Lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka katru dienu sabotē savus panākumus. Psihologi brīdina, ka noteiktas frāzes un ieradumi rada mentālus modeļus, kas noved pie neveiksmes.
Tiesas Latvijā, lemjot par cietušo pagaidu aizsardzību, arvien biežāk uzliek varmākam pienākumu apmeklēt vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursus, intervijā aģentūrai LETA norādīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Vēl pirms dažiem gadiem doma par iešanu uz restorānu, kino vai pat ceļojumā vienatnē daudziem šķita mazliet skumja, tomēr šodien aina mainās, un aizvien biežāk sociālajos tīklos redzami stāsti par apzinātiem “solo randiņiem”. Kas ir solo randiņš? Tās var būt vakariņas ar sevi, muzeja apmeklējumiem vienatnē vai pat nedēļas nogales izbraucieniem bez kompānijas. Tas vairs nav kompromiss, bet izvēle! Vēlies izmēģināt? Ieklausies ieteikumos no “PsychologyToday.com”.
Cenšoties izvairīties no šķiršanās sāpēm, var izvēlēties stratēģijas, kas nākotnē nesīs vēl vairāk problēmu un ciešanu. Daudzi cilvēki ļoti baidās no vientulības un dod priekšroku jebkādām attiecībām, lai tikai izvairītos no vientulības.
Asertīvitāti bieži jauc ar rakstura maigumu vai, gluži pretēji, ar spēju stingri nolikt kādu pie vietas. Tomēr šī komunikācijas un uzvedības stila būtība slēpjas citur.
Vēl pirms dažiem gadiem krāsojamās grāmatas tika uzskatītas par bērnu izklaidi, kamēr šodien tās redzamas pieaugušo somās, uz darba galdiem, lidostās un pat psihologu kabinetos. Mandalas, botāniski zīmējumi, abstrakti raksti vai mīlīgi kaķīši – pieaugušie krāso visā pasaulē. Tas nav modes niķis - tas ir signāls par to, kā jūtas mūsu nervu sistēma mūsdienu pasaulē, raksta “Psychology Today”.
Daudzi no mums ir auguši ar pārliecību, ka “nē” ir nepieklājīgi, egoistiski vai pat sāpinoši, tāpēc bieži vien šis vārds tiek ietērpts garos paskaidrojumos, attaisnojumos un vainas sajūtā. Taču patiesībā spēja pateikt “nē” bez paskaidrojuma ir viena no veselīgu attiecību pamata prasmēm – gan ar citiem, gan ar sevi, skaidro eksperti no “positivepsychology.com”.
Ir sajūta, kas ir pazīstama daudziem no mums - svētki beigušies, brīvdienas pagājušas, bet ķermenis un galva jūtas vēl nogurušāki nekā pirms tām. Darbā grūti koncentrēties, miegs nav devis atjaunošanos, un prātā iešaujas doma, ka “kaut kas ar mani nav kārtībā”. Patiesībā šai sajūtai ir ļoti konkrēti iemesli, un slinkumam ar to ir maz sakara. Kas notiek? Skaidro “Healthline.com”.
Mēs bieži domājam par tīrību kā tehnisku uzdevumu: paņemt lupatu, sakārtot plauktus, nomazgāt grīdu. Taču patiesībā mājas kārtība ir psiholoģisks process, kas cieši saistīts ar to, kā mēs uztveram telpu, kā strādā mūsu smadzenes un kādā vidē mums ir vieglāk funkcionēt. Tieši tāpēc vienam cilvēkam grāmatu kaudzīte uz naktsgaldiņa šķiet “radošs haoss”, bet citam — “vizuāls troksnis”, kas raisa stresu, raksta “Psychology Today”.
Laika gaitā cilvēki iestrēgst informācijas slazdā. Kas piesaista mūsu uzmanību sociālajos medijos. Pēc analītiķu domām, izveidojas "atbalss kamera", kur lietotājiem tiek rādīts tikai tāds saturs, kas viņiem šķiet interesants. Tas samazina kritisku informācijas uztveri un apgrūtina aiziešanu no sociālajiem medijiem.
Kas notiek smadzenēs, kad komanda, par kuru jūs fanojat, gūst vārtus vai - tieši pretēji - cieš sakāvi? Zinātnieki ir rūpīgi pētījuši futbola fanu smadzeņu aktivitāti un atklājuši, ka emocijas stadionā nepavisam nav nejaušas, raksta “postimees.ee”.
Dažreiz attīstību kavē nevis ārēji apstākļi, bet gan mūsu pašu iekšējie šķēršļi. Pilnīgi iespējams, ka tieši tie pašlaik ierobežo tavu potenciālu – uzzini to ar psiholoģiskā testa palīdzību.
Mēs bieži uzskatām, ka raudāšana ir vājuma pazīme. Bērniem to aizliedz, pieaugušajiem – liek savaldīties. Taču zinātnieki arvien biežāk uzsver: asaras ir viena no ķermeņa aizsargreakcijām, un to apspiešana var burtiski ietekmēt mūsu veselību – arī imūnsistēmu. Kāpēc tā? Skaidro “Mindfull”.
Mūsu pašapziņa bieži vien ir sagrozīta: mēs varam interpretēt savu rīcību, paradumus un uzvedību kā labāku vai sliktāku, nekā tā patiesībā ir, vai izteikt emocijas, kas pašiem šķiet piemērotas, bet citiem nepieņemamas.
Klājot gultu, šķiet, ka mēs vienkārši veicam mājas soli, bet psihologi norāda – šis mazais rīta ieradums spēj atklāt daudz par cilvēka raksturu, emocionālo stāvokli un dzīves attieksmi, uzsver “PsychologyToday.com”.
Smaržas ir mūsu slepenā superspēja; tās var radīt atmiņas, izraisīt emocijas un radīt magnētisku pievilkšanas spēku, kas saglabājas gaisā ilgi pēc tam, kad esam prom.
Ir kāds īpašs mierinājums, ko sniedz silta zupa – neatkarīgi no tā, vai tā ir vienkārša dārzeņu zupa, krēmīga biezzupa vai bagātīgs buljons. Zinātnieki un psihologi ir pētījuši šo fenomenu un secinājuši, ka silti ēdieni patiešām ietekmē mūs ne tikai fizioloģiski, bet arī emocionāli. Kāpēc tā? Skaidro “Kitchn”.
Vai esi kādreiz pieķēris sevi runājam skaļi, ejot pa ielu vai darot ikdienas darbus? Lai arī tas bieži šķiet dīvains ieradums, psihologi arvien biežāk uzsver, ka pašsaruna var būt vērtīgs instruments koncentrēšanās, emocionālās veselības un stresa mazināšanas veicināšanai, raksta “Psychology Today”.
Pieaugušajiem paredzētie knupīši šobrīd ir ļoti populāri - tos izmanto arvien vairāk pieaugušo, lai tiktu galā ar ikdienas stresu. Ko par to saka eksperti? Raksta “euronews”.