Mēs bieži uzskatām, ka raudāšana ir vājuma pazīme. Bērniem to aizliedz, pieaugušajiem – liek savaldīties. Taču zinātnieki arvien biežāk uzsver: asaras ir viena no ķermeņa aizsargreakcijām, un to apspiešana var burtiski ietekmēt mūsu veselību – arī imūnsistēmu. Kāpēc tā? Skaidro “Mindfull”.
Mūsu pašapziņa bieži vien ir sagrozīta: mēs varam interpretēt savu rīcību, paradumus un uzvedību kā labāku vai sliktāku, nekā tā patiesībā ir, vai izteikt emocijas, kas pašiem šķiet piemērotas, bet citiem nepieņemamas.
Klājot gultu, šķiet, ka mēs vienkārši veicam mājas soli, bet psihologi norāda – šis mazais rīta ieradums spēj atklāt daudz par cilvēka raksturu, emocionālo stāvokli un dzīves attieksmi, uzsver “PsychologyToday.com”.
Smaržas ir mūsu slepenā superspēja; tās var radīt atmiņas, izraisīt emocijas un radīt magnētisku pievilkšanas spēku, kas saglabājas gaisā ilgi pēc tam, kad esam prom.
Ir kāds īpašs mierinājums, ko sniedz silta zupa – neatkarīgi no tā, vai tā ir vienkārša dārzeņu zupa, krēmīga biezzupa vai bagātīgs buljons. Zinātnieki un psihologi ir pētījuši šo fenomenu un secinājuši, ka silti ēdieni patiešām ietekmē mūs ne tikai fizioloģiski, bet arī emocionāli. Kāpēc tā? Skaidro “Kitchn”.
Vai esi kādreiz pieķēris sevi runājam skaļi, ejot pa ielu vai darot ikdienas darbus? Lai arī tas bieži šķiet dīvains ieradums, psihologi arvien biežāk uzsver, ka pašsaruna var būt vērtīgs instruments koncentrēšanās, emocionālās veselības un stresa mazināšanas veicināšanai, raksta “Psychology Today”.
Pieaugušajiem paredzētie knupīši šobrīd ir ļoti populāri - tos izmanto arvien vairāk pieaugušo, lai tiktu galā ar ikdienas stresu. Ko par to saka eksperti? Raksta “euronews”.
Viedtālruņi ir ievērojami atvieglojuši dzīvi, taču tie ir ietekmējuši mūsu garīgās spējas. Nē, neesam kļuvuši stulbi, taču ir acīmredzamas problēmas ar koncentrēšanos.
Kafijas dzeršana daudziem ir rīta rituāls vai neliela atelpa dienas vidū. Taču psihologi saka – pat tik vienkārša lieta kā veids, kā tu turi kafijas krūzi, var atklāt daudz par tavu personību, emocijām un ieradumiem, raksta “Psychology Today”.
Mēs visi esam dzirdējuši par “laimes meklējumiem” – par to, cik svarīgi ir justies apmierinātiem, drošiem un piepildītiem. Taču pēdējos gados zinātnieki ir sākuši runāt par citu, mazāk tradicionālu ceļu uz jēgpilnu dzīvi – psiholoģisko bagātību. Atšķirībā no laimes vai materiālās pārticības, tā saistīta ar niansētu, izaicinošu un pārmaiņu pilnu dzīvi, kurā netrūkst jaunu pieredžu, pārdomu un emocionālās daudzveidības, raksta “Washington Post”.
Ikdienā mēs bieži meklējam ātrus un vienkāršus veidus, kā mazināt stresu – elpošanas tehnikas, īsas pastaigas vai meditāciju. Taču psihologi norāda, ka palīdzēt var arī pavisam vienkārši pirkstu vingrinājumi - tie ne tikai atslābina nervu sistēmu, bet arī palīdz uz brīdi novērst domas no saspringtās situācijas, turklāt tos ir ērti izpildīt arī pie galda darba vietā, pat nepieceļoties! Iesaka “Psychology Today”. Izmēģini pats un parādi bērnam, gatavojoties jaunajam mācību gadam!
Pat nelielas ikdienas darbības, kas izraisa pozitīvas emocijas, var ievērojami palielināt laimi un mazināt stresu, atklājuši Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko psihologi.
Dzimšanas dienas, brīvdienas vai vienkārši nedēļas nogale: noteiktu notikumu gaidīšana var būt milzīga. Daudzos gadījumos tā ir pat lielāka nekā prieks, ko izjūt pieredzes laikā vai atskatoties uz to. Uz to norāda daudzi pētījumi, piemēram, 2007. gada pētījums, kurā tika mērīta emociju intensitāte pirms un pēc īpaša notikuma. Gaidīšana bieži tika uztverta kā intensīvāka nekā prieks, ko izjuta, to atceroties.
Ir cilvēki, kas mieru atrod tieši lietus ritmiskajā dauzīšanā pret jumtu, jūras bangās vai pērkona rāmajā dārdoņā tālumā. Daudzi šīs skaņas izmanto miegam, darbam vai meditācijai, pat veidojot atskaņošanas sarakstus vai lietotnes jeb tā dēvēto “white noise”. Bet kāpēc šīs dabas skaņas tik spēcīgi ietekmē mūsu pašsajūtu? Skaidro “psychologytoday.com”.
Skolā, universitātē draugi kļūst gandrīz par tuvākajiem cilvēkiem. Taču, jo vecāki esam, jo grūtāk ir atrast savos telefona kontaktos cilvēku, kuram var piezvanīt jebkurā laikā, pārrunāt jebko un kopā no sirds pavadīt laiku. Kurp dodas draugi līdz ar vecumu?
Izrādās, ka intervijas laiks var ietekmēt tās panākumus. Itāļu zinātnieku pētījums, kas publicēts žurnālā "Frontiers in Psychology", parādīja, ka pozitīva rezultāta iespējamība dienas vidū ir vislielākā.
Arvien vairāk cilvēku dod priekšroku īsziņu sūtīšanai, nevis zvanīšanai. Dažiem tas var pat nepatikt. Taču nesteidzieties īsziņu sūtīšanas cienītājus saukt par slinkiem vai noslēgtiem, viņu uzvedībai ir izskaidrojums.
Ja nesaprotat sava tēva jokus, neuztraucieties – iespējams, neesat mantojis viņa komiskās spējas. Jauns pētījums liecina, ka atšķirībā no intelekta vai acu krāsas humora izjūta nav ģenētiska, raksta dailymail.co.uk.