Varmākas Latvijā tiesa arvien biežāk sūta uz kursiem
Tiesas Latvijā, lemjot par cietušo pagaidu aizsardzību, arvien biežāk uzliek varmākam pienākumu apmeklēt vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursus, intervijā aģentūrai LETA norādīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Ministre skaidroja, ka 2025. gadā pieņemti 614 tiesas lēmumi, kuros atbildētājam noteikts pienākums apmeklēt vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursus, turklāt lielākā daļa no tiem pieņemti Rīgā. Savukārt šī gada pirmajās divās nedēļās jau pieņemts 21 šāds lēmums.
Kursus visā valstī nodrošina mācību centrs "MKB", ko vada psiholoģijas maģistre Sandra Freimane.
Ministre atgādināja, ka pērn veikti grozījumi regulējumā, kas paredz finansiālu motivāciju varmākām savlaicīgi sākt programmu. Ja kursi sākti trīs mēnešu laikā pēc tiesas noteiktā pienākuma, jāsedz tikai 10% no maksas, bet, ja kursi sākti vēlāk, jāmaksā pilna maksa.
Pēc tiesnešu vērtējuma, šīs programmas dod pozitīvu efektu, jo dalībnieki sāk izprast nodarījuma būtību un analizēt savu rīcību, lai gan ilgtermiņa ietekmi vēl esot grūti novērtēt.
Ministre uzsvēra, ka darbs ar varmāku izglītošanu un atbalstu ir jāturpina.
Runājot par elektronisko uzraudzību, Lībiņa-Egnere norādīja, ka jaunās aproces kopš pagājušās vasaras piemērotas piecām personām.
Divām personām uzraudzība joprojām turpinās, vienā gadījumā tā atcelta pēc reāla cietumsoda piemērošanas, citā piemērots stingrāks drošības līdzeklis, bet vēl vienā gadījumā uzraudzība beigusies cita kriminālprocesa dēļ.
Sistēmas kapacitāte paredzēta apmēram 400 personām gadā, tādēļ Tieslietu ministrija (TM) kopā ar Iekšlietu ministriju vērtēs iespējas paplašināt šī instrumenta piemērošanu, tostarp saistībā ar vardarbību izglītības iestādēs, kur, kā atzina ministre, vardarbības gadījumu skaits pieaug.
Komentējot diskusiju par Krimināllikumā ietvertā jēdziena "bezpalīdzības stāvoklis" interpretāciju, Lībiņa-Egnere pauda uzskatu, ka bērni līdz 14 gadu vecumam vardarbības gadījumā uzskatāmi par bezpalīdzīgiem, un vērtēt viņu spēju pretoties būtu nepamatoti. Savukārt attiecībā uz 15 vai 16 gadus veciem jauniešiem situāciju var vērtēt atšķirīgi.
Ministre arī informēja, ka TM pārņēmusi rotējošo Bērna mājas uzraudzības padomes vadību.
Bērna māja darbojas jau divus gadus, nodrošinot bērniem kā cietušajiem piemērotu vidi liecību sniegšanai un procesuālo darbību veikšanai. Vairāk nekā puse procesuālo darbību ar bērniem notiek tieši šajā institūcijā, un aptuveni puse no tur nonākušajiem bērniem cietuši no seksuālas vardarbības, skaidroja ministre.
Lībiņa-Egnere informēja, ka šovasar plānots atvērt Bērna mājas filiāli Liepājā, bet nākotnē šādas filiāles būs nepieciešamas arī Latgalē un Vidzemē.
Pēc ministres teiktā, vardarbības gadījumu skaits statistikā pieaug, taču tas liecina par sabiedrības gatavību ziņot un fiksēt šādus noziegumus. Vienlaikus joprojām tiek sāktas izmeklēšanas par vairāku gadu senām epizodēm, kas apliecina, ka daudzi cietušie ilgi klusē.
Ministre uzsvēra, ka būtiski ir bērnus netraumatizēt atkārtoti, tādēļ Bērna mājā sniegtās liecības tiek ierakstītas un glabātas digitāli, lai tās nebūtu jāatkārto vairākas reizes.
