Laika gaitā cilvēki iestrēgst informācijas slazdā. Kas piesaista mūsu uzmanību sociālajos medijos. Pēc analītiķu domām, izveidojas "atbalss kamera", kur lietotājiem tiek rādīts tikai tāds saturs, kas viņiem šķiet interesants. Tas samazina kritisku informācijas uztveri un apgrūtina aiziešanu no sociālajiem medijiem.
Turklāt daudzi lietotāji piedzīvo FOMO (bailes no nokavēšanas), kas vēl vairāk mudina regulāri pārbaudīt plūsmas un paziņojumus.
Ņemot vērā brīvā laika pārpilnību, daudzi no mums vēršas pie sociālajiem medijiem, lai remdētu savu garlaicību. Tas var būt noderīgi, ja apzināmies sekas un palielinām savu pašapziņu. Sociālie mediji katru dienu savieno mūs ar simtiem cilvēku, izmantojot īsas ziņas, attēlus, video utt. Tomēr šo saikņu realitāte nav patiesa, jo sazināmies ar kontiem, nevis cilvēkiem. Šie brīži tiek filtrēti, lai nodrošinātu, ka redzam pasaules perfekto un ideālāko versiju, raksta medium.com.
Jaunas ziņas pilnība neeksistē, jo visi esam unikāli cilvēki. Sevis salīdzināšana ar šiem cita cilvēka dzīves brīžiem veicina mūsu pašu vientulību, apjukumu un nedrošību.
“Mēs burtiski liekam cits citam justies vientuļiem, neskatoties uz to, ka katru dienu esam pilnībā “savienoti” ar simtiem cilvēku. Mēs esam savienoti, bet nejūtamies savienoti. Kaut kā mēs šo faktu ignorējam. Mēs esam atkarīgi no sociālajiem medijiem, un tie sagrauj mūsu dzīvi, un mēs to nevaram atzīt,” raksta Erika Larsena, pilna laika studente ar aizraušanos pret ceļošanu, izaugsmi, mīlestību, ievainojamību un cilvēkiem. “Es vēlos palīdzēt savai paaudzei augt un uzņemties atbildību par savu dzīvi,” viņa atzīst un turpina, “savu atkarību [no sociālajiem medijiem] es reducēju uz četrām lietām.”
Jau daudzus gadus prātu ir stimulējuši sociālie tīkli, jo katru reizi, atverot lietotni, ir kaut kas jauns, ko apskatīt. Tas ir arī vienkāršs līdzeklis, lai izkļūtu no garlaicības.
Nevar melot un teikt, ka nekad neesi paņēmis telefonu un izlikies aizņemts, jo juties kā vienīgais cilvēks telpā, kuram nav ko darīt vai ar ko parunāt. Sociālie tīkli ir viegli un pieejami, kas materiāli aizpilda lielāko daļu laika. Problēma ir tā, ka meklējam mierinājumu sociālajos tīklos, nevis cilvēkos, kas stāv tieši mūsu priekšā.
Atceros, ka nodomāju: “Erika, kāpēc tu baidies palaist garām citu cilvēku dzīves, kamēr tu pati varētu dzīvot savu?” Šī doma lika man gribēt izmest telefonu izlietnē un aizbēgt, lai dzīvotu brīnišķīgu dzīvi. Mēs esam tik ļoti iegrimuši citu cilvēku darbībās, ka patiesībā paši neko nedarām.
Lai gan apzināmies, ka bildes un smieklīgi tvīti Instagram un TikTok ir tikai mirkļi no cilvēka dzīves, izmantojam viņu dzīvi, lai mazinātu savas dzīves vērtību. “Es sāku pamanīt savas paškritiskās domas par šokolādes kūkas gabaliņa apēšanu, un tas nebija labi, jo šokolādes kūka ir mana absolūti mīļākā,” atzīst Erika.
Atklāti sakot, tas ir visreālāk. Kad norobežojamies no sociālajiem medijiem, pārņem vientulības sajūta. Jūtamies atrauti, un tas liek justies neaizsargātiem. Bez sociālo mediju pārpilnības ir laiks padomāt par savām problēmām. Tas biedē un liek lejupielādēt šīs platformas. Ilgu laiku sociālie mediji ir novērsuši uzmanību no savām domām un pašapziņas.
Sociālie mediji var būt pozitīva izaugsmes un iedvesmas platforma, ja izfiltrējamies cauri muļķībām un uzraugām savu lietojumu.
Lietojot sociālos medijus, ir nepieciešams zināms pašapziņas līmenis, lai nodrošinātu, ka tie nepārņem dzīvi.
Pēc šīs atziņas nav jādzēš sociālo mediju konti, bet gan uzraudzīt laiku, ko pavadām katrā lietotnē. Turklāt vajag paņemt brīvas dienas, kad jūtamies pastāvīgi pārņemti ar negatīvām domām, un kopt savu digitālo veselību.
“Aicinu jūs uzraudzīt savas domas pirms un pēc pieteikšanās sociālo mediju kontos un plūsmas ritināšanas un veikt dažas nepieciešamās izmaiņas,” vēsta raksta autore.
