RECENZIJA: Ghost "Prequelle"
Jau šķita, ka īpatnējais zviedru smagā roka projekts “Ghost” studijas albumus laiž klajā kā no konveijera, taču nē – vienkārši laiks skrien ātri.
Kaut reizi šo brigādi redzot vai dzirdot par to piemirst ir pagrūti.
Iepriekšējais šīs grupas studijas darbs “Meliora” datējams ar 2015. gadu, bet pavisam šīs 2006. gadā Linčēpingā izveidotās formācijas kontā ir četri albumi. Kaut reizi šo brigādi redzot vai dzirdot par to piemirst ir pagrūti - tās vizuālā tēla dēļ. “Ghost” līderis ir Tobiass Forge, kurš sevi dēvē par Papa Emeritus, un sevi emeritējis jau trīs reizes, bet nupat pārdēvējies par Cardinal Copia - Vatikānā viņš diez vai ir gaidīts viesis… Instrumentālā atbalsta apvienība, kas sastāv no pieciem maskās tērptiem mūziķiem, tiek dēvēta par “Nameless Ghouls”, bet no šī gada kā oficiālais dalībnieks pieteicies arī kāds saksofonists - viņš sevi lūdz saukt par Papa Nihil. Lai gan dziesmu teksti nav sātaniski, taču baznīckungi pa spalvai arī diez ko glaudīti netiek - it kā pa jokam, taču ar lielu devu patiesības dziesmās tiek vēstīts par baznīcas sadarbību ar tumšajiem spēkiem. Ja šo projektu vērtēt stilistiski, tad tas ir “hard & heavy” ar spēcīgām progresīvā roka iezīmēm, kas dažkārt to pārvērš kaut ko līdzīgu rokoperai. Savulaik pats Džeimss Hetfīlds no “Metallica” šo projektu nosaucis par svaiga gaisa malku mūsdienu rokmūzikā - vai gan var būt vēl lielāka uzslava?! Taču vislabāk “Ghost” esot novērtējami koncertos - tas tā varētu būt. Jaunajā albumā ir desmit kompozīcijas, bet “Prequelle” limitētajā versijā tām pievienotas vēl divas - grupas “Pet Shop Boys” slavenā hita “It’s A Sin” un Leonarda Koena “Avalanche” kaverversijas. Albumā skartās tēmas - viduslaiki, kad pilsētās valdīja mēris un žurkas, bet ļautiņi bija aizņemti ar raganu medībām. Starp citu, disks saņēmis pārsteidzoši labas atsauksmes no kritiķiem - pat prasīgie “Rolling Stone” apskatnieki to pagodinājuši ar trīsarpus zvaigznēm (no piecām), savukārt “Kerrang!” iešķiebuši pat četras.
PAR. Ja vēlaties gūt ieskatu par “Ghost” no smagās mūzikas viedokļa, tad ieteicamākā dziesma ir “Rats”, taču vispār pati labākā kompozīcija ir instrumentālā “Miasma” ar psihedēlisko saksofonista darbu. Diezgan interesants un konceptuāli precīzs albums, tas tiešām ir kā svaiga gaisa malks.
PRET. Stilistiskā daudzveidība ir laba lieta, bet ko te dara tāds popgabals kā “See The Light”? Tobiass Forge pārlieku aizvirzījies uz progresīvā roka pusi, prasītos lielāka smagnējība.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.