Miegs

Ārkārtējā situācija mūsu valstī un pasaulē kopumā daudziem rada satraukumu un arī nepieciešamību mainīt ikdienas paradumus. Tas var būtiski ietekmēt pašsajūtu un veselību.

Latvijā 22% aptaujāto iedzīvotāju paaugstināta stresa dēļ, kas radies ārkārtējās situācijas laikā, ir saskārušies ar miega problēmām, liecina "Benu aptiekas" jaunākie "Stresa termometra" pētījuma rezultāti.

Šobrīd apkārtējā situācija ikvienam rada satraukumu un arī nepieciešamību mainīt ikdienas paradumus, kas var būtiski ietekmēt pašsajūtu un veselību. Satraukums un stress ir viens no nekvalitatīva miega cēloņiem, kā rezultātā tiek traucēti organisma atjaunošanās procesi - neatjaunojas muskuļu un ādas šūnas, neatpūšas centrālā nervu sistēma. Nākamajā dienā cilvēks jūtas slikti, kļūst nervozs, viegli aizkaitināms un samazinās darba spējas. Jo ilgāk miegs ir nekvalitatīvs, jo lielāka ietekme uz veselību un pašsajūtu. Vairāk par nepilnvērtīga miega iemesliem un kā to uzlabot, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Latvijā parasti darba diena sākas jau pulksten 8.00 vai 9.00, taču Oksfordas zinātnieks pamatojis, kāpēc darba dienai nevajadzētu sākties ātrāk par pulksten 10.00, raksta portāls "Brightside".

Miega inerce ir stāvoklis, kad cilvēks no rīta nepamostas možs un kādu laiku nespēj atmiegoties. Ko darīt, lai to pārvarētu, stāsta Popsugar.

Vispārpieņemts ir fakts, ka cilvēkiem jāguļ aptuveni 7 līdz 8 stundas. Taču izrādās, ka arī mūsu horoskopa zīme nosaka, cik tad stundas ieteicams gulēt, raksta "The Sun".

Miegs ir absolūti nepieciešams, lai atgūtu fiziskos un garīgos spēkus. Tie, kuri naktsmieram veltītās stundas uzskata par zemē nosviestām, maksā par šiem maldiem ar savu veselību.

Vēsajam un tumšajam gadalaikam ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz miegu un tā kvalitāti, secina BestLife.

Kaut arī rudenī un ziemā daudzi no mums ikdienā kļūst miegaini un vairāk laika grib pavadīt guļot, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents un Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža uzskata, ka "tumšajam laikam nevajadzētu ietekmēt nepieciešamību pēc miega, jo septiņas līdz septiņas ar pusi stundas miegam vairumam no mums ir pietiekamas".

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju diennaktī pietiekami daudz guļ, bet katrs trešais jeb 28% cieš no miega traucējumiem.

Nemaz nav vajadzīgs augstas intensitātes fiziskais treniņš, lai uzlabotos miega kvalitāte, jo pietiek ar ilgāku pastaigu, īpaši sievietēm, vēsta Medical Daily.

Nepietiekama izgulēšanās var radīt bīstamas sekas ne tikai pašam, bet arī citiem. Gan ārsti, gan pētnieki sabiedrībai regulāri atgādina argumentus, kādēļ katram cilvēkam ir pilnvērtīgi jāizguļas; ir pierādīta miega trūkuma saistība gan ar dažādām slimībām, gan ar traumatismu.

Miegs ir būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa, bet jauns pētījums atklājis, ka sievietes guļ par trīs stundām mazāk, nekā vīrieši.

Katrs septītais jeb 15% Latvijas iedzīvotāju miegā krāc, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".

Dzīves ritmam kļūstot arvien drudžainākam, cilvēki cenšas ietaupīt laiku uz miega rēķina un gulēšanu uzlūko pat par lieku greznību. Arvien vairāk kļūst to, kuri apzināti plāno sev īsāku naktsmieru, mēģinot patvaļīgi regulēt lietas, kas ir dabas kompetencē.

Ja cilvēks naktī guļ mazāk par septiņām stundām, tas, iespējams, var novest pie neatgriezeniska DNS bojājuma un palielināt vēža risku, vēsta Daily Mail.

Nespēks, nogurums, grūtības koncentrēties, kašķīgs garastāvoklis – viena negulēta nakts var sabojāt visu nākamo dienu. Ar miega traucējumiem sastopas daudzi, un visbiežāk izplatītā problēma ir krākšana, kas traucē gan paša krācēja, gan blakus gulētāja pilnvērtīgai atpūtai. Taču gana apgrūtinošs ir arī bezmiegs vai trausls un nemierīgs miegs ar trauksmainiem sapņiem. Kā sev palīdzēt un kad jāmeklē speciālistu palīdzība, stāsta miega eksperts, SIA "Miega slimību centrs" vadītājs Artis Svaža un "Euroaptieka" farmaceite Ieva Zvagule.

Mičiganas universitātes pētnieki atklājuši, ka nepārtraukts miegs, kas ilgst vairāk par deviņām stundām, var novest pie traģiskām sekām.

Gan nepietiekams, gan pārāk ilgs miegs spēj par 25 procentiem palielināt kritienu risku, informē Medical Daily.

Sliktas miega kvalitātes saistība ar lieko svaru zināma jau sen, bet tikai pirms neilga laika atklāts, ka arī apgaismojums guļamtelpā būtiski ietekmē gulētāja insulīna līmeni un vielmaiņu, informē BestLife.