RECENZIJA: Panic! At The Disco “Pray For The Wicked”
Amerikāņu poproka un/vai poppanka grupas “Panic! At The Disco” sestais studijas albums pārliecinoši iekaroja Amerikas topa pirmo vietu (Britu salās tas bija otrais), kas no šīs apvienības stilistiskās piederības viedokļa varētu būt vērtējams kā pārsteigums, taču arī tās iepriekšējais disks “Death Of A Bacelor” štatos bija Nr.1, tātad – nekāda pārsteiguma nav. Pat neticas, ka pirms dažiem gadiem tik “karsta” grupa uzstājās tepat Lucavsalā, festivāla “Kubana” ietvaros… Starp citu, toreiz viņi atstāja pat vairāk nekā labu iespaidu.
“Panic! At The Disco” ir lasvegasieši, izveidoti 2004. gadā. Lai cik tas būtu dīvaini, šobrīd oficiāli grupas sastāvā ir tikai viens vīrs - Brendons Urijs, kurš sākotnēji bija vokālists, taustiņnieks un ģitārists, tad savās rokās ierakstos ņēma arī basģitāru, bet aptuveni pirms trim gadiem apguva arī bungas. Protams, albumu viņš producenta Džeika Sinklēra aizgādā neierakstīja vienatnē, bet ar veselu lērumu viesmūziķu, kuru skaits CD bukletā uzskaitīts tik plašs, ka slinkums mēģināt precizēt to skaitu. Rezultāts sanācis labs, ko atzīst arī mūzikas kritiķi, lielākoties savā vērtējumā svārstoties starp trim un četrām zvaigznēm. Kopumā te ir 11 dziesmas, kuras ilgst nedaudz ilgāk par pusstundu - ātri, kvalitatīvi un nesāpīgi.
PAR. Kaut kas starp tipisku Kalifornijas poppanku un klasisku poproku - albums klausās viegli un raisa pozitīvas emocijas. Veiksmīgs risinājums ir dažādu semplu iekļaušana vairākos gabalos: gribas tos paklausīties vēl un vēl, jo - eu, kur es to esmu dzirdējis?! Papildu efektu dod arī stīgu un pūšamo instrumentu ansambļa piesaiste. Pašas labākās dziesmas ir stilīgā “Say Amen (Saturday Night)” un tikpat efektīgā “The Overpass”, kas atsauc atmiņā kaut ko no “Faith No More” un “Weezer”. Vēl var izcelt “High Hopes”, “Dancing Not A Crime” un “One Of The Drunks”, ļoti skaists ir albuma noslēgums ar lēnīgo “Dying In LA”. Nē, nudien - šim ripulim nav ne vainas!
PRET. “Panic! At The Disco” sākuši skanēt pārlieku popsīgi, turklāt pārlieku acīmredzama ir Urija nepārvaramā vēlme sekot līdzi kaut kādām paša iedomātajām mūzikas modes tendencēm un to standartiem.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.