Pašmāju grupa “The Coco’nuts”, kura pēc pašu ieskatiem spēlē blūzroka, indī un alternatīvā džeza samaisījumu (taisnība jau viņiem vien ir) izdevusi savu otro studijas albumu, kas seko 2016. gadā klajā laistajam “Amid Opposites”, bet vēl pirms tā divus gadus iepriekš tika izdots minialbums jeb EP “Appetizer”.
Šonedēļ Rīgā risinās ikgadējais, pēc skaita nu jau astoņpadsmitais, džeza mūzikas festivāls “Rīgas ritmi”, kura ietvaros var dzirdēt itin daudz kvalitatīvas mūzikas.
Latvijas metālmūzikas cienītāji nupat iepriecināti ar jaunu mūzikas izlasi „Latvijas Metāls 2”, kas ir kā turpinājums 2015. gadā izdotajai līdzīga satura izlasei.
Pašmāju hārdkora un postmetāla duets „Nuvo” ir valmierieši - basģitārists Andris Klāvs un bundzinieks Jānis Ošs. Grupas pirmsākumi meklējami 2006. gadā, taču tolaik notika dažādas sastāvu maiņas, un to rezultāti abi tās dalībnieki atjēdzās citu grupu sastāvos.
Etnomūzikas grupas “Tautumeitas” debijas albumā iekļautas 13 dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem un pašu radītu mūziku, tas tapis sadarbībā ar vienu no Latvijas labākajiem producentiem Reini Sējānu (viņš piespēlējis arī bungas).
“Lata Donga” ir Rancānu ģimenes grupa – mamma Aīda Rancāne, tēvs Andris Kapusts un meitas Asnate un Aurēlija. “” Lata Donga” īpašā muzikālā pievilcība saistās ar emocionālo, savdabīgi piesātināto un iedvesmojošo balsu skanējumu.
Līdz šim latvju mūzikas pasaulē no Šomasēm pazīstamākā bija vidējā māsa Liene, vecākā māsa Sandra daudziem mūziķiem piepalīdzējusi ar atbalstu CD izdošanā kā tipogrāfijas “Dardedze Holography” pārstāve, bet pastarīte Kristīne plašākai sabiedrībai palikusi atmiņā pēc dalības TV šovā “Okartes Skatuve”.
“Senatnīgas noskaņas un cauri gadsimtiem izdzīvojuši vārdi, tautas tradīciju klātbūtne un tai pretī – laikmetīga metālmūzika, kas izceļ latviešu folkloras spēku,” tā savu debijas minialbumu jeb EP piesaka simfoniskā metāla apvienība “Oceanpath” ar tās līderi, ģitāristu, vokālistu un mūzikas autoru Artūru Šteinbergu un četrām daiļām dāmām uz borta.
Atsaucoties “MicRec” un “Mārtiņa Freimaņa fonda” aktīvistu ierosinājumam, kopš rudens notika intensīvs darbs pie veltījumu albuma mūziķim un dzejniekam Mārtiņam Freimanim, kurš 33 gadu vecumā pameta šo pasauli, atstājot aiz sevis daudz lielisku dziesmu, dzejoļu un nepabeigtu ideju.
Pagrūti atrast precīzu informāciju, cik savā pastāvēšanas laikā albumu izdevusi 1976. gadā izveidotā folkloras draugu kopa “Skandinieki”, taču pilnīgi noteikti to nav mazums. Ir neiespējami pārvērtēt no savu vecāku Helmī un Daiņa Staltu rokām pārņēmušās un pašlaik Julgī Staltes vadītās kopas nozīmību, jo tieši “Skandinieki” aizsāka folkloras kustību Latvijā, kas rezultējās folkloras materiālu vākšanas, saglabāšanas un izpētes aktualizācijā, dažādu jaunu folkloras un pētījumu virzienu izveidē un būtībā arī dziesmotajā revolūcijā.
Amerikāņu metālbrigāde “Five Finger Death Punch” jeb “5FDP” ir varen naska uz albumu izdošanu – pēdējo desmit gadu laikā tā laidusi klajā jau septiņus studijas garadarbus un vienu labāko dziesmu izlasi (pērn).
Pašlaik amerikāņu toptabulu virsotnes vago Šons Mendess, 19-gadīgais kanādiešu jauneklis, kārtējais šā gadsimta piedāvāto tehnoloģiju un sociālo tīklu brīnumbērns.
Britu indīroka apvienība “Editors” ar jauniem studijas darbiem nebija nākusi klajā jau trīs gadus – jāatzīst, ka bija jau pat maķenīt piemirsts par šādas blices esamību.
Velsiešu alternatīvā rokgrupa “Manic Street Preachers” studijas albumu ražošanā nav laiska – apskatāmais ripulis ir jau trīspadsmitais šīs blices nedaudz vairāk kā 30 gadus ilgajā karjerā.
Kādreizējais “Talking Heads” līderis Deivids Bērns beidzot atvēzējies uz jauna garadarba klajā laišanu – “American Utopia” ir pirmais šī mūziķa studijas veikums kopš 2004. gada ieraksta “Grown Backwards”.
Lai sasniegto savu kārtējo pirmo pozīciju Amerikas topā, šoreiz 28 gadus vecajam alternatīvā “r&b” popdziedonim ar simpātijām pret hiphopu The Weeknd nav bijis īpaši jāpiepūlas – pieticis ar sešām jaunām dziesmām jeb EP.
Pirmā ciešākā saskarsme ar amerikāņu repera Post Malone daiļradi apskatniekam sanāca tikai pagājušā gada nogalē, kad, rakstot par latvju zemē pirmā mūzikas straumēšanas topa “DigiTop 100” aktualitātēm, nācās saskarties ar faktu, ka katru nedēļu spicē ir šis vīrs, kurš civilajā dzīvē godājams par Ostinu Ričardu Postu.
Pārlapojot latvju mūzikas vēstures apcirkņus, izdarāms secinājums, ka liepājnieku apvienības “Saldās sejas” pirmsākumi meklējami jau tālajā 1985. gadā.