Mūsu pašapziņa bieži vien ir sagrozīta: mēs varam interpretēt savu rīcību, paradumus un uzvedību kā labāku vai sliktāku, nekā tā patiesībā ir, vai izteikt emocijas, kas pašiem šķiet piemērotas, bet citiem nepieņemamas.
Taču pastāv risks nonākt strupceļā: šķiet, ka uzvedaties pilnīgi loģiski, tomēr joprojām nesasniedzat savu mērķi. Tas ir tāpēc, ka pazīstamo scenāriju ne vienmēr var precīzi atkārtot. Bet, kad pārņem dusmas, nemiers un kairinājums, ir grūti būt objektīvam un ar pašapziņu, raksta DoctorPiter.
"Psiholoģijā spēju pamanīt un analizēt savas domas, jūtas un rīcību sauc par refleksiju," atzīst klīniskie psihologi. "Tas ir tā, it kā jūs paceltos virs labirinta, lai to izpētītu un saprastu, kur varat izvēlēties savu ierasto ceļu un kur vajadzētu mēģināt veidot jaunu ceļu."
Bet kā to varat izdarīt? Ir četras neparastas, tomēr ļoti efektīvas prakses.
Kad atrodamies notikumu epicentrā, ir grūti saglabāt neitralitāti un objektivitāti. Taču no malas situācija var šķist pavisam citāda. Šajā praksē katru vakaru aprakstāt dienas galveno notikumu, kas visvairāk ietekmēja, divos formātos: vispirms pirmajā personā, pēc tam no malas liecinieka perspektīvas.
"Kaimiņiene augšstāvā atkal atnāca aizņemties cukuru. Tā ir piektā reize šonedēļ! Katru reizi viņai kaut kas beidzas: sāls, sērkociņi, milti. Un, kad man vajag palīdzību, viņa vienmēr ir "ārpus mājas". Es atcirtu: "Atvainojiet, mums beidzies cukurs," un aizcirtu durvis. Kāpēc viņa vienmēr nāk pie manis?"
Lieciniece: "Es redzēju sievieti klauvējam pie dzīvokļa durvīm apakšstāvā. Kaimiņiene atvēra durvis, kaut ko asi pateica un aizcirta durvis. Sieviete brīdi stāvēja tur, apjukusi, un tad devās atpakaļ uz savu dzīvokli. Bija manāms, ka kaimiņiene apakšstāvā bija aizkaitināta, un sieviete augšstāvā izskatījās apjukusi."
Notikums: "Kaimiņiene palūdza cukuru."
Mana reakcija: "Atbildēju aizkaitināti."
Kā tas izskatās no malas: "Sieviete asi atbildēja un aizcirta durvis."
Tagad mums ir jāsalīdzina abi stāstījumi. Visticamāk, pirmās personas stāstījums dramatizēs notikumus, savukārt vērotāja stāstījums būs mierīgāks un neitrālāks.
Bieži tiek teikts, ka dzīve ir interesantāka par jebkuru seriālu. Iedomājieties, ka tieši tagad skatāties filmu, kur pats esat galvenajā lomā. Un sižets ir kāda svarīga epizode dzīvē. Jums ir tālvadības pults, un varat jebkurā laikā apturēt filmu, attīt atpakaļ noteiktu brīdi vai pilnībā to izslēgt.
Tagad aprakstiet to, ko redzat ekrānā. Kādam žanram pieder šī filma? Ko domājat par galveno varoni? Mēģiniet abstrahēties un aprakstīt viņu (savu) rīcību, toni, žestus, sarunas un sejas izteiksmes, it kā tos redzētu ekrānā pirmo reizi.
Pēc psiholoģes teiktā, šī prakse palīdzēs atdalīt faktus (jūsu uzvedību) no to interpretācijas (jūsu emocijām un domām).
Viena no garīgi izaicinošākajām, tomēr efektīvākajām praksēm. Ieslēdziet video ierakstītāju savā viedtālrunī un sāciet ierakstīt savu dienu vai kaut ko, kas jūs satrauc. Ja monologs ir grūts, izliecieties, ka sarunājaties ar kādu citu.
Nav jāieraksta ilgi; pietiks ar 3-5 minūtēm. Tagad noskatieties ierakstu, un noteikti pamanīsiet to, ko tajā brīdī nevarējāt redzēt: sejas izteiksmes, žestus un intonāciju.
"Ir svarīgi skatīties video ar pašmīlestību," brīdina psihologi. "Nekritizējiet to, ko redzat, bet ievērojiet visu, kā tas ir, un, ja kaut ko maināt, dariet to ļoti uzmanīgi."
Ātrākais un tiešākais veids, kā uzzināt kaut ko jaunu un godīgu par sevi, ir pajautāt citiem cilvēkiem. Tas ir kā jautāt spogulim: "Vai esmu vistaisnīgākais no visiem?"
Patiesībā šī prakse nav viegla: godīgums dažkārt var sagraut attiecības. Tāpēc ir svarīgi ievērot noteiktus noteikumus. Pirmkārt, "spogulim" jābūt kādam, kam bez ierunām uzticaties un kurš būs objektīvi godīgs. Otrkārt, ir jāformulē konkrēts jautājums, kas uztrauc. Nevis vienkārši: "Vai esmu labs cilvēks?", bet gan: "Kas jums visvairāk nepatīk manā uzvedībā darbā?"
"Visgrūtāk šeit, pēc patiesības dzirdēšanas, ir nesākt meklēt attaisnojumus, strīdēties vai, vēl ļaunāk, apvainoties uz "spoguli"," brīdina psihologi. "Apsoliet sev vienkārši klausīties, nemēģinot sevi aizstāvēt. Pateicieties cilvēkam par viņa godīgumu. Atcerieties, ka viņa viedoklis nav absolūtā patiesība, bet gan viņa uztvere." Taču atgriezeniskā saite var būt vērtīga."
