murgi

Slavenais austriešu neirologs un psihiatrs Zigmunds Freids ir pazīstams ar savu teoriju, ka mēs, caur sapņiem, sazināmies nevis ar Dievu, bet ar savu zemapziņu. Līdz pat šodienai cilvēce sapņus uztver kā zīmi, kā vēstījumu, kā brīdinājumu un pat padomu devēju.

Ja pirms miega esat uzņēmuši kofeīnu, cīnāties stresu vai redzat sliktus sapņus, jūs varat pamosties neizgulējies, tomēr zinātnieki ir atklājuši vēl vienu pārsteidzošu faktoru, kas var traucēt jūsu atpūtai, un tam nav nekā kopīga ar kafijas lietošanu, raksta “Ehrges”.

Nakts murgi ir tik nepatīkama pieredze, ka naktī mostamies, esam satraukti vai pat nobijušies, jo tiek izjusti uzbrukumi, pārdabiskas būtnes, vajāšana un dažādas briesmas. Kas izraisa murgus? Vai par to redzēšanu būtu jāuztraucas? Kā ar tiem tikt galā? Par šiem un citiem jautājumiem stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.

Nakts murgi ir tik nepatīkama pieredze, ka naktī mostamies, esam satraukti vai pat nobijušies, jo tiek izjusti uzbrukumi, pārdabiskas būtnes, vajāšana un dažādas briesmas. Kas izraisa murgus? Vai par to redzēšanu būtu jāuztraucas? Kā ar tiem tikt galā? Par šiem un citiem jautājumiem stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.

Jauns gads iesākās ar jauniem solījumiem un jaunām apņemšanām, taču ne visiem bija lemts tās piepildīt: par pirmo amatpersonu, kura atlaista no darba 2023. gadā, kļuva jaunā maģistriene Zatleriene, kurai beidzās trīs stundu, trīs pusdienlaiku un trīs dienu ilgais pārbaudes laiks Austrumgaiļezerslimnīcas radioloģijas centra vadītājas pienākumpildes amatā.  

Kamēr latvju bāleliņi vēl nebija ķērušies pie Ziemassvētku svinēšanas ierasti latvisko tradīciju gaisotnē, proti, samarinējuši šašliku, saspridzinājuši petardes un piesēduši pie TV, lai noskatītos “Greja 50 nokrāsas” un “Džumandži nākamo līmeni”, tikmēr varēja aiz neko darīt pievērsties cita veida aktivitātēm. Piemēram, pavazāt bluķi pa Vecrīgu, cenšoties to neuzmest kādam uz kājas, bet pēc tam Rātslaukumā to sadedzināt, cenšoties pie viena nenodedzināt arī Rātsnamu un Rolanda statuju.

Noklausījušies laika ziņas un saskatījušies Bomu Trici, latvju bāleliņi bruņojās ar sniega lāpstām un šķūrēm, smilti un sāli, sapirkās pārtiku līdz martam un dzeramo līdz Jāņiem, uzlādēja mobilos telefonus, datorus un planšetniekus un gaidīja sniega apokalipsi, kurai vajadzēja iestāties jau pirmdienas rītā. “Eu, beidziet!” noteica rīdzinieki, slinki nožāvājās, pakasīja pēdu un paskatījās pa logu. “Ja ir pateikts, ka sabiedriskajā transportā varēs izmantot puteņa biļetes, tā ir droša garantija, ka sniega nebūs!”

Ziema uzņēma savus sniegotos apgriezienus, un latvju zemē atkal iestājās laiki, kad Zosēni masu medijos un ļaužu valodās tika pieminēti biežāk par Pīlēnu, tas ir, meteomurgoloģiskās prognozes bija krietni interesantākas par politiskajām. Ar atvieglojumu bāleliņi uzņēma arī ziņu, ka uzradusies vecā, labā un mazliet piemirstā gripa, nevis kaut kāds kovidštrunts, kas nozīmēja, ka dzīve sāk atgriezties vecajās sliedēs. Vismaz no medicīniskā viedokļa.

Beidzot tika iedegta Ziemassvētku egle “Lido” atpūtas centrā, bet svētdien tādam pašam liktenim gatavojās Rīgas galvenā Ziemassvētku egle Doma laukumā. “Kāpēc tik vēlu?! To vajadzēja paveikt jau pēc Jāņiem – mēs ko, velti jau ap Līgo svētkiem sākām veikalos spēlēt džinglbellus un gatavoties Ziemassvētku štruntu izpārdošanai?!” savu taisnīgo sašutumu pauda tirgotāji.

Kamēr vēl nebija iesācies pasaules futbola čempionāts Katarā, ģimenes izmantoja iespēju pasvinēt kopā valsts svētkus, jo pēc tam vīri sabučoja raudošās sievas, atvadījās no bērniem un devās mēnesi ilgā komandējumā uz alus pabiem un/vai pie TV kastēm.

Atzīmējuši Mārtiņdienu, Lāčplēša dienu un vīru kopas “Vilki” 30. gadadienu, latvju bāleliņi svinētkārām acīm pavērās apkārt, kas vēl būtu atzīmējams un gratulējams, un atminējās, ka tūliņ, tūliņ taču būs Valsts proklamēšanas diena. “Eu, bet šajos svētkos mums uzrunu teiks tas pats vecais, visiem apnikušais premjers, ja? Jauna nebūs, nē, nemaz?” mazliet vīlušies, pārprasīja bāleliņi.

Latvju bāleliņi paņēma popkorna turzas un kolas četrpakas, aizdzina gulēt tikko pamodušos bērnus, iebēra barību un ūdeni suņiem, kaķiem un kanārijputniņiem pāris dienām, iekārtojās ērtāk dīvānos pie saviem TV ekrāniem un radioaparātiem un gatavojās nedēļas, mēneša, gada, bet varbūt pat turpmākās četrgades galvenajam šovam – uz savu pirmo sēdi sanāca 14. Saeima.

Pierādījās, ka latvju bāleliņiem Mēness aptumsums nav vienīgais bīstamais – iestājās daļējs Saules aptumsums un noplīsa whatsapps, nobira bijušā “Latteļakoma” internets, lielai daļai pazuda korķuviļķi, kā arī notika citas šausminošas lietas. “Kā nu būs būt, ko mums tagad darīt?!” bez whatsappa, interneta un korķuviļķa palikušie izmisumā vērsās pie debesu augstākajiem spēkiem. Nošķinda zibens, nogranda pērkons, un atskanēja barga balss: “Mazāk bildītes ar Saules aptumsumu visiem sūtīt, tad nekas neuzkārsies!”

CVK apstiprināja Saeimas vēlēšanu rezultātus, un piecas sekundes pēc tam caurkritusī “Saskaņa”, partija “Tautas taras spēks” un vēl kaut kādi mazie meža dīvaiņi apstrīdēja to rezultātus, tādējādi ar šo soli cerot iekļūt ziņās, interneta portālos vai kaut vai iepazīšanās saitu slejās. Tas viņiem arī izdevās, taču tie bija vienīgie panākumi, un turpmākos četrus gadus savu darbību nācās balstīt uz feisbūkā ieliktiem “postiem” ar ierakstu “Ja piekrīti, dalies!”.

Kaut kādas televīzijas kaut kādā platformā pirmdien ar Kažas muzikālo uzrunu “Tici vai nē” un drona ceļojumiem pa Bīriņu pils gaiteņiem tika sākts demonstrēt seriāla “UgunsRēks” jaunākās sērijas, taču plašākai auditorijai TV3 to plānoja rādīt tikai februārī. Tāpēc vajadzēja paciesties, lai uzzinātu, vai Leons vēl nav atstiepis kājas, Zenta ir atkal šķīrusies, bet Milda joprojām grabinās pie kastroļiem, un nācās izklaidēties ar pašmāju realitātes notikumiem.

Saprotams, ka šī nedēļa pagāja vēlēšanu rezultātu apspriešanas zīmē, kad tika analizēts, polemizēts, polarizēts, diskutēts, disleksēts un deratizēts, kāpēc Saeimā tika ievēlēti tie, kas tika ievēlēti, un kāpēc netika ievēlēti tie, kas netika ievēlēti. Vēl steidzamības kārtā tika izstrādāti ieteikumi epidemioloģiskajam Trojaszirganskim, vai zaudētajās derībās apēdamo NA bukletu labāk iedabūt iekšā ar sinepēm, majonēzi vai kečupu.

Klāt bija tā izšķirošā diena, kad noskaidrojās, ko latvju bāleliņi lamās nākamos četrus gadus. Pirms vēlēšanu dienas lielākais, sarežģītākais un neatbildētākais jautājums bija par to, vai vēlētāju niecīgo atsaucību varēs skaidrot ar to, ka būs bijis pārāk labs laiks un visi aizbraukuši rakt kartupeļus vai uz beidzot sarīkoto sēņu izstādi Dabas muzejā, vai pārāk sūdīgs laiks, kad neviens nav gribējis degunu bāzt ārā no segas apakšas un pat sievasmāti dzīt ārā no mājas uz iecirkni. Par to, ka pie vainas būs laika apstākļi, šaubu nebija nevienam.

Klāt bija Miķeļdienas tirdziņi, un strauji tuvojās arī pati Miķeļdiena, kad beidzot mājās vajadzēja pārrasties pēdējiem līgotājiem, Lieldienu svinētājiem un ar neļķu kātiem padusē esošajai 8. marta auditorijai, bet veikalos vēl nevajadzēja skanēt Ziemassvētku “džinglbelliem”. Lai gan – tie parasti sāka skanēt jau aiznākamajā dienā pēc Ziemassvētkiem, tāpēc par to drošs nevarēja būt neviens.

Par šīs nedēļas daudziem patīkamāko ziņu parūpējās TV3, kas paziņoja, ka ceturtdien noslēdzas “kaislību un attiecību līkloču piepildītais seriāls “Viņas labo labāk””, kurš vilkās jau desmit sezonas – punkts tika likts ar 702. sēriju. “Pfff, nīkuļi!” norūca “Santabarbaras” veidotāji, bet LTV bez seriāla palikušos un suicidālu tieksmju jau mocītos vilināja pie sevis ar “Mīlas viesuļa” 36 3656. sēriju: “Skatieties šo, tas nebeigsies nekad! Ja pat jūs lūgsieties!”

Beidzot pienāca četrus gadus ilgi un nepacietīgi gaidītā diena, kad 13. Saeima pulcējās uz savu pēdējo sesiju. To pēdējā gaitā izvadīt uzņēmās prezidentīgais Levitonkuls, kas, uzrunājot aizejošo sasaukumu, pauda neslēptu izbrīnu un pat apbrīnu, ka Saeimas koalīcijas kaut kā nebūt kopā salipinātā un ar skoču salīmētā valdība izrādījusies pārsteidzoši stabila un produktīva. “Produktīva? Viņš to nopietni?” savām ausīm nespēja noticēt latvju bāleliņi.