Gadās dzirdēt, ka cilvēki prasa - kāpēc mums ir jāguļ, kāpēc mēs guļam? Nez kāpēc neviens neprasa - kāpēc mēs elpojam vai kāpēc mēs ēdam? Miegs ir mūsu izdzīvošanas pamatfunkcija, tas ir tikpat nepieciešams, kā elpošana un ēšana.
Turklāt tas ir nepieciešams absolūti visām ķermeņa sistēmām. Miega laikā atjaunojas un aug šūnas, tās salabo bojājumus, nomainās un attīstās. Miega laikā no smadzenēm tiek izvadīti toksiskie vielmaiņas galaprodukti. Un tā kā smadzenes ir centrs, kas regulē visu pārējo ķermeni, ja atjaunošanās un toksiskie galaprodukti netiek izvadīti, tas ietekmē visu ķermeni kopumā. Tas smagi ietekmē hormonālo sistēmu. Mūs kontrolē smadzenes un hormoni. Miegs ietekmē tos abus. Svarīgs ir ne tikai pietiekams miega daudzums, bet arī tā kvalitāte. Diemžēl tieši uz miega rēķina mēs visbiežāk mēdzam grēkot, bet veltīgi, jo skaidrs ir viens - tas pilnīgi noteikti rikošetā atnāk atpakaļ.
Slikts vai nekvalitatīvs miegs atstāj negatīvu ietekmi uz sirds asinsvadu sistēmu - var būt paaugstināts asinsspiediens, kas ir liels riska faktors insultam, infarktam un dažādām sirds slimībām.
Izmainās ķermeņa spēja reaģēt uz insulīnu, ķermeņa šūnas pārstāj atpazīt insulīnu un tas noved pie paaugstināta cukura līmeņa asinīs, kas ir riska faktors cukura diabēta attīstībai. Īpaši liels risks tas ir tad, ja cilvēks darba dienās guļ maz un brīvdienās cenšas izgulēt iekavēto. Ķermenim ļoti nepatīk šāda viļņveidīga izgulēšanās un neizgulēšanās, celšanās laikam brīvdienās nevajadzētu atšķirties vairāk par stundu. Tas būtu tāpat, ja jūs katru darba dienu ēstu tikai plikas salātlapas un brīvdienās pārēstos visu pēc kārtas, sākot no karbonādes ar majonēzes restīti un beidzot ar treknu lauku torti, tam visam pa virsu vēl uzdzerot kolu.
Nekvalitatīvs miegs vai miega trūkums ietekmē arī mūsu uzvedību - emocijas, garastāvokli. Ievērojami pieaug risks saslimt ar psihiskām saslimšanām, piemēram, depresiju, jo smadzenes vienkārši fiziski nespēj strādāt. Miega trūkums smadzenēm ir tas pats, kas bads ķermenim. Mums pazūd domāšanas asums, spēja koncentrēties, reakcija. Kādā pētījumā atklāja - ja cilvēks neguļ 17-19 stundas, viņa prāta spējas un reakcija ir tādā pašā līmenī kā cilvēkam, kura asinīs ir 0,5 promiles alkohola. Ja dalībnieks negulēja 20 un vairāk stundas, viņa reakcija bija līdzvērtīga cilvēkam, kura asinīs bija 1 promile alkohola. Ar vienu promili pie stūres mēs sēsties nedrīkstam, bet 20 stundas negulējuši gan bieži vien ne aci nepamirkšķinot to darām.
Kādā citā pētījumā tika salīdzinātas dalībnieku kognitīvās jeb prāta spējas - viena grupa divas nedēļas varēja gulēt 8 stundas, otra - 6 stundas, trešā - 4 stundas, bet ceturtā grupa negulēja trīs diennaktis. Kā jau varēja gaidīt, tie, kuri gulēja 8 stundas, veicamos testus izpildīja daudz labāk nekā tie, kas negulēja. Kas ir diezgan pašsaprotami. Pārsteidzošais šajā pētījumā bija tas, ka tie cilvēki, kuri testus izpildīja sliktāk, to nemaz neapzinājās, jo viņiem likās, ka viss sanāk lieliski. Tas nozīmē, ka miega trūkums vai nekvalitatīvs miegs ne tikai būtiski mazina mūsu patieso potenciālu, bet, kas varbūt ir vēl ļaunāk - laupa mums objektivitātes sajūtu pašiem par sevi.
Miega trūkums novājina mūsu imunitāti un ķermenis kļūst daudz uzņēmīgāks pret dažādiem vīrusiem un citām saslimšanām. To apliecināja pētījums, kur dalībniekiem degunā iepilināja rinovīrusu (saprotamākā valodā - iesnu vīruss). Grupa, kura gulēja mazāk par 7-8 stundām, saslima trīs reizes vairāk nekā tie, kuri gulēja pietiekami daudz.
Miegs ietekmē arī tavu vielmaiņu. Ja mēs neguļam pietiekami daudz, tiek izmainīta to hormonu darbība, kas regulē pārtikas uzņemšanu un vielmaiņu, kas savukārt paaugstina risku, ka pieaugs svars, bet to mēs nepavisam negribam. Vēl viena nepatīkama ziņa - ja guļat par maz, jums ir arī daudz grūtāk zaudēt svaru. Ja nav sakārtots miega režīms, iespējams, tieši šeit slēpjas atbilde, kāpēc diētas nepalīdz un svars spītīgi nezūd. Bieži mēs pat neapzināmies, ka esam noguruši, bet ķermenis gan to jūt un pavisam neviļus roka pati sniedzas pēc šokolādes, bulciņas vai kāda saldinātā dzēriena, jo ķermenis šādā veidā dabū ātro enerģiju un rodas ilūzija, ka viss atkal ir kārtībā. Taču ilgtermiņā tam ir ļoti postošas sekas, kas pēc kāda laika var rezultēties nespējā ielīst mīļākajās biksēs.
Nākamā, kas nepaliks vienaldzīga pret nepietiekamu gulēšanu, ir mūsu sejas āda. Kādā pētījumā ar 40 gadīgām Korejas sievietēm, kurām vienu nedēļu ļāva gulēt 8 stundas diennaktī, bet otru nedēļu - 4 stundas diennaktī, tika pētīta ādas elastība, mirdzums un citas tās īpatnības. Jau pēc vienas negulētas nakts sejas ādas stāvoklis būtiski pasliktinājās - padziļinājās krunkas ap acīm jeb tā sauktās vārnu kājiņas, kā arī pasliktinājās ādas elastība un mitrums. Jo ilgāk sievietes negulēja, jo sliktākas bija izmaiņas ādā. Ādas atjaunošanās funkcijai ir nepieciešams miegs. Ne velti Walt Disney jau 1959. gadā uzņēma animācijas filmu Sleeping Beauty (Dusošā skaistule). Miegs ir tavs labākais kosmetologs.
Ja viss iepriekš minētais, jūs vēl nepārliecināja par veselīga miega nozīmīgumu jūsu dzīvē, iespējams, pazemināts libido un traucētas seksuālās funkcijas liks atmosties vai, pareizāk būtu teikt - aiziet gulēt laikus. Pazemināts libido ir īpaši izteikts cilvēkiem ar obstruktīvo miega apnoju jeb tautā labi pazīstamo krākšanu. Ja jūs gadījumā domājāt, ka krākšana ir tikai tāds nevainīgs troksnis, kas var pamatīgi krist uz nerviem un bojāt dzīvi citiem mājiniekiem - tā nav. Krākšana principā ir lēna smakšana. Jā, tas ir tieši tik šausmīgi, kā izklausās. Tāpēc atrunāties, ka - ai, tas jau nekas, tas mums ģimenē iedzimts, visi mani senči jau trīs paaudzēs krāc, īsti nebūs risinājums. Vienīgi tad, ja patīk sevi mocīt, dzīvot skābekļa badā (ja jūs dienas laikā elpotu tāpat kā naktī un redzētu, cik dramatiski jums krīt skābekļa līmenis asinīs, jūs skriešus aizskrietu uz uzņemšanu ar saucieniem: “Es smoku!”) un pamatīgi pazemināt savu dzīves kvalitāti pilnīgi visos aspektos. Tāpēc, ja tu vai tavs partneris krāc, tas ir ļoti nopietns iemesls vērsties pie ārsta.
Kvalitatīvs un pietiekams miegs ir tikpat svarīgs, kā elpošana un ēšana. Miega laikā mūsu organismā norit veselībai vitāli svarīgi procesi. Nepieciešamais miega daudzums katrā vecumposmā būs atšķirīgs. Pieaugušajiem tās ir vidēji 7-9 stundas, savukārt mazi bērni guļ vairāk. Labs un kvalitatīvs miegs vienmēr atspoguļosies tavā dzīvē kā spēcīgāka imunitāte, priecīgāks noskaņojums, labākas koncentrēšanās spējas un produktivitāte, veselīga seksualitāte, mirdzoša āda un vēl daudzas būtiskas kvalitatīvas dzīves izpausmes. Tāpēc - čuči saldi un ļauj savam ķermenim pašam sevi sakārtot!
Seko līdzi mūsu VESELĪBAS sadaļai un arī turpmāk lasi svarīgus atklājumus miega medicīnā.
Rakstam tapt palīdzēja un konsultēja Dr. Marta Celmiņa, miega speciāliste- pediatre Epilepsijas un miega medicīnas centrs, BKUS
