Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: James Bay "Electric Light"

© Publicitātes foto

Angļu poprokdziedātājs un ģitārists Džeimss Bejs pamatīgi satricināja pasaules mūzikas skatuvi pirms kādiem četriem gadiem – vispirms topus gāza riņķī viņa pirmais singls “Hold Back The River”, bet pēc tam to pašu izdarīja debijas albums “Chaos And The Calm” (2015).

Par to viņš tika pie prestižās “Brit Awards” kā gada labākais britu solomākslinieks un pat pie trim “Grammy” balvas nominācijām - gan par labāko roka albumu, gan par roka dziesmu, gan arī jaunā mākslinieka kategorijā. Itin pārsteidzoši, ka Bejs nevis metās kalt dzelzi, kamēr tā karsta, bet klusi un rāmi sacerēja jaunas dziesmas, līdz bija gatavs jauna studijas darba klajā laišanai. No komerciālā viedokļa rezultāts gan ir nedaudz sliktāks nekā “Chaos And The Calm” - otrā vieta britu topā, savukārt Amerikā vieta pie Top 20 sliekšņa, taču kritiķu atsauksmes ir labas. Kopumā šajā diskā ir četrpadsmit paša 27 gadus vecā Beja sacerēti skaņdarbi.

PAR. Liriskas un ritmiskas dziesmas, kuras stiprina Bleja pārliecinošais vokāls un ģitāras, bet šarmu piedod gospeļu korim līdzīgais bekvokāls. Labākā dziesma ir pati pirmā - “Wasted On Each Other”, kas kaut no indīroka ar blūza cienīgu ģitārskanējumu. Izcelt varētu arī mazliet roķīgo “Pink Lemonade” un samērā interesanto “Wild Love”, visai elegantas ir arī “Just For Tonight” un “Wanderlust”. Starp šādā un līdzīgā manierē muzicējošajiem dziesmotājiem Džeimss Blejs pilnīgi noteikti ir viens no labākajiem.

PRET. Kopumā albums uz nerviem nekrīt, lai arī ir dažas tik kaitinošas dziesmas kā, piemēram, pārspīlēti dzīvespriecīgā “In My Head”. Bet vispār - vai visu šo te “džeimsblantveidīgo” Eda Šīrana sekotāju nav jau saviesies krietni par daudz?