RECENZIJA: Five Finger Death Punch "And Justice For None"
Amerikāņu metālbrigāde “Five Finger Death Punch” jeb “5FDP” ir varen naska uz albumu izdošanu – pēdējo desmit gadu laikā tā laidusi klajā jau septiņus studijas garadarbus un vienu labāko dziesmu izlasi (pērn).
Nav jau arī iemesla bremzēt, jo iepriekšējie šīs grupas četri ripuļi “American Capitalist” (2011), abas “The Wrong Side Of Heaven And The Righteous Side Of Hell” (2013) un “Get Your Six” (2015) štatos topā bija pirmajā trijniekā. Jaunais albums ir ceturtais, kas nudien nav slikti. Taču nemaz tik saulaini pēdējos gados “5FDP” nav klājies, kam par iemeslu kalpoja pamatīga salekšanās ar grupas ierakstu leibla “Prospect Park” vadību - tika uzsākti pat tiesu darbi par līguma nosacījumu pārkāpšanu, proti, par to, ka grupa esot sākusi darbu pie jaunā albuma bez kompānijas akcepta. Patiesais iemesls gan esot bijusi netīksme pret “5FDP” ierastā producenta Kevina Čurko darbu. Kompromiss tika rasts tādejādi, ka “5FDP” jauno albumu tomēr vēl izdeva “Prospect Park” paspārnē, lai gan 2016. gada maijā jau parakstīts jauns līgums - šoreiz ar “Rise Records”. Savukārt pie producenta pults joprojām ir Kevins Čurko. Nākamā problēma - vokālista Aivena Mūdija alkoholisms un tieksme uz narkotikām, kas jau kļuvis par sabiedrībā vispārzināmu faktu, un licis grupai uz koncertiem piemeklēt rezerves vokālistus Filipa Labontes un Tomija Veksta personās, taču arī šajā jomā nu viss esot kārtībā - balssvīrs esot sadakterēts rehabilitācijas centrā. Skaidrs, ka abas šīs lietas ietekmēja radošo procesu un arī iekavēja albuma izdošanu. “And Justice For None” ietvertas 13 dziesmas, tostarp Kenija Veina Šeperda “Blue On Black” un “The Offspring” hita “Gone Away” kaverversijas. “Šis albums ir par mums un to, cik daudz mēs esam sasnieguši,” īsi šo ripuli komentējis Mūdijs. Izmaiņu nav - ne stilistiski, ne sastāva ziņā: Mūdija un ģitārista Zoltana Batorija stūrētie vīri joprojām bliež “nu metal” un/vai “groove metal” stilā.
PAR. Šķiet, “5FDP” ir šā brīža spēcīgākā ņūmetāla brigāde pasaulē - grūti viņiem piemeklēt konkurentus, un to apliecina arī jaunais albums. Kārtīgi zarnas izdrebina jau pati pirmā kompozīcija “Fake” (tiesa, tā gan ir pati niknākā diskā), ar labu melodiju ir apveltītas “Top Of The World” un “Blue On Black” (tas gan ir Šeperda nopelns), ir visai labas rokbalādes “I Refuse” un it īpaši “When The Seasons Change”, pa vidu ir enerģiskais “It Doesn’t Matter”, pašā noslēgumā ir ļoti padevies rokgabals “Will The Sun Ever Rise” utt. Viss, kā vajag!
PRET. Kevinu Čurko tomēr vajadzētu nomainīt, jo “5FDP” ir kļuvuši līdz nelabumam prognozējami: kārtīgs metālspēriens sākumā, kaut kur ap piekto dziesmu (šoreiz sestā) - rokbalāde, eleganta priekšpēdējā dziesma (šoreiz pēdējā) utt. Taču, ja, piemēram, kaut vai debijas diskā “American Capitalist” tas viss strādāja uz pilnu jaudu, tad šoreiz ir tādiem paknapiem solīšiem. Brīžiem novērojama arī sevis kopēšana, piemēram, “Bloody” ar saviem “i love to hate you” un “i hate to love you” jau šķiet dzirdēta kādā no iepriekšējiem “5FDP” ripuļiem (bet varbūt arī ir?). Arī “Gone Away” kaverversijas idejiskais izpildījums šķiet apšaubāms.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.