RECENZIJA: Oceanpath "Elementi"
“Senatnīgas noskaņas un cauri gadsimtiem izdzīvojuši vārdi, tautas tradīciju klātbūtne un tai pretī – laikmetīga metālmūzika, kas izceļ latviešu folkloras spēku,” tā savu debijas minialbumu jeb EP piesaka simfoniskā metāla apvienība “Oceanpath” ar tās līderi, ģitāristu, vokālistu un mūzikas autoru Artūru Šteinbergu un četrām daiļām dāmām uz borta.
Šī albuma publiska atrādīšana pirmoreiz notiks starptautiskajā mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivālā “Zobens un Lemess”, 16. jūnijā Bauskas pilskalna parkā. Albumā iekļautas piecas dziesmas, kuru tekstos izmantoti gan buramvārdi, gan latvju dainas, kas savieno moderno metālmūziku ar folkloras elementiem. Ierakstu ar kokles skaņu bagātinājis arī Pēteris Kvetkovskis (“Skyforger”). Par “Oceanpath” sastāva sievišķo daļu. Grupas vokāliste Laima Krīgere pērn ieguva Latvijas Metālmūzikas balvu kā “Gada vokāls”, šobrīd studē vokālo mākslu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā, ir piedalījusies vairākos Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Operetes fonda iestudējumos. Par ritma sekciju rūpējas basģitāriste Liene Liega Veidemane (ex”Lazarus”) un bundziniece Elīna Zeiliņa (“Obscurus Orbis”), savukārt taustiņu skanējumu un dziesmu vārdus nodrošina Džeina Šteinberga (ex”Urskumug”).
PAR. “Oceanpath” lielākais trumpis neapšaubāmi ir vokāls - noklausoties tikai dažus Laimas paraugdemonstrējumus top skaidrs, ko viņa dara operā, un kāpēc saņēmusi “Gada vokāla” balvu arī pie “metālistiem”. Tiesa, šis nav vienīgais trumpis, jo dziesmas piesaista arī ar savu melodiskumu, kas labi savienots ar metālmūzikas ritmiem. Labākie piemēri - “Vēja vārdi” ar gluži vai Mārtiņa Brauna cienīgiem, episkiem taustiņiem un veiksmīgiem instrumentāliem iestarpinājumiem, kā arī “Uguns vārdi”, kur ir uzteicamas ģitāras partijas. “Bāliņš jāja kara taku” - teicams un uzmanību piesaistošs dziesmas iesākums, kā arī tās kulminācija ar savu skaudro vēstījumu. Dziesmā “Zemes vārdi” labi iederas Artūra un Laimas vokālu disonanse, tas ir, “grouls” pret operu (un/vai otrādi), bet “Ūdens vārdi” paliek atmiņā ar bundzinieces slānošo darbību. Nu re, netīšām tika piesauktas visas šajā EP iekļautās dziesmas, tātad albums ir izdevies!
PRET. Prasītos lielāka smagnējība ritmos, piemēram, dziesmā “Bāliņš jāja kara taku”, taču ar vienu ģitāru to laikam realizēt pagrūti, savukārt bass kaut kā šajā jomā nepalīdz. Iespējams, ka vismaz epizodiski priekšplānā vajadzētu vairāk izvirzīt Artūra ģitāru un biežāk izmantot arī viņa rūcošā vokāla “groulu”, kas gan nav pats veiksmīgākais, tomēr daudzkrāsainībai un uz Laimas fona der gluži labi. Nu ja, bet pagrūti nokļūt pirmajās lomās grupā, kurā ir četras spilgtas lēdijas, ja pat esi apvienības relatīvais līderis un mūzikas autors…