Ziema uzņēma savus sniegotos apgriezienus, un latvju zemē atkal iestājās laiki, kad Zosēni masu medijos un ļaužu valodās tika pieminēti biežāk par Pīlēnu, tas ir, meteomurgoloģiskās prognozes bija krietni interesantākas par politiskajām. Ar atvieglojumu bāleliņi uzņēma arī ziņu, ka uzradusies vecā, labā un mazliet piemirstā gripa, nevis kaut kāds kovidštrunts, kas nozīmēja, ka dzīve sāk atgriezties vecajās sliedēs. Vismaz no medicīniskā viedokļa.
Politiskās kaislības beidzot bija ieviļņojušas daudzmaz rāmā gultnē, un trīskājainais ķeblis lepni prezentēja jaunās valdības iespējamo sastāvu ar Kariņpapu priekšgalā. Nevienam nevajadzīgo un toksisko veselības ministres amatu par sodu vai kaut kādiem grēkiem tika nolemts uzticēt darba devēju Meņģelsonei, taču tas pat nebija galvenais, kas interesēja nepateicīgos latvju bāleliņus. “Bet mašiņu, mašiņu kam? Tas ir, tfu, kur bāzīs universālo visministru Gerhardu?!” interesējās bāleliņi. Izrādījās, ka arī Gerhardam savs darbiņš ministrijās tomēr atradīsies - ne gluži par viceministru, ministra biedru, ministra biedra biedru vai vicebiedru, bet par parlamentāro sekretāru. Tāpat izskatījās, ka bez darba nepaliks arī bijušais Reiris, kurš ar mīksto pa mīksto tiks Saeimā, kur viņam jau bija pietaupīts Budžeta komisijas vadītāja beņķis.
NEPLs anulēja apraides atļauju krievu “TV Rainim” jeb “TV Dožģam”, pat neskatoties uz to, ka “Dožģs” tiešraidē un sociālajos tīklos raudāja gaužas krokodila asaras un solījās tā vairs nedarīt - tas ir, nedarīt līdz nākamajai reizei. “Dožģa” aizstāvībai cēlās Latvijas Žurnaļugu asociācija un citi lieli un mazi vārda brīvības un demokrātijas aizstāvji. Kad tas viss nelīdzēja, publiskajā telpā pēkšņi uzradās 2014. gadā rakstīti NEPLa galvenā Āboliņa tvīti, 2004. gadā tapušas viņa fotogrāfijas, 1994. gadā skolas dienasgrāmatā ierakstīto piezīmju atreferējumi, kā arī stāsti par to, ar kādām darbībām viņš bijis aizņemts 1980. gada 17. martā. “Sakritība,” teica vārda brīvības un demokrātijas aizstāvji.
Savukārt Rīgas pašvaldība ņēma un anulēja autostāvvietas Kronvalda parka teritorijā. “Paga, paga, mums uz darbu tagad būs jāiet kājām? Cauri visam parkam? Jūs ko, nopietni?” šausminājās Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieki. Aizkulisēs gan virmoja runas, ka tās ir tikai pagaidu neērtības, jo brīvosta apsver domu savējiem pierakt piebrauktuvi jeb piepeldētuvi no Pilsētas kanāla puses, lai ostas darbinieki uz pārvaldi varētu braukt ar saviem personīgajiem kuģiem un jahtām. Pret to gan iebilda paši darbinieki, jo ar viņu personīgajiem kuģiem un jahtām uz skolu brauca viņu bērni.
Aplam ātri aprimās Jūrmalas mērīgā Trukšņa skandāls. Viņš no mēra amata atkāpās bez liela trokšņa, bet pēc tam tikai ar mazliet lielāku troksni ietruksnēja mēra padomnieka amatā. No Zaļās partijas viņu neizsvieda, jo Truksnis jau tāpat, pēc zaļo viszaļākā Tavara domām, bija saņēmis ļoti bargu sodu, turklāt pat guvis mācību, jo nu Truksnis zināja, kas ir Rotko centrs un kur tas atrodas. Protams, lielākais ieguvējs no tā visa bija Rotko centrs, jo to beidzot zināja ne tikai pēc igauņu krāniņiem, bet arī pēc tā, ka tur nekad nav bijis Truksnis.
Pa to laiku Latvijas Nacionālais kultūras centrs bija pa kluso izņēmis Saeimas deputātus no saraksta, kurā esošajām personām iepriekšējā rezervācijā bija paredzēts dot iespēju iegādāties dziesmu svētku biļetes, tomēr ministriem šādas privilēģijas tika saglabātas. “Ministriem vismaz jāzina, kur atrodas Mežaparka Lielā estrāde, jāatšķir tā no zoodārza un
jāprot atšķirt kordziesmu no grupas “Pērkons” koncerta, citādi viņi kā tādi trukšņi nezinās, uz kurieni aizsūtīti komandējumā,” tā to pamatoja lēmēji.
Ar nebijušu sirdsšķīstību, cilvēkmīlestību un nesavtību izcēlās bijušie un bez Bordertaunbordāna vadības palikušie “Jaunie konservi” jeb vienkārši “Konservi”, kuri aicināja 14. Saeimu solidarizēties ar sabiedrību un lemt par deputātu un ministru algu iesaldēšanu. “Konservu partija” kritizēja arī ministru biedru amatu un Klimaksa un enerģētikas ministrijas izveidi, kā arī citas darbības, kas palielinātu birokrātisko aparātu. “Brīnišķīgi, labi, ka mums pie varas ir šādi cilvēki!” sajūsminājās latvju bāleliņi. “Kā - vairs nav? Ā, mēs viņus izbalsojām? Nu ja, tad skaidrs, kāpēc viņi grib iesaldēt algas tur, kur pašu nav…”
Par pēdējā laika lielāko pārsteigumu tika kronēts fakts, ka LTV7 ēterā bija strauji pieauguši “Medmāsas Betijas” un “Personība. 100 g un zacene kultūras” reitingi. Sociologi, sociālantropologi, meteorologi, banderlogi, otolaringologi un citi hipopotamologi metās pētīt šī fenomena izcelsmi, skaidroja un analizēja, pārbaudīja un diskutēja, līdz viņiem pielēca, ka šādi dati veidojas tāpēc, ka večiem ir slinkums pārslēgt TV kanālus starp pasaules čempja futbolā spēļu starplaikiem. Tāds, lūk, vienkāršs stāsts.
