Kaut kādas televīzijas kaut kādā platformā pirmdien ar Kažas muzikālo uzrunu “Tici vai nē” un drona ceļojumiem pa Bīriņu pils gaiteņiem tika sākts demonstrēt seriāla “UgunsRēks” jaunākās sērijas, taču plašākai auditorijai TV3 to plānoja rādīt tikai februārī. Tāpēc vajadzēja paciesties, lai uzzinātu, vai Leons vēl nav atstiepis kājas, Zenta ir atkal šķīrusies, bet Milda joprojām grabinās pie kastroļiem, un nācās izklaidēties ar pašmāju realitātes notikumiem.
Lai gan kopš 14. Saeimas vēlēšanām knapi bija pagājusi nedēļa, latvju bāleliņiem jaunievēlētie tautas kalpi jau bija piegriezušies un interese par vēlēšanām - zudusi. Koalīcija vēl nebija izveidota, valdība - ne tik, tāpēc lielāku interesi par politiskajām kolīzijām izpelnījās pat tā ziņa, ka no 11. oktobra Latvijā vairs nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h. “Ko, vai tad pirms tam varēja pabraukt arī ātrāk?” patiesi pārsteigti bija bāleliņi. “Pa šiem bedrainajiem, caurumainajiem, utainajiem, blusainajiem un tizlajiem ceļiem, nopietni?”
Ar skumjām, sērām, nostalģiju, melanholiju, alkoholiju un zināmu devu sašutuma tika uztverta vēsts, ka saistībā ar izmaksu strauju pieaugumu un klātienes klientu skaita tikpat strauju samazināšanos likvidēs vēsturisko un leģendāro pasta nodaļu “Sakta”. “Nē, nu normāli!” sašuta bāleliņi. “Tā vēl sadomās aizklapēt arī rūpnīcas “VEF”, “Radiotehniķi”, “Auroru” un “Sarkano kvadrātu”, pārtrauks ražot “Straumes” kafijas dzirnaviņas un mopēdus “Rīga”, nomainīs Centrālās stacijas laikrādi, bet pēc tam ķersies klāt picērijai “Jānītis”, krogam “Zem ozola” un restorānam “Jūras pērle”! Kā to sen vairs nav?! Eu, nebiedējiet, tikai nesakiet, ka vairs neražo arī “sencīti”, doktordesu, plombīru, konfektes “Vētrasputns” un “Buratīno” limonādi, bet randiņus vairs nenorunā pie “Laimas” pulksteņa! Ā, tie vēl ir, tad labi…”
Sajūtot sevī un tautā nostalģiskās vēsmas, apvienība “Jenotība” piedāvāja no Ekonomikas ministrijas un VARAM atsevišķi nodalīt enerģētiku un vides aizsardzību, līdz ar to radot vēl vienu ministriju, ko iešķiebt kādam, kas pabalstītu nekādi netopošo trīskājaino vai četrrāpuļaino koalīciju. Enerģētikas un klimata ministrijas izveide gan solījās nebūt pēdējais solis, jo aizkulisēs virmoja baumas, ka varētu atjaunot Tirdzniecības, Vieglās rūpniecības, Autotransporta un šoseju, Piena un gaļas rūpniecības, Īpašo uzdevumu Pavisam Īpašā uzdevuma un vēl virkni citu ministriju, kā arī izveidot Iepriekšējās Valdības Visu Sastrādāto Cūcību likvidēšanas un Trešās Dzimtes jautājumu Progresīvās risināšanas ministrijas, bet varbūt vēl kādu.
Pēc vēlēšanām bija pamatotas aizdomas, ka to rezultāti tiks apstrīdēti un šo lietu izskatīšana ievilksies uz vairākiem mēnešiem, taču ar iesniegumu līdz tiesai bija aizklumpačojuši tikai trīs caurkritušās “Saskaņas” pavisam caurkritušie kandidāti un pat neviens Briedis. CVK gan bija uzrakstījuši oficiālo atbildi “atšujieties”, tomēr šo lēmumu vēl varēja pārsūdzēt. Tiesa, diez vai šai pārsūdzēšanai varēja būt sekas, jo galvenais arguments, kas kalpoja par pamatu rezultātu apstrīdēšanai, bija novērojums, ka vairākos iecirkņu vēlēšanu komisijas locekļi neesot parakstījuši protokola pirmās daļas otrās apakšsadaļas katru lapu, nav tās saskavojuši, mapē iešuvuši ar nepareizās krāsas diegiem, bet pēc paveiktā darba tualetē atslaucījušies ar partiju priekšvēlēšanu bukletiem. “Pag, vai tas nozīmē, ka mums tiešām var nākties sākt strādāt?” CVK lēmumu bažīgi uzlūkoja Saeimā ievēlētie deputāti.
Tā kā joprojām nerima strīdi starp pingvīniem un leduslāčiem, tika skaitītas galda kājas, kā arī diskutēts par trīskājainu vai četrkājainu mēbeļu stabilitāti, prezidentīgais Levitonkuls lūdza Kariņpapu turpināt padziļinātākas sarunas par koalīcijas veidošanu. Levitonkuls gan pieļāva, ka koalīcijas veidošana varētu ievilkties, tomēr pauda viedokli, ka jaunās Saeimas sastāvs ir “pietiekoši saprātīgs, lai izveidotu valdību, kas ir visas valsts interesēs”. “Oi, kā viņš maldās, kā gan viņš, nabadziņš, maldās!” smaidīja jaunās Saeimas sastāvs un ar darbiem bija gatavs pierādīt, ka nav nedz pietiekoši saprātīgs, nedz spējīgs izveidot valdību, nedz strādāt visas valsts interesēs.
No politiskajiem šovmeņiem joprojām topā bija Glorija, kurai nu visi bija uzklupuši par CVK sniegtajām ziņām par darbavietu un izglītību. “Da labi, nu jūs dajoķe!” šiem pārmetumiem nepiekrita partijas “Šņabilitātei!” vadība. “Jums nekad nav sanācis kļūdīties?! Ir taču pilnīgi skaidrs, ka cilvēks vienkārši pārrakstījās! Tas taču ir acīmredzams, jo starp vārdu savienojumiem “malkas krāvēja” un “padomniece”, kā arī “augstākā izglītība pedagoga specialitātē” un “trīs klases un šūšanas pulciņš” nav gandrīz nekādas atšķirības!” Tam nudien ir grūti nepiekrist - tā nodomāja “Šņabilitātes” elektorāts.
Savukārt par nedēļas skandalozāko notikumu parūpējās Progresīvo Jana, kura “Aizliegtajā paņēmienā” pauda apņēmību rosināt Saeimā dzimuma maiņas regulējumu bērniem, zīdaiņiem un vēl nedzimušajiem, kas ļautu no meitenes pārtapt par zēnu un otrādi, kā arī no jebkura trešā dzimuma par suni, kaķi, skapi vai tiltu, balstoties uz psihiatra atzinumu. Nu vienā dienā bijušie kovidspeciālisti, dīvāna epidemiologi, vakcīnu pārzinātāji un kara eksperti tviterī pārtapa par dzimumu maiņas koučiem, savukārt “Progresīvie” latvju politikas vēsturē iegāja kā politiskais spēks, kas spējis izrakt sev bedri visātrāk.
