kas līdz tam izcēlās vien ar standarta spiedzieniem un vāri applaukšķināja pat „International Smile” savienojuma ar Madonnas dziesmas „Vogue” kaverversiju skanēšanas laikā. No pūļa uz skatuves tika uzrauta 18 gadus vecā (jā, priekš šīs auditorijas „vecā”) rīdziniece Luīze, kura varēja kopā ar mākslinieci uztaisīt „selfiju” un sniegt Keitijai Perijai pirmās latviešu valodas zināšanas: dziedātāja bija pamatīgi pārsteigta, ka gan „sveiki”, gan „atā” vai „uz redzēšanos” latviski skan kā itāliešu „čau” (tā vismaz viņai tika mācīts), bet, kad kāds mēģināja iestāstīt, ka latviešu nacionālais ēdiens ir pica, šo versiju apšaubīja. Panāktā vienošanās par kartupeļiem viņai likās gana smieklīga, tomēr tā vismaz ir tuvāka patiesībai. Ar tikšanu uz skatuves tika aplaimota vēl kāda meitene, kura koncerta „piedevās” skanošās dziesmas „Birthday” laikā tika sēdināta tronī, mehāniski cilāta ar to augšup un lejup, kā arī visādi citādi sumināta. Bet to pilnīgi noteikti var skatīt kaut kur internetā – meitene bija krampjaini iežņaugusi rokā savu mobilo telefonu un, šķiet, bija apņēmusies nepalaist garām absolūti neko nenofilmētu. Starp citu, bija diezgan dīvaini vērot šos „filmētājus”, kas centās iemūžināt teju visu koncerta gaitu – vai tad nav interesantāk ķert emocijas uz vietas?
No muzikālā viedokļa – savas pazīstamākās dziesmas Keitija nodziedāja ar pilnu atdevi, tīkama bija viņas drošā uzstāšanās, viss tika izpildīts ar nesatricināmu pārliecību par saviem spēkiem. Taču neizskatījās, ka publiku viņas repertuārs īpaši iekustinātu. Daži dziedāja līdzi, daži centās padejot, taču nebija vērojama tāda milzu atsaucība un „plaukstiņdejas” kā citos šāda ranga koncertos. Ja tā padomā, tad kuri gan ir tie Keitijas Perijas hiti, kas varētu dzīvot un izdzīvot desmitgades kā Madonnas vai Kailijas Minogas dziesmas? Nenāk neviens prātā. Kad tik daudz bija redzēts, interesi radīja jautājums, ar ko šovs noslēgsies, ko vēl dziedātājas komanda ir pietaupījusi saldajam ēdienam. Šeit nu viņa vilties nelika: pašas Keitijas izjāde „gaisa krēslā” pāri visam stāvplacim, dažu centimetru attālumā no klausītāju galvām, papīra konfeti salūts, pati atpazīstamākā dziesma „Firework”, salūts kā uz AB dambja valsts svētkos un pirotehniska uguņošana kā „Rammstein” koncertos. Pēc tam Keitija Perija iekāpa milzīgā šķirstā, kas, lēnām aizveroties, viņu aprija un viss, ar to „Prismatic World Tour” šovs Rīgā bija noslēdzies.
Rezumējot to visu un atbildot uz jautājumu virsrakstā – ko redzēt bija pārpārēm, ko dzirdēt – ne pārāk. Patiesībā jāpabrīnās, ka Keitija Perija tikusi tādos augstumos, jo viņas kvalitatīvus, atmiņā paliekošus un patiešām izdevušos hitus var saskaitīt uz gatera strādnieka vienas rokas pirkstiem... Protams, šovs bija vairāk nekā iespaidīgs, kaut ko tādu var skatīties vēl un vēlreiz, taču... Keitijas Perijas programma bija „uzbūvēta” kā Kailijai Minogai, arī „selfiju” uzņemšanu ar kādu no faniem kā šova elementu Rīgā izmantoja jau Kailija. Kāda uzdabūšana uz skatuves – to šeit jau divreiz mums ir atrādījis Enrike Iglesiass. Neskaitāmās skatuves transformācijas – to Mežaparkā piedāvāja Lady Gaga. Pat gaisa akrobātes cienīgā lidināšanās virs klausītāju galvām – pirms daudziem gadiem kaut ko līdzīgu demonstrēja Pinka. Līdz ar to par vienīgo novitāti var dēvēt jau pieminēto luminiscējošo elementu izmantošanu koncerta sākumdaļā. Protams, visas notis visās kombinācijās sen jau izspēlētas, kaut ko jaunu šovā sadomāt arī ir praktiski neiespējami, taču – gandrīz viss jau bija kaut kur redzēts iepriekš. Atnākot mājās pēc koncertiem parasti ir vēlme atkārtoti noklausīties kādu no konkrētajā vakarā dzirdētajām dziesmām, un šī reize nebija izņēmums – apskatnieks visu zinošajā interneta vietnē Youtube uzmeklēja... Charli XCX dziesmu „Break The Rules”. Arī rādītājs.
Koncertā skanēja:
„Roar”
„Part of Me”
„Wide Awake”
„This Moment”/”Love Me”
„Dark Horse”
„E.T.”
„Legendary Lovers”
„I Kissed a Girl”
„Hot N Cold”
„International Smile”/”Vogue”
„By The Grace Of God”
„The One That Got Away”/”Thinking Of You” (Acoustic)
„Unconditionally”
„Megamix Dance Party”
„Walking On Air”
„This Is How We Do”/”Last Friday Night (T.G.I.F.)”
„Teenage Dream”
„California Gurls”
„Birthday”
„Firework”