Beidzot tika iedegta Ziemassvētku egle “Lido” atpūtas centrā, bet svētdien tādam pašam liktenim gatavojās Rīgas galvenā Ziemassvētku egle Doma laukumā. “Kāpēc tik vēlu?! To vajadzēja paveikt jau pēc Jāņiem – mēs ko, velti jau ap Līgo svētkiem sākām veikalos spēlēt džinglbellus un gatavoties Ziemassvētku štruntu izpārdošanai?!” savu taisnīgo sašutumu pauda tirgotāji.
Latvju bāleliņiem gan par to sašust nebija laika, jo tviterī, feisbūkā un instagrammā vajadzēja izpausties par nejēdzībām Rīgas ielās un valsts autoceļos - kur ielas bija notīrītas, nopucētas un nolaizītas, tur tika prasīta atbildība no ministriem, mēriem un sētniekiem par uz tām izkaisīto sāls šķipsnu, kur nebija notīrītas, tur ļaudis šausminājās par to, kāpēc tās nav kaisītas ar sāli un cukuru, bet vietās, kur tās bija ne īsti tīrītas, ne īsti netīrītas, ļaudis sašuta par to, ka sāls ir tik maz, ka ar tā daudzumu nepietiek pat vienai voblai. Turklāt sāli uz brūcēm kaisīja arī nekrietnie meteomurgologi un sinopintiķi, kas nesolīja pavasari agrāk par nākamā gada pavasari.
“Ko es esmu piemirsis? Nekādi nevaru atcerēties…” skatoties spogulī un sienot šlipsi, prātoja prezidentīgais Levitonkulis. “Kā, es vēl neesmu nominējis premjeru? Nevar būt, es taču jau sen pieteicu to smaidīgo, jokaino “Lāču ledus” tirgotāju no Amerikas! Nē? Tiešām nē? Ou, shit,” teica Levitonkuls un oficiāli nominēja Kariņpapu Ministru prezidenta amatam. Prezidents uz ātru roku sastāstīja, ka esot iepazinies ar topošo valdības deklarāciju, vairākiem memorandumdumiem un guvis pilnīgi skaidru, klāru un nelokāmu pārliecību, ka topošais trīskāju koalīcijas ķeblis ir pietiekami stabils, lai būtu par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.
Trīskāju ķeblis sapriecājās un ķērās pie savējo bīdīšanas amatos, sākot Saeimā virzīt projektu par jaunās Klimaksa un enerģētikas ministrijas izveidi, kā arī izmaiņas normatīvajos aktos, lai katram ministram varētu pielipināt pa vienam viceministram, ministra biedram, ministra biedra vicebiedram un vicebiedra biedram, kā arī tiem pienākošos padomnieku, palīgu un priekšstrādnieku vakances. Opozīcija gan apšaubīja, vai tiešām viss šis liekēžu bars ir nepieciešams, taču demokrātiskā valstī tāpēc arī ir domāta opozīcija, lai tās viedokli neviens neņemtu aubē.
Šaušalīgas ziņas pienāca no Gaujas Nacionālā parka, kur tā teritorijā egļu astoņzobu mizgrauzis bija pārvarējis koku sugu barjeru un nopostījis priežu audzi. “Aldi, tas tu?” aizdomas pauda latvju bāleliņi, taču eksperti dievojās, ka šoreiz Govjuzemis nav pie vainas, lai gan tāda apjoma radītus priežu bojājumus, ko nodarījis egļu astoņzobu mizgrauzis, vēl neviens nebija redzējis. VMD atzina, ka šajā gadījumā kaitēkli, tāpat kā Aldi, diemžēl nevarēs izsūtīt no valsts un nāksies domāt citus veidus tā apkarošanai.
Pavisam bēdīga situācija tika konstatēta latvju aktieru aprindās - neskatoties uz to, ka pašmāju aktrises, aktrisītes un aktriši rāvās vai pušu, piedaloties dažādos “Ugunsgrēkos”, “Mīlētajos”, “Nemīlētajos” un citos seriālos, pašmāju circenīšfilmās, pavārmākslas raidījumos, aklo randiņu un ceļojumu šovos, “Spēlmaņu naktī” labākās aktrises balvu saņēma šeit caurbraucot esošā un vienā izrādē garāmejot dalību ņēmusī Čulpana, bet latvju aktrisēm, aktrisītēm un aktrišiem nācās vien bēdīgu sirdi turpināt piedalīties ieliktnīšu un māgas atvieglošanas reklāmās, lai “Spēlmaņu nakts” balvas saņemtu tad, kad te pārskatīšanās pēc nav iebraukusi kāda no kaimiņzemes zvaigznēm.
Taču bija arī labas ziņas - tika nodibināta Tualešu lietotāju biedrība. Ideja šādas biedrības izveidei bija radusies no personīgās un apkārtējo cilvēku pieredzes sabiedriskajās tualetēs, taču pagaidām kā vienu no pirmajiem Tualešu lietotāju biedrības uzdevumiem izvirzīja esošās publisko labierīcību infrastruktūras apzināšanu un izvērtēšanu. Tualešu lietotāji cerēja, ka tam nesekos iesniegumu rakstīšana pašvaldībām, lai pārrunātu konstatētās problēmas, bet tiks izstrādāts Tualešu lietotāju kodekss, kurā tiktu strikti atrunāta rīcība tualešu lietošanā, proti, uz to stingrāko noliegts kāpt uz poda ar kājām un rakstīt uz sienām mongoļu hanu vārdus. Tāds, lūk, cerīgs stāsts.
